Iedzīvotāju vairākums valstī reformas neredz
Saistītie raksti
Viedoklis /
20. novembris
Latvijas uzņēmumi nav pilnvērtīgi apguvuši datu analītikas potenciālu
Viedoklis /
15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?
Viedoklis /
6. novembris
Personāla vadītājs kā vadības labā roka – stratēģis un starpnieks reizē
Viedoklis /
5. novembris
Lai radītu inovācijas, jāapvienojas cilvēkiem ar dažādām pieredzēm
Uzziņa /
3. novembris
Kas man pienākas?
Komentāri (93)
baibakrastina88 24.02.2011. 08.31
manuprāt, visvairāk nepieciešamā reforma ir visu līmeņu politbiznesmeņu sirdsapziņas reforma. ja valstī tiktu pārtraukta shēmošana un cilvēki, it īpaši visu līmeņu vadītāji, sāktu strādātu pēc labākās sirdsapziņas, gan jau izdotos ar to vien pāris procentus budžeta deficīta samazināt
0
brigita_damme_rtk_lv 23.02.2011. 22.40
A kāpēc ta neredz? Tāpēc, ka visu laiku ļaužiem ir skaidrots, ka no reformām visam jāuzlabojas un jāaug vispārējai labklājībai. Ja tiem pašiem ļaužiem paskaidrotu, ka viss “sasniegtais” ir nemitīgu reformu rezultāts, tad viņi teiktu “Nu pietiek beidzot tās reformas, esam jau atskatījušies!”
Vai atgādināt, ka visvairāk reformu piedzīvojušās nozares pēdējos 20 gados ir veselības aizsardzība un izglītība, un kāds ir šo visu reformu pašreizējais rezultāts? Reformas reformu pēc, reformas pēc pieprasījuma, reformas, kā projekts, reformas ekonomisku iemeslu dēļ… Reformas priekš gala rezultāta gan tikpat kā nav manītas un diez vai tuvākā laikā arī būs paredzamas.
0
bekijja 23.02.2011. 19.45
@Nasing: tiešā demokrātija lieliski darbojas Nīderlandē un UK parish councils. Tā ir iespējama, ja vien mēs uzticamies viens otram. Ja neuzticamies, tad nē. Principā visa Latvijas publiskā pārvalde ir balstīta uz neuzticēšanos. Neuzticēšanās noved pie pārmērīgas kontroles. Kas tāpat neatrisina neuzticēšanās problēmu. Jo ja neuzticēšanās saglbājas personiskā līmenī, tur neko nevar mainīt. Ir jāsāk ar sevi – ir jāmaina attieksme.
Labākais piemērs mūsu apsēstībai ar kontroli ir likumu daudzums – es nezinu nevienu citu valsti, kas būtu tā pārregulēta. Vēl viens piemērs – kontroles apjoms pār, piemēram, ES fondiem. Tur ir kontroles iestāde kontroles iestādes galā. Vai jelkāds tajās iestādēs kaut ko saprot no satura un kvalitātes? Tur pamatā skatās komantus, kolus un pareizos papīrus. Un vai divas porcijas kafijas nav par daudz kādā seminārā? Vai uz krēsliem ir uzlīmētas uzlīmes. Likums ir svarīgs, bet likumu piemēro cilvēks. Neizglītots un bailīgs cilvēks nekad nepieņems saprātīgus lēmumus. Tāpēc valstij ir vajadzīgi gudri, savos spriedumos un rīcībā patstāvīgi un atbildīgi cilvēki. Bet uz neuzticību balstītā kultūrā tādi, diemžēl, nerodas.
Un tam ir vistiešākais sakars ar varas decentralizāciju. Mēs neatdosim varu nevienam citam, jo neviens cits nevar būt labāks par mums. Fail! Vienīgais veids, kā cilvēkiem iemācīt demokrātiju, atbildības sajūtu un cieņu vienam pret otru, ir likt viņiem pašiem uzņemties atbildību, darboties, kļūdīties un no kļūdām mācīties.
0
egfoto 23.02.2011. 18.55
Reformas jau notiek, tik tiešām tas vidējais tautietis ir pārāk tups lai saprastu, jo tālāk par savu degungalu neredz.
BTW vislielāko strukturālo reformu un, manuprāt arī vislabāko, līdz šim brīdim paveica tieši TP ar reģionālo reformu. Tur gan vēl tos novadus 2x vajadzētu saīsināt. Kā var būt novads ar 1000 iedzīvotājiem, kur ir padsmit deputāti un vēl 50 purni, kas viņus apkalpo. Tur vismaz desmit tūkstošus liekēžu varētu atrast, kas sēž uz pašvaldību budžetiem un neko noderīgu nedara.
0
janazakovica 23.02.2011. 18.54
vairakums neredz jo ir redzes invalidi.
0
ilmisimo 23.02.2011. 18.13
..Varbūt pie vainas mans naivums, vai ignorance, vai neinformētība..vor v zakoņe? ..
——————————-
esuot tāds ” Museum of wor” – laikam tur ar jānuoskaidruo.
0
bekijja 23.02.2011. 17.20
Pieķeršos OT izliktajam āķim. Ko mēs uzskatam par grēku šajā sabiedrībā? Un par kādu grēku sods ir piemērojams, par kādu ne?
Vairāki Latvijas (šobrīd veiksmīgi) uzņēmumi savulaik, vēl pirms Latvijas iestāšanās ES, saņēma ES finansējumu to izveidei, tai skaitā investīcijas. Jo tika dibināti kā sabiedriskas organizācijas vai valsts iestādes. Pēc tam tie vienkārši un bez kādām problēmām pārtapa privātos uzņēmumos. Piemērus negribu saukt, jo citādi te sāksies samazgu liešana. Tā pati Dienas privatizācija. Vai iedzīvotāji, kas pēc armijas izvešanas tika pie dzīvokļiem, jo vienkārši pamanīja tukšos un kā pirmie pieteicās uz tiem attiecīgajā pašvaldībā. Vai tā ir veiksme, atrašanās īstajā laikā īstajā vietā? Jo arī Lembergs zināmā mērā ir iegadījies īstajā vietā īstajā laikā. Jeb tomēr tas ir grēks? Un sodāms?
Vai līguma piešķiršana radiniekam, ja tas spēj nodrošināt lieliskas kvalitātes pakalpojumu, ir sliktāka kā līguma piešķiršana draugam, kas nav radinieks, bet kas tāpat atmaksā tavā kontā 25%?
Lasu avīzēs par to, kā Eiropas nauda tiek dalīta vienā Zviedrijas pašvaldībā – pašvaldība visus projektus sagatavo kopā ar saviem uzņēmumiem, skolām, NVO utt. Un tad no sava budžeta un Eiropas naudas finansē. Vai tas ir slikti? Ja tā notiktu katrā Latvijas pašvaldībā, vai valsts nebūtu savādāka?
Makes me think…
2
ilmisimo > bekijja 23.02.2011. 17.44
..Jeb tomēr tas ir grēks? Un sodāms? ..
——————————————–
Grēki(sods par grēkiem) Providences ziņā.
Par likuma pārkāpumiem- tur laikam citādi.
0
bekijja > bekijja 23.02.2011. 17.56
Hmm. Varbūt pie vainas mans naivums, vai ignorance, vai neinformētība… Vai tad netiek piesaukts, ka Lembergs ir vor v zakoņe?
0
ilmisimo 23.02.2011. 16.02
Iedzīvotāju vairākums valstī reformas neredz
——————————————-
Biznesa niša optiķiem?
6
piziks > ilmisimo 23.02.2011. 16.55
Lama, kā nu neredz! Šo to jau redz un labi redz! ZanEi, piemēram, aizmirsās, kā, reformas sākot, Repše finmin-am veikli un klusi paaugstināja algas, lai pāris nedēļas vēlāk skaļi grieztu “kā visiem”, pēc tam, pērnruden ar gravētu pistoli tinoties prom, paaugstināja vēlreiz par nesliktiem 14%, bet Vilks no finmin-a ierēdnēm neko vērtīgu par to paaugstināto algu kaut kā nav izspiedis. Arī šādas reformas tauta redz, bet, Vienotības līderu PR hipnozei nepakļaujoties, šīs izdarības par reformām — nez kādēļ, cūkas tādi! — kā nesauc, tā nesauc… :) BET — tieši tādas “reformas” sabiedrība saista ar Vienotības stilu, jo tieši tā tās tiek šmugulētas Vienotības spēka ministrijās. Vēl jau Smilšu ielā bija arī IT personāla īsināšana skaļa un klusa ārpakalpojumu pirkšana no tiem pašiem IT cilvēkiem par augstāku cenu. Un Dzerim vajadzīga propaganda, un Pecisk sapņo, ka sabiedrība skatīsies tikai uz ZZS un Lemberga grēkiem: vot, tās tik ir reformas!
0
ievuliitis > ilmisimo 23.02.2011. 17.16
Izrakstījies esi OT, izrakstījies:( Vienus un tos pašus argumentus 16:43 un tagad atkal spraud vēl un vēl. Nemaz nerunājot par citiem rakstiem. Tu to plati jau esi nodrollējis līdz līmenim, kad adata ne tikai pārlec, bet brauc nost. Sekli!
Kapēc nepiemini Repšes pirms promiešanas no Finmina valsts budžetā ieskaitītos tūkstošus? Tev Zane jau to reizes divdesmit ir atgādinājusi. Atmiņa klibo? Vai nekādīgi neizdodas to Vienotības ļauno darbu sarakstā iespīlēt? Nabadziņš:))
0
ilmisimo > ilmisimo 23.02.2011. 17.28
…Vilks no finmin-a ierēdnēm neko vērtīgu par to paaugstināto algu kaut kā nav izspiedis…
———————————————–
nav izmantuojis spāniešu zābakus un dzelzs jaunavu?… vai tās ierēdnes varētum būt sarijušās kādas vērtīgas kapsulas… ar kokaīnu vai meskalīnu..
0
piziks > ilmisimo 23.02.2011. 18.27
Un cik gudri bija aizskaitīt tos Ls 200 000 atpakaļ? Izdomas, fantāzijas un konstruktīvas domas trūkums, ko varētu arī par stulbumu saukt: to naudu varēja pārvērst efektīvā izmantōjumā nevis PR ķesītī bez kāda labuma. Kurš atgad zina un var pateikt, ko begalīgais budžets ar tiem s*da 200 tk. izdarīja derīgu? Ne pašam, ne Sašam. Ar tik muļķīgu rīcību lielīties jau nu nevajadzētu.
0
andris902 > ilmisimo 23.02.2011. 18.44
…saprotu, ka no grāmatvedības lietām un likuma esi turēts šāviena attālumā!…:))…vēlēšanos visu saskatīt melnās krāsās – nevaru ierobežot…algu fonds paredzēts tikai vienam mērķim, protams, Repše varēja izdomāt viltīgus gājienus kā to iztērēt…kā gadiem pierasts citās ministrijās…un Tu būtu pirmais, kas viņu krustā sistu!…tagad rīkojās godīgi, bez aplinkiem – atkal slikti!…piedod!…necentīšos mainīt Tavu pārliecību…
0
tocelovskis > ilmisimo 23.02.2011. 21.25
Tevis minētā FM algu palielināšana par 14% notika uz iekšējo resursu rēķina, neprasot papildus finansējumu no valsts budžeta.
Teikumus parasti lasa no sākuma līdz beigām – no lielā burta pirmā vārda sākumā līdz pieturzīmei aiz pēdējā vārda.
0
janazakovica 23.02.2011. 15.52
ir.lv ir aptaujajusi iedzivotaju vairakumu valsti..kapec jaliek tik idiotiski virsraksti rakstiem
0
mary75 23.02.2011. 15.04
Plašas tautas masas par to neaizdomājas un bieži nesaprot korupcijas un dzīves līmeņa savstarpējo atkarību.
Un politiķu vairakums mums pieder korumpētajiem oligarhiem vai to atbalstītājiem – SC, ieitersēti ko darīt ir tikai V in TB/VL, tā ka varam atslābt, nekāda cīņa pret korupciju sistēmiskā līmenī nenotiks.
0
disassociative 23.02.2011. 14.57
Labs: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/230475
Precīzs patreizējās politiskās vides raksturojums. Par kādām reformām mēs vispār runājam?
0
andrisskrastins 23.02.2011. 14.18
Zinot daudzus uzņēmīgus cilvēkus, lielāko daļu cilvēku jebkādu vēlmi šeit darboties nogalina tā korumpētā vide. Un šeit rodās dilemma – vai mēs *tiešām* vēlamies iznīdēt korupciju kā tauta, ja joprojām fanojam par Lembergu un acīmredzami ne īpaši labākiem SC? Turklāt daudzi Lembergu attaisno, sak, zog tak visi, kāpēc lai viņš to nedarītu…
Domāju ka mums kā tautai nav pašiem skaidrs, ka šis korupcijas smārds, kas saindē visu, ir visbīstamākā kaite tautai.
0
mary75 23.02.2011. 13.06
Cilvēki, saprotams, spriež subjektīvi, bet viņi piekritīs, ka valstī kaut kas mainās tikai tad, kad redzēs, ka kaut kas mainās “augšu” attieksmē pret savu darbu un arī “augšās” pastāv atbildība par slikti izdarītu darbu, naudas izšķērdēšanu, utt.
Kamēr tur viss pa vecam – bezatbildība, neprofesionalitāte, savējo būšana, utt., nekādas strukturalās reformas atbalstu neiegūs, lai kā tas būtu nepieciešamas, jo to uztvers tikai kā kārtējo griešanu uz kvaukšķu rēķina.
Reformas “augšām” jāsāk no sevis, un g.k. no savas attieksmes un darba stila maiņas, ja tauta redzēs, ka to dara augšās, tad parādīsies ticība arī strukturālo reformu nepieciešamībai, kas, būtībā, arī ir tikai tehniska lieta, un ir sekundāra attiecībā uz politisko vadibas stilu. kas, savukārt, atkarīgs no politiķu apziņas un mentalitātes.
Latvi8jā visvairāk pietrūkst cilvēku ticība politiķiem, un bez tās nebūs ne reformu, ne valsts uzplaukuma.
Un starp politiķiem pietrūkst spēcīgu līderu, kam ir idejas, kas spēj cilvēkus aizraut.
Par nožēlu, Latvijas politiskā vide pati tādus iznīcina.
11
lebronj2356 > mary75 23.02.2011. 13.23
+1
0
andris902 > mary75 23.02.2011. 13.25
…Dzeri…šajā Saeimā ir 60 jauni deputāti, kuriem vajadzēja ienest tā saucamo “jauno politiku”…varam iesēdināt cietumos visus iepriekšējos un atstāt tikai dažus…un vienalga būs kāds, kurš ar to būs neapmierināts, jo būs iesēdināts nepareizais…tas viss ir subjektīvi!…
…ir izdarītas daudzas lietas, tikai sabiedrība tās kopumā nesaprot un tad ir jārunā par sabiedrības izglītības līmeni…
…ir notikušas reformas izglītības sistēmā (“nauda seko skolēnam”), veselības aizsardzībā (Veselības aprūpes sistēmas attīstības plāna ieviešana un vienotā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide) un valsts pārvaldē (mazināts gan ministriju centrālais aparāts, gan aģentūru skaits….
….ekonomikas sildīšanai pēdējos divos gados ir ieviesti vairāki atbalsta instrumenti, tostarp eksporta garantiju sistēma, mikrouzņēmumu atbalsta sistēma, ES fondu pārstrukturizēšana par labu ražošanas un eksporta atbalstam, ES naudas piešķīrumu procesa un apguves vienkāršošana un paātrināšana….
…kāpēc to neredz vai nesaprot sabiedrība?…un atgriežamies atkal pie vecās tēmas – komunikācija ar sabiedrību…nepieciešams skaidrot un stāstīt vienkāršam cilvēkam saprotamā valodā…bet tieši šīs sarunas ar cilvēku – pietrūkst!…
0
mary75 > mary75 23.02.2011. 13.58
Jā, piekrītu, komunikācijai arī ir liela nozīme.
Es te pat nebaidītos lietot vārdu “propoganda” – V nepieciešams uzstājīgāk propogandēt kas valstī ir panākts pateicoties tai, un kāpēc tas ir svarīgi.
Jo vienkāršs cilvēks neiedziļinās tādās lietās, un, pat ja zina, tad nesaprot.
Toties viņam uzreiz kļūst saprotams, kas un kā, kad Brigmanis nolej ūdeni, ka “medicīnu un pabalstus” neaiztiksim.
Bet, te atkal nonākam līdz sabiedrības un politiķu aspziņas līmenim. kas ir savstarpēji saistītas lietas.
Zems sabiedrības politiskās apziņas un izglītības līmenis ļauj nākt pie varas attiec. politiķiem, kas ieintersēti to sab. apziņas līmeni vēl vairāk pazemināt, nevis sab. izglītot, lai atkal varētu tikt pie varas, manipulējot ar sabiedrību.
Hrestomatisks piemērs Brigmaņa, Kalvīša, Daudzes atklāti aicinājumi sabiedrībai neapmeklēt to refer. par savām tiesībām atlais saeimu, baidot ar briesmu lietām, un lielākās daļa arī ļāvās apmuļķoties un atteicās pati no savām tiesībām, kur citur kas tāds būtu iespējams?
0
AugustsBautra > mary75 23.02.2011. 14.06
Mikrouzņemumi un uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsts ir ok, tas ir posms, kur ir liels risks un grūti atrast kādu, kurš aizdotu resursus.
Bet ko nozīmē uzņēmējdarbības atbalsts vispārīgā formā? Tas nozīmē, ka viens uzņēmums veiksmīgi jau ir uzsācis savu biznesu, ražo, pārdod, kaut ko nopelna un nomaksā nodokļus. Otrs uzņēmums arī ir kaut kā uzsācis savu darbību, bet tā īsti nevienam viņa produkciju nevajag, galus grūti savilkt kopā, tādēļ vajadzīgs valsts atbalsts. Ja galus ļoti grūti savilkt kopā, tad ir vajadzīgs liels atbalsts, priekš tā jāpalielina nodokļi un nu jau arī pirmajam uzņēmumam ir grūti savilkt kopā galus.
Kāds varētu teikt, ka atbalstāmie uzņēmumi nav neveiksminieki, bet tiem tikai nepieciešams papildus kapitāls. Bet patiesība ir tāda, ka ilgstoši strādājošam uzņēmumam ienesīgām lietām atbalsts netrūkst ne no vienas puses, ne no esošajiem akcionāriem, ne no tiem kas vēlētos kļūt par akcionāriem, ne no bankām.
Viss, kas nav finansiāli lietderīgs ir tieši tas, kam ir nepieciešams atbalsts.
0
tocelovskis > mary75 23.02.2011. 14.14
“Zems sabiedrības politiskās apziņas un izglītības līmenis ļauj nākt pie varas attiec. politiķiem, kas ieintersēti to sab. apziņas līmeni vēl vairāk pazemināt, nevis sab. izglītot, lai atkal varētu tikt pie varas, manipulējot ar sabiedrību.
Hrestomatisks piemērs Brigmaņa, Kalvīša, Daudzes atklāti aicinājumi sabiedrībai neapmeklēt to refer. par savām tiesībām atlais saeimu, baidot ar briesmu lietām, un lielākās daļa arī ļāvās apmuļķoties un atteicās pati no savām tiesībām, kur citur kas tāds būtu iespējams?”
http://www.youtube.com/watch?v=wD3NKdSUyQg&feature=player_detailpage
0
andris902 > mary75 23.02.2011. 14.41
…tomāts…mjā!…taču jāatceras, ka bizness – tas ir arī risks!…
..tūlīt sekos smagi pārmetumi manis teiktajam no lauksaimnieku atbalsta puses…jebkurš biznesmenis uzsākot darbību izvērtē tā attīstību, ieguvumus, riskus…bet mūsu valstī pierasts vairāk paļauties uz solījumiem un neveiksmes gadījumā meklēt atbalstu un izteikt pārmetumus valdībai…viena no šādām grupām ir lauksaimnieki…ir neražas gadi, karstas vasaras, lieti, plūdi, sals, knišļi un vēl visas iespējamās dabas parādības…jau gadiem tiek runāts par pašu lauksaimnieku izveidotiem fondiem neparedzētiem gadījumiem, apdrošināšanām un seku likvidēšanām…tomēr neviens īsti negrib piedalīties ar savu līdzmaksājumu šādu fondu izveidē, vieglāk ir pieprasīt naudu no valdības – neparedzētiem gadījumiem…un tā nav maza nauda!…valdība šo gadu laikā ir centusies šo ražojošo grupu atbalstīt…kas notiek citā ražojošā lauciņā? Pārējiem nākas pašiem apzināties savus riskus un paļauties uz savu prātu, vai asprātību…
…nevar gaidīt tikai no valsts atbalstu un cerēt uz izdošanos…ir pašam jāizvērtē savas iespējas un riski…
0
Roberts Gūtšmits > mary75 23.02.2011. 15.30
>> Krišjānis Liepiņš
+++attiec. politiķiem, kas ieintersēti to sab. apziņas līmeni vēl vairāk pazemināt, nevis sab. izglītot, lai atkal varētu tikt pie varas, manipulējot ar sabiedrību.+++
Nu, nu, nu … kuri tad ir tie politiķi, kuri pēdējās vēlēšanās rāvās pie varas ar cinisku melu un krāpšanas palīdzību ?? Nav ko rādīt ar nošmulētu pirkstiņu uz citiem. Tieši jenotības sivēni bija tie, kuri meloja visvairāk un ciniskāk. Un tieši viņi ir tie, kuri šobrīd smeļ no Siles, ar visām četrām tur iekāpuši.
Tieši viņi ir tie, kuri nekaunīgi manipulēja ar sabiedrības lētticīgāko daļu, solot tai to, ko nemaz i netaisījās pildīt. Un tieši viņi ir tie, kuri savus piāristus un smadzeņu skalotājus tagad dāsni atalgo uz tautas rēķina, iešķiņķojot tiem no valsts “pasūtījumus un līgumus” kā gadījumā ar Latvenergo. Ne jau kādi vecie zagļi to dara, bet gan tieši šie “tiesiskie un godīgie” nelieši !
Nav ko velt no slimās galvas uz veselo!
0
bekijja > mary75 23.02.2011. 15.38
Biedē, ka Džeris piesauc propagandu. Tas ir ceļš uz zmadzeņu skalošanas pusi, kamēr – ja gribam veidot attīstītu un uz savstarpējo cieņu balstītu sabiedrību, ir jāveido dialogs. Jāklausās un jādzird, ko cilvēki saka, jārespektē viņu viedoklis, jāskaidro lietas saprotamā valodā un attiecīgajā kontekstā. Tā ir iespēja izglītoties pašam un izglītot citus. Man liekas, nav valdībai lielākas atbildības, kā šī.
0
AugustsBautra > mary75 23.02.2011. 16.11
>ZanE, piekrītu.
Protams, bizness ir risks. Un tas ir tieši tas, kādēļ bizness ir privāts pasākums. Ja valsts atņems uzņēmumam risku, tad arī peļņa pienākas valstij. Zemniekiem ir īpaša situācija. Viņi ir tādi paši uzņēmēji, tikai konkurences situācija šajā tirgū ir sagrozīta. Iekšā ES ir daudz labāk (ar kvotām), nekā ārā (ar subsidētas pārtikas ‘uzbrukumu’), bet joprojām nozare tiek mākslīgi nospiesta un vienlaikus mākslīgi auklēta.
Un par minēto par neienesīgo projektu finansēšanu. Vienkārši pieņemam, ka WACC uzņemumam ir 8%. Pasākumos, kas dod lielāku atdevi uzņēmums investē neatkarīgi no valsts vai kā cita. Bet pasākumā, kura ienesīgums ir 4%, tikai, ja kāds viņam uzdāvina atlikušos 4%. Bet kas notiek vēlāk? Šī ierīce nolietojas, bet nauda jaunas iegādei netiek uzkrāta, jo tas nav lietderīgi, un jauna ierīce tās vietā nekad netiks iegādāta, pat uz kredīta ne. Faktiski tā ir tikai patēriņa finansēšana un nekāda ieguldījuma uzņēmuma vai valsts ilgtermiņa attīstībā.
Tad jau labāk domāt kā ar netiešiem instrumentiem WACC dabūt zemāku. T.i. kredītreitings, uzņēmējdarbības vide, infrastruktūra utt.
0
tocelovskis > mary75 23.02.2011. 16.48
Kaut kā ļoti negribas aizvainot kurmīšus – šie dzīvnieciņi ir ļoti noderīgi un vajadzīgi, kaut arī mums (vairumam) nepatīk, ka viņi izrakņā mūsu dārzus, viņi izķer zemesvēžus un citus kaitēkļus, kuri pretējā gadījumā nograuztu mums visu sakņu ražu.
Bet Tu jau n-to reizi pierādi, ka nekad dzīvē neko neesi dzirdējis par cēloņu-seku likumu!
Valda Dombrovska vadība, gan no pirmās darba dienas 2009. gada martā, gan arī šī, 10.Saeimā izveidotā, novērš sekas, ko radījusi “veco zagļu” – stabilitātes garantu, bungu sitēju un grīdā gāzētāju bezatbildīgā saimniekošana “treknajos gados”. Nevar pārmest Dombrovska valdībai nodokļu celšanu krīzes laikā, jo, lai cik tas būtu sāpīgi un nepareizi, tos nevaram, atbilstoši ekonomikas teorijai, laist uz leju, jo Kalvīša un Godmaņa valdība i nemaz nepūlējās, kad bija tāda iespēja, izveidot budžetu ar pārpalikumu un uzkrāt naudu, kas tagad būtu palīdzējusi krīzi pārvarēt!
0
mary75 > mary75 23.02.2011. 20.33
Sleepwalker – higiēnas un veselīga dzīvesveida propoganda taču nav nekas slikts?
Vispār, es te nebiju domājis propogandu kā smadzeņu skalošanu ar demagoģijas un faktu sagrzīšanas palīdzību, bet, drīzāk, kā sabiedrības izglītošanu un tādu vai citādu politisko lēmumu nepieciešamības un to seku pierādīšanu.
Nu, īstenībā jau tāda īsta propoganda demokrātijā nemaz nav iespējama, demokrātijā atgriezeniska saite un diskusija ar sabiedrību ir pašaprotamas lietas.
0
andrisskrastins 23.02.2011. 12.58
Piedodiet, bet tas ir atkal LNT plus TNS. Pēc vakardienas izgāšanās ar elektrības patēriņu atļaušos pasmīnēt.
Bet drusku dziļāk par tēmu. Problēma ir tāda, ka nav SKAIDRS, kas klasificējas iedzīvotājprāt kā reforma un kas nē. Vai skolu apvienošana un slēgšana ir reforma? Laucinieka acīs protams ka nē, tā ir kaitniecība. Vai slimnīcu slēgšana ir reforma? Pajautājiet Bauskiniekiem. Un tā tālāk…
Problēma ir tajā ka mēs PAŠI nezinam ko mēs gribam. Mēs gribam sociālistiski demokrātisku Eiropas supervalsti, bet to mēs gada laikā nevaram dabūt. Un tad mēs sevi plosam ar visādiem argumentiem par un pret.
Man svarīgāk par reformām būtu šādi nosacījumi:
1. VID reformas turpināšana, servisa uzlabošana (lai cilvēks nejustos kā noziedznieks). Nodokļi gribam to vai nē ir valsts asinsrite, un ne tik daudz politiķi, kā tieši VID attieksme daudziem cilvēkiem nogalina vēlmi valstij palīdzēt;
2. Korupcijas apkarošana – bet nevis potenciālo ienākumu dēļ, bet gan blakus efektu dēļ. Mazāks ēnu eknomikas spēks, mazāk neregulēta akcīzes preču kustība, mazāk indes tirgotavu vārtrūmēs – you name it;
3. Jāturpina un jāuzlabo pasākumi IT jomā. Ministriju centralizācija – labi, e-pakalpojumi sāk reāli darboties – vēl labāk. Bet pie tā nedrīkst apstāties. Un galvenais – e-servisiem/e-parvaldei ir jābūt ērtam un pieejamam visiem iedzīvotājiem.
4. Un pats galvenais – ir cilvēki jāizglīto politiskajos jautājumos. Diemžēl šobrīd visa retorika publiskajā telpā ir sacencība starp personību dubļu vanām viena otrai. Nav diskusija par idejām. Šobrīd fundamentāli valstī notiek karš starp nezagļiem un zagļiem.
0
andris902 23.02.2011. 12.42
…atļaušos nocitēt komentētāja valynx jau agrāk rakstīto 16.dec 17:54…
“Strukturālās reformas skan skaisti, vai ne! mēs visi tās gaidām kā Laimes Lāci! :)
Tikai turpmāk izrunājot šos vārdus atcerieties, ka tas faktiski nozīmē:
1) mazo slimnīcu slēgšanu (jau redzu tv reportāžas no laukiem, ka tas ir genocīds pret tautu, Rozentāles klaigāšanu: “Cilvēki mirs!” utt.
2) augstskolu (valsts finansēto) skaita drastisku samazināšanu (jau pilnas avīzes ar rakstiem par to, ka valdība grauj Latvijas nākotnes konkurētspēju)
3) budžeta vietu sociālajās studiju programmās gandrīz pilnīgu likvidāciju (nu bļauj pilnīgi visi plānā galdiņa urbēji, kas nespēj iemācīties un saprast Pitagora teorēmas pierādījumu, un tādu mums saviesies kā smiltis jūrmalā)
4) Kalvīša laikā pārāk strauji celto pensiju aplikšana nu kaut vai ar IIN (bļauj visādas LPP/LC verzes, bļauj oraņžie, kas pašrocīgi izšeptēja 1 miljardu soc. budžeta uzkrājumu utt)
5) atlaist vairākus tūkstošus skolotāju, ārstu, medmāsu, valsts darbinieku (bļauj visi un viens uz otru)
6) pārdot LMT, Lattelekom valsts kapitāldaļas un iespējasm vēl daudz ko (bļauj visi, ka Dombrovskis pa lēto izpārdod Latviju)
Paskat cik briesmīgi bļāva tiesneši par to, ka viņiem algu, nē ne jau samazināja, bet paaugstināja mazāk nekā šie cerēja!
Dombrovskis dara pareizi, ja nebūs apokaliptiķu piesauktais 2. pasaules krīzes vilnis, tad laiks spēlē mūsu labā un tagad ir vienkārši jāiegūst laiks gan, lai sagatavotu pārdomātas reformas minētajās nozarēs, gan, lai varētu griešanu veikt pie labākas ekonomiskās situācijas, iespējams mazākā apmērā!
Skaidrs, ka opozīcija to tulko tā kā tai izdevīgāk, bet žurnālistiem vispār viss ir pie kājas, tiem jo sliktākas ziņas, jo vairāk lasa, skatās utt. un attiecīgi dārgāk var pārdot reklāmas laukumus. Viss ir vienkārši.”
…šos vārdus arī šeit vienam otram komentējošam ļoti noderētu atcerēties!….
22
Jean > andris902 23.02.2011. 12.45
Nē, aptauja tikai apliecina to, ko redz arī informēti un kompetenti cilvēki: reformu tikpat kā nav, ir vien nodokļu, nodevu palielināšana un algu samazināšana publiskajā sektorā strādājošajiem.
0
Una Grinberga > andris902 23.02.2011. 12.54
Pēc Tava sanāk, ka mums Latvijā ir 37% informētu un kompetentu cilvēku, kas ir ZZS vai SC vai PLL elektorāts! Fantastiska atklāsme! Neesi domājis iesniegt doktora disertāciju par šo?
0
buchamona > andris902 23.02.2011. 13.04
Tur jau ir taa lieta, ka “strukturaalaa reforma” – tas ir kljuvis lielas daljas ljauzhzu apzinjaa par lozungu cinjai pret “baltajaam apkakliiteem”,kas ir visa ljaunuma sakne – liidziigi, ka savaa laikaa ” visu zemju proletaarieshi savienojieties”. Ar domu, ka peec tam jau visas probleemas tiks atrisinaatas :)
Tas, ka strukturaalaas reformas, ja taas kaadreiz tiks pabeigtas liidz galam, skars katra iedziivotaja ierasto dziives veidu, par kuru vinjsh shobriid nespeej samaksaat, to vnk negribam pienjemt par patiesiibu.
0
lebronj2356 > andris902 23.02.2011. 13.22
Lūdzu neaizmirstam šo, iesaku arī pārējiem cītīgiem ”cirpējiem”:
1)Laukos arī ir nepieciešama gan medicīnas aprūpe gan izglītība(līdz vidusskolai ieskaitot) – to var sakombinēt, bet tad ir nepieciešams ceļu un transporta tīkls, kas mums nav, šī tava versija vēl vairāk patukšos laukus kompletā ar auto nodokļiem. Latvija nav Rīga, Liepāja un Dpils…tieši laukos slēpjas mūsu ekonomikas lielākais potenciāls, ko dažāda kaluma plānā galdiņa urbēji nav sapratuši pēdējos 20 gadus, bet to lieliski saprata I brīvvalsts laikā!
2)Mums arī labu specu soc zinātnēs nav, viens labs jauns vēsturnieks – Šnore…soc zinībās budžeta vietu jau tā ir maz, bet vai kāds var paskaidrot ko dod milzu budžeta vietu skaits dažās programmās, piemēram telekomunikācijās, mehānikā, ja Latvija pēc inovācijām ir vienā no pēdējām vietām starp Rietumu valstīm ? Tas, ka kādam maksās par eksakto zinību apgūšanu tāpat vien neko nedos, ko man liekas nesaprot klaigātāji ”bērni nemācās pareizi mūsdienās” tipa
3)Kalvīša laikā mežonīgi pieauga arī cenu līmenis, līdz ar to valsts ieņēmumi, mazākās pensijas ir knapi novienādotas ar inflācijas zaudējumiem, kāds te nodoklis – mežoņu varbūt? Ja kāds saprātīgs cenzs eksistē, varbūt!
4)Atlaid, atlaid, pēc tam tikai konstatē – ak vai, mums nozeidzība augsta, nav kas māca, nav kas slimnīcās strāda. Ir jābūt adekvātam skaitam pēc prioritātēm un iedzīvotājiem.
5)Valsts stratēģiskus uzņēmumus pārdod tikai valstis, kur pie varas ir vai nu klīniski idioti, kas saklausījušies par mežonīgā liberālisma(t.i. haosa) debess manām. Tipisks piemērs LG un Inčukalna krātuve…latvieši pukst un maksā virs Eiropas cenas – ko nākamo elektrību, ūdeni varbūt. LMT nav stratēģisks uzņēmums manuprāt, kaut gan nes labu peļņu katru gadu.
Pēc pašreizējā, reformas beigsies pie tukšas Latvijas, kad sabraukušie migranti vienkārši nocels vietējos birokrātus :(
0
tocelovskis > andris902 23.02.2011. 14.04
Par sociālo zinātņu programmām es piekrītu Krix – mums ir par maz labu speciālistu šajās nozarēs, un daļēji piekrītu arī citētajam, ka šajās nozarēs ir pārāk daudz diplomētu sliņķu un pļāpu. Bet šī problēma ir risināma nevis nogriežot pilnībā budžeta finansējumu šīm programmām, bet gan stipri paaugstinot kritērijus studēšanai par budžeta līdzekļiem.
0
lebronj2356 > andris902 23.02.2011. 14.40
Starp citu, zanE, ir viena reāla ietaupīšanas vieta, bet V.D. nedarīs, jo laikam Vienotībai(par zaļzemniekiem nerunājot) iekšas par švaku – pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā, tas gan nedotu tūlītējus rezultātus, bet ar laiku būtu daudz pozitīvu momentu.
P.S. Atceroties ”jaukto skolu” laikus, pastāv arī riski.
0
Dina Repša > andris902 23.02.2011. 15.08
>>> Zanei. Domāju, ka Tavs teksts ir pareizs pēc situācijas, bet aplams pēc būtības.Vai kāds ir aprēķinājis, cik reālas naudas – sacīsim miljona robežās – valsts 20 gados ir tieši un nepārprotami pakāsusi ar nevajadzigiem valsts amatiem, nevajadzīgiem un dārgiem pasūtijumiem, “otkatiem”, padomēm utt. Man nevajag – lai darbu zaudē skolotājs, ierēdnis vai ministrs – man vajag, lai viņš TEV, CITIEM un MAN un savā vietā būtu īsti un patiesi vajadzīgs! Es Tavā uzskaitījumā neredzu šo vajadzību, es redzu formālu uzskaitījumu, ka kāds zaudēs darbu un varbūt pavilksim to vēl….! Runa ir par valsts naudas patiesi lietderīgu tērēšanu, ko mēs nez kālab neattiecinām uz katru mūsu sponsorētu tēlu – skolā, pašvaldībā, policijā vai kur vēl ne… Argumentu jau nav…
0
Una Grinberga > andris902 23.02.2011. 15.12
@Krix
Vēl varētu vispār ieekonomēt nemācot nekādas svešvalodas, kā arī pasaules vēsturi, pasaules ģeogrāfiju utt. Skolu programmu saīsināt uz 3 gadiem un iemācīt tikai latviešu valodu, latviešu “vēsturi”, Latvijas ģeogrāfiju un latviešu mūziku. Paskat,kāds ietaupījums!
0
andris902 > andris902 23.02.2011. 15.49
…idaho…pareizi pateici – 20 gados!…mākslīgi radītas darba vietas un uzpūsti štati, bezjēdzīgi konkursi ar zināmiem rezultātiem, valstij neizdevīgi līgumi ar to laušanas neiespējamību utt. radīta sistēma, kuru nevar noārdīt ne viena, ne divu, ne varbūt pat 5 gadu laikā…bet šodien visi grib brīnumu!…bet iesākums tam visam dažu ļautiņu alkatība un likumu veidošana sev pietuvināto personu lokam…par ko tagad brīnāmies?…mēs paši šeit 20 gadus dzīvojām!…redzējām, dzirdējām, skatījāmies, atbalstījām, piekritām…tāds ir rezultāts!…
0
tocelovskis > andris902 23.02.2011. 16.28
Šim es galīgi nepiekrītu!
Var diskutēt par to, vai valstij mazākumtautību izglītība ir jāfinansē pilnībā vai daļēji, bet ir jābūt valsts atbalstītai (tostarp finansiāli) mazākumtautību izglītībai.
Es no šī priekšlikuma neredzu nekādu labumu, vienīgi vēl vienus draudus iekšpolitiskajai stabilitātei, jo jau esošās sistēmas ieviešana 2004. gadā izraisīja nopietnus protestus. Domā, ka Latvijā dzīvojošo nacionālo minoritāšu pārstāvji samierināsies ar to, ka viņiem atņems iespēju mācīties dzimtajā valodā?
Turklāt tā ir asimilācijas politika, kas ir pilnīgi pretēja šobrīd un jau kopš neatkarības atjaunošanas koptajai integrācijas politikai. Un ir vērs atcerēties, ka Latvijā ir ne tikai latvieši un krievi, bet arī citas nacionālās minorotātes (poļi, lietuvieši, igauņi, čigāni, ebreji, vācieši u.c.), un viņi šādā gadījumā asimilētos krievu kopienā, nevis latviešu.
0
piziks > andris902 23.02.2011. 16.43
ZanE, Tev aizmirsās, kā, reformas sākot, Repše finmin-am veikli un klusi paaugstināja algas, lai pāris nedēļas vēlāk skaļi grieztu “kā visiem”, pēc tam, pērnruden ar gravētu pistoli tinoties prom, paaugstināja vēlreiz par nesliktiem 14%, bet Vilks no finmin-a ierēdnēm neko vērtīgu par to paaugstināto algu kaut kā nav izspiedis. Arī šādas reformas tauta redz, bet, Vienotības līderu PR hipnozei nepakļaujoties, šīs izdarības par reformām — nez kādēļ, cūkas tādi! — kā nesauc, tā nesauc… :)
0
andris902 > andris902 23.02.2011. 16.47
…aha!…un atkal aizmirsi pieminēt, ka 200 tūkstošus neizlietotā algu fonda FM atskaitīja atpakaļ valsts budžetā…
0
lebronj2356 > andris902 23.02.2011. 16.55
Nasing, ja nav ko atbildēt, nerakstam pašizdomātus murgus, labi ? Tu labi saprati par ko ir runa – par vienotu valsts izglītību, nevis kādām mistiskām krievu skolām. Biju no Tevis gaidījis ko prātīgāku !
0
Una Grinberga > andris902 23.02.2011. 18.50
@Krix
Ksenofobiski mazvērtības kompleksi jau nu noteikti nav valsts attīstības stūrakmens. Tās tautas, kuras nespēj iekļauties pasaules kārtībā vienkārši mirst – ātri un ar sāpēm! Ja runājam par prātīgumu, tad gribētu redzēt, cik prātīgi Tu varētu vienā dienā likvidēt kārtību, kas pastāv jau kopš pirmssākumiem. Atceries, ka izglītība tikai un vienīgi latviešu valodā nav bijusi nekad un ar to ir uzaugušas neskaitāmas paaudzes pēdējo divu gadsimtu laikā!
0
Una Grinberga > andris902 23.02.2011. 20.52
@Krix
Vēl es gribētu atgādināt, ka neatkarīgi no skolas valodas ir kaut kāds optimālais skaits skolu un tas noteikti nav uz pusi mazāks!
0
lebronj2356 > andris902 23.02.2011. 23.05
Nasing, kur Tu ņēmi uz pusi mazāku ? Es neesmu linēaras griezšanas piekritējs, kā te viens otrs ! Kas tu ksenofobisks, ja Latvijā valsts apmaksāta izglītība ir tikai latviešu valodā ? Tas jau izklausās pēc SC veidīgo rupora…. Un, lai ir mazākumtautības valodu stundas, kā citu tautību skolās – tie mums kādi 2.šķiras pilsoņi, ka nav savas skolas vai kā ? Jau simtiem gadu ja – un kā tad I brīvvalsts laikā bija ? Tas jums visiem konsolidētājiem un kosmopolītiem vienmēr aizmirstas un sākat skanēt kā vecas plates a la Alksnis – Latvija vienmēr daudznacionāla bijusi ! :D
0
modriss > andris902 23.02.2011. 23.25
Man radās viens interesants jautājums: kuras valsts finansētās augstskolas gribat samazināt? Cik daudzām no palikušajām Jūsuprāt jāatrodas Rīgā? :)
0
ilze_zagare > andris902 24.02.2011. 01.33
Nevaru piekrist Zanes augstākminētajiem, baidīšanas punktiem.
Strukturālās reformas redzu kā
1) E-pārvaldes un epakalpojumu ieviešanu.
2)IT nodrošinājuma pārstrukturēšanu uz atvērto kodu.
Atvērtā koda programmu mācīšanu skolās un augstskolās.
3)Līdzekļu izmantojuma caurskatāmību.
4)Nav skaidrības ar valsts augstskolām – Kādēļ tām nepieciešams valsts finansējums, ja privātās augstskolas iztiek tikai ar studiju maksām? Kā Igaunija spēj prasīt 400Ls gadā par studijām?
5)Valsts iepirkumu nolikuma pārveidi.
6)Soda sankciju piemērošanu valsts iestādēm par neliederīgu naudu tēriņu, kas tiek atņemts no kopējā iestādes budžeta.
7)Kā izteicās Lembergs, pārskatīt Valsts Nekustamo īpašumu nomas maksas uz tādu,kas nepieciešamas tikai un vienīgi ēku apsaimniekošanai, nevis pielīdzinātas tirgus cenām.
0
piziks > andris902 24.02.2011. 08.15
Labi jau uzķēries uz vecā piedziedājuma…, toties par jēgu aizmirsās parunāt. Tātad tie 200 000 ir viss, ko šī ministrija labu paveikusi. Neticu, ka tici, ka ar likumiem, kam jānāk no FM, viss ir kārtībā. Un, ja nav kārtībā, tad — cik ilgi nebūs?
0
andris902 > andris902 24.02.2011. 08.35
…art.is…jauki, ka papildināji.. un vienlaicīgi arī nevari noliegt, ka tās ir lietas, kuras ir jādara un jāizdara…tā nebūt nav baidīšana, bet realitāte…Tavi minētie piemēri ir tikai daži punkti no paveicamo lietu garā saraksta…bet katram no veicamajiem pasākumiem apakšā ir jābūt naudas segumam…jāatrod tas līdzsvara plecs, kad kaut ko likvidējot – ir iespējams ieviest ko jaunu…
0
modriss > andris902 24.02.2011. 08.48
Kārtējo reizi priecājaties par smukiem lozungiem – art.is kaut ko sarakstam piemeta klāt un Zane par to viņu paslavēja :D Smuka čubināšanās Jums sanāk :D
0
Una Grinberga > andris902 24.02.2011. 09.29
@Krix
1. Skaldi un valdi!!! Uz priekšu! Esi kaut kad dzirdējis par tādiem motivēšanas veidiem kā “burkāns” un “žagars”? “Burkāns” ir: Latvijā katrs cilvēks ir svarīgs, Latvijā ciena katra individuālās īpatnības, kārtīgs Latvijas iedzīvotājs runā valsts valodā, lojālam Latvijas iedzīvotājam tiek nodrošināti visi valsts pakalpojumi utt. “Žagars” ir: Latviju latviešiem, latvietim nevar būt gēnos kādas citas etniskas grupas asinis, nemaz nerunājot par kādām citām ādas krāsām vai bioloģiskām atšķirībām, nevis lojāls nodokļu maksātājs saņem valsts pakalpojumus, bet tos saņem latvietis utt.
2. Ksenofobija ir bailes no citām etniskām grupām. Ja kāds sāk mūrēt aizsargdambi, tad kaimiņš saprot, ka viņiem ir bail. Bailes otrā tikai ceļ bravūrību kaimiņā! Un bravūrība/optimisms ir daļa no uzvaras. Ja celsi dambi, tad būs lielāka vēlme pa nakti to aizbērt. Un būs patērēts tik daudz enerģijas, ka kaujai vairs spēka neatliks un motivācija būs iedzīta 2m zem zemes. Zaudētāja stratēģija!
3. Man patīk, kad tiek piesaukti episkie Ulmaņlaiki :) Kad vēl zāle bija zāļāka! Tajos laikos skolas bija atbilstoši iedzīvotāju nacionālajam sastāvam – vairāk vācu un poļu kā krievu un, šķiet, nebija tāda lieta kā “tikai latviešu skolas”. Tāpat kā tagad, tad tika palielināts stundu skaits valsts valodā. Tas, ka tikai izglītota sabiedrība, atverot vairāk skolas, protoms, latviešu valodā, jo zemniekiem pārsvarā bija latvieši un lielākā daļa, kam nebija formālās izglītības. Uz tā fona arī proporcionāli samazinājās vācu, poļu un krievu skolu īpatsvars.
0
modriss 23.02.2011. 12.28
->Krišjānis Liepiņš; Zane
Kur paši saskatat veiktās reformas, kas veicina tautsaimniecības attīstību?
5
tocelovskis > modriss 23.02.2011. 13.50
1. Vides ministrija+RAPLM->VARAM
Un nesen gadījās lasīt komentāru, ka “pirms vēlēšanām solīja samazināt ministriju skaitu, bet nekas nav izdarīts, cik ministriju bija, tik palika!”:-) Draugi mīļie – līdz 31.12.2010. Latvijā bija 14 ministrijas, bet kopš 01.01.2011. ir 13! Un tā ir strukturāla reforma, jo tās rezultātā ir notikušas izmaiņas valsts pārvaldes struktūrā, ir pārdalītas ministriju funkcijas un samazināts to skaits. Piekrītu, ka to var turpināt, reformējot vēl kādas ministrijas, bet ministriju skaitu nevar mazināt bezgalīgi! Pastāv noteikts, praksē gadu desmitos vai pat simtos pārbaudīts, ministriju skaita minimums, kas IR nepieciešams valsts funkciju nodrošināšanai.
2. Pamēģini sameklēt ISEC un Valsts Jaunatnes iniciatīvu centru.
2009. gada vasarā šīs abas un vēl 3 IZM pakļautības iestādes tika likvidētas un apvienotas, izveidojot Valsts Izglītības satura centru. Vai gribi teikt, ka tā nav strukturālā reforma?!
0
Roberts Gūtšmits > modriss 23.02.2011. 15.23
>> Krišjānis Liepiņš
+++… bet kopš 01.01.2011. ir 13! Un tā ir strukturāla reforma +++
:)))))))
Hi, hi, hīīī-i-iiii, vai, kā pārņirdzos … :))))
Neesi gadījumā štata runu rakstītājs Plīša Lācim – tas ir tipiski viņa stiliņā – katru savu, atvainojos, pirdienu pasniegt kā strukturālo “reformu”… :)
Kad viņā paklausās, tad “strukturāla reforma” ir arī fakts, ka iedzīvotāji mūk no šīs valsts un, ka slimnieki sākuši ārstēties mājās nevis pie daktera iet … Sviests kaut kāds !
A tevi nemaz nemulsina faksta, ka arī šī “reforma”, ja nu tomēr to tā klasificējam, tika paveikta, patiecoties taukmūļiem? Precīzāk tam – ka viņi aizgāja no valdības ? … :)))
0
tocelovskis > modriss 23.02.2011. 16.02
Pamēģinām salikt faktus hronoloģijā.
TP no koalīcijas aizgāja 2010. gada pavasarī. Un tā bija 9. Saeima.
10. Saeima (resp., šobrīd strādājošā) tika ievēlēta 2010. gada 2. oktobrī. Pirms tām “Vienotība” solīja optimizēt valsts pārvaldi, ieskaitot ministriju skaita samazināšanu (uzsverot, ka ministriju skaita mehāniska samazināšana nebūtu prāta darbs). TP kopā ar LPP/LC šai Saeimā ir ieguvusi vien 8 vietas un pelnīti pūst opozīcijā bez lielām iespējām vispār kaut ko ietekmēt.
2010. gada novembrī-decembrī, gatavojot 2011. gada budžetu, tika pieņemts lēmums izveidot VARAM, apvienojot Vides ministriju un RAPLM.
2011. gada janvārī šis lēmums tiek realizēts dzīvē, no divām ministrijām izveidojot vienu.
Kur te ir TP nopelns?
Ja ministriju apvienošana, 5 iestāžu apvienošana, izveidojot pilnīgi no jauna 1 iestādi, nav strukturālās reformas, tad apgaismo mūs – kas ir strukturālās reformas?
0
andris902 > modriss 23.02.2011. 16.45
…Krišjānis Liepiņš…vēl pie likvidētajām ministrijām varam pieskaitīt arī Īpašu uzdevumu ministriju Elektroniskās pārvaldes lietās, kura tika likvidēta V.Dombrovska pirmās valdības sastādīšanas laikā…un Bērnu un ģimenes lietu ministriju 2009.gada maijā…
0
modriss > modriss 23.02.2011. 23.17
Ļautiņi mani izbrīna jūsu vēlme saskatīt jebkuru sīkumu, lai tik izceltu tos jaukos un labos Vienotības darbus vienlaikus meklējot un atrodot iemeslus kālab kaut kas nav izdarīts…
Ministriju skaits iepriekšējā periodā tika mākslīgi palielināts, lai apmierinātu koalīcijas partneru vēlmi pēc ministru portfeļiem. Tā ka dažu izzušana ir pietiekami loģiska, bet šķiet, ka pašlaik to skaits pat vēl nav sasniedzis “vēsturiski” bijušo minimālo skaitu.
Savukārt iestāžu teorētiskā likvidēšana vai apvienošana izpaudās tikai kā izkārtnes maiņa un darbinieku pakļautības maiņa. Protams daļēji tika likvidētas apkopēju, šoferu un tamlīdzīgas amatu štata vienības, bet ne vairāk. Dažas labas reģionālās filiāles darbinieki pilnā komplektā pārceļoja uz Rīgu. Tātad rezultātā skaitliski nekas nemainās, ja vien neskaita ceļa izdevumus tā reģiona iestādēm, kam tagad jāmēro lielāki attālumi nekā iepriekš. Apmēram tādi ir reformu rezultāti un neredzu kālab tos vajadzētu tik dikti slavēt.
Bet kā tad paliek ar iepriekš jautājumā minēto pozitīvo reformu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību? Tā arī neminējāt konstruktīvus piemērus
0
andris902 23.02.2011. 12.27
…un atkal man ir vēlme pajautāt – cik no aptaujātajiem saprot, kas ir strukturālās reformas?…ja šādas iedzīvotāju aptaujas pasniedz, kā patiesības un tautas noskaņojuma nesējus – gribas pasmaidīt!…:))
6
Una Grinberga > andris902 23.02.2011. 12.45
Vienkārš sociologi neprot pareizi vākt datus – bija no sākuma jājautā, vai cilvēks zina, kas ir strukturālas reformas, un tikai tad no “jā” atbildētājiem arī jāveic kaut kāds apkopojums! Kāds jautājums – tāda atbilde!
0
bekijja > andris902 23.02.2011. 15.27
Žēl, ka nesaprot. Iedzīvotājus pie tā nevar vainot, jo viņiem nav jāsaprot sarežģīta un tehnokrātiska valoda. Tās reformas ir jāprot izskaidrot un ar cilvēkiem pārrunāt. Der paklausīties, kā runā britu premjers – viņš visas reformas pasniedz no ierindas iedzīvotāja redzespunkta – ko tas viņam mainīs ikdienas dzīvē, ko pēc gadiem, kāpēc Jānim būs vairāk / mazāk nekā Pēterim, kā valdība redz pašu iedzīvotāju lomu utt. Cits komunikācijas līmenis. Nedomāju, ka vidusmēra brits ir daudz izglītotāks par vidusmēra latvieti. Britu valdības komunikācijas vadlīnijās ir smuki ierakstīts – visai uz sabiedrību vērstajai informācijai ir jābūt tā pasniegtai, lai to saprast varētu pat skolnieks.
0
Una Grinberga > andris902 23.02.2011. 16.08
Lūdzu, kaut vienu piemēru! Es neapšaubu, ka britu valdībai komunikācija ar sabiedrību ir skaidrāka, bet man vajag kādu piemēru pirms tik skaļiem apgalvojumiem, ka premjers redz’ “izglīto” sabiedrību.
Plus, jāņem vērā, ka citur viss notiek daudz lēnāk un ne tik strauji, kā pie mums, jo nav spiediena no kreditoriem par budžeta deficīta apjomu. Vienu smagu lēmumu gadā ir vieglāk izskaidrot nekā 20 katru pusgadu.
Vēl jau ir mediji – cik mediju, tik dažādas informācijas, kurai trūkst jebkāda analītiska pamatojuma!
0
bekijja > andris902 23.02.2011. 16.39
@Nasing: Kādus tieši piemērus Tu vēlētos? Britu vai Latvijas? Reformu straujums nav attaisnojums tam, lai iedzīvotājiem neskaidrotu, kas notiek, kas tiek plānots? Un galu galā – piesaistot vairāk prātus var tikt pie vairāk idejām, ko darīt, līdz ar k pie vairāk alternatīvām, no kurām izvēlēties un kuras pienācīgi izsvērt. Steidzamība tikai kaitē, ja runa ir par pārdomātiem, kvalitatīviem un ilgtermiņa inetersēs balsītiem lēmumiem un sabiedrības vienošanos par tiem. Vai Tev ir ilūzijas, ka cilvēki varētu atbalstit reformas, ja tās nesapratīs? Ja nezinās, ko tieši tās reformas mainīs MANĀ dzīvē. Nodokļu paaugstināšana ir viena lieta, bet aiz tās stāv kaut kāds pamatojums vēl bez nepieciešamības sakasīt valsts kasē naudu. Piemēram, aiz nodokļiem alkoholam, cigaretēm un azartspēlēm slēpjas arī intereses par sabiedrības veselību. Paaugstināti nodokļi fosilajām enerģijām ir tāpēc, ka tās vairāk bendē apkārtējo vidi. Nu kaut kā tā. Principā labākā reforma, kas liktu katram mācīties un iesaistīties valsts veidošanā, būtu varas maksimāla decentralizācija – atdodot lēmumu pieņemšanu un finansējumu pašvaldībām. Lai uz vietas mācās saimniekot, pelnīt, rūpēties viens par otru. No Rīgas to nav iespējams izdarīt. Britu big sociey reforma ir tieši ar šādu filozofiju – naudas valsts kasē paliek mazāk, nododam jums pašiem lemšanu un saimniekošanu. OK – sākumā varbūt ies grūti, bet ar laiku iemācīsies.
0
bekijja > andris902 23.02.2011. 16.46
@Nasing: Par mēdijiem un analītisko pamatojumu: vakardiena bija lielisks komunikācijas piemērs priekšdienām. Premjers un finanšu ministrs pasniedza datus, kuriem bija sagatvoti pamatojumi un salīdzinājumi. Finanšu ministrija bja sagatavojusi argumentus par ZZS priekšlikumiem – un šo informāciju vismaz es pamanīju portālos. Lai precīzus argumentus atspēkotu, ir jādomā un jāmeklē papildus argumenti. Tas arī veicina izglītošanos.
0
Una Grinberga > andris902 23.02.2011. 18.39
@Sleepwalker
Par pirmo: tas ko Tu vēlies ir tiešā demokrātija, ko realizēt ir diezgna neiespējami. Tā saucāmās sarunas ar sociālajiem partneriem gan vajadzētu publiskot, jo sausais atlikums pēc tam ir tāds, ka sociālie partneri iznāk no sarunām un saka, ka ar viņiem neviens nerunā un neklausās. Un decentralizētai saimniekošana ir redzamas sekas – Jūrmala, Ādaži un vesels lērums ļoti nabadzīgu pašvaldību, kuras pat savam centralizētajam aparātam nespēj sagrabināt kapeikas. Kamēr pie ruļļiem ir kompartijas biedri vai oligarhu pakalpiņi – tur nekā nebūs!
Par otro: mediji ir copy+paste. Ja viņiem neiedod bulletpunktos apkopotus plānos piem. par profesionālās izglītības reformu, tad neviens arī neko neanalizē, tā teikt, mēs nelasām neko garāku par 5 vardiem rindiņā!
0
tocelovskis 23.02.2011. 12.24
Redzu virsrakstā kā galveno atslēgas vārdu “neredz”, kas apliecina vienīgi jau sen zināmu lietu – uztvere ir selektīva, cilvēki redz vienīgi to, ko vēlas redzēt. Un tā kā lielākajai daļai politika vispār ir vienaldzīga, viņi neredz reformas un tāpat arī domā, ka lielākā daļa Saeimā un valdībā ir muļķi bez izglītības, nespējot pamatot ar faktiem.
1
Dina Repša > tocelovskis 23.02.2011. 16.10
>>>>Krišjānim. Negribu piekrist, jo gana daudz uzņēmēju t.s. “krīzei” sākoties, ļoti strauji spēja mainīt darba stilu un reāli un vajadzigi optimizēt izmaksas. LV rit jau 3. gads. Pie tam mēs dzirdam, redzam un jūtam, ka, naudai nevairojoties, izdevumi samazinās formāli un bez jēgas. Kas attiecas uz “grib redzēt”: es ikdienā nevēlos redzēt politiķus, ierēdņus un vēlos redzēt, lai mani netraucē strādāt. Diemžēļ viss norit mazliet vai ne tik mazliet pretēji… Un varbūt ir pēdējais laisk valsts pārvaldi radīt cilvēkiem saprotamu un vienkāršu? Jo tā taču ir domāta VIŅAM = cilvēkam, nevis ierēdnim vai politiķim bikš- jeb svārk- dibena deldēšanai. Vai LV kāds politiķis, deputāts, ministrs un ierēdnis var 57 dienas no vietas ik darbdienas rītu formulēt 17 lietas, kas šodien veicamas valsts labā? ????????
0
Una Grinberga 23.02.2011. 12.22
“Iedzīvotāju vairākums valstī reformas neredz”… viņi bloķē tiltus un protestē, ja kāds taisās realizēt kādu reformu! Tāpēc arī neredz un visticamāk neredzēs.
7
modriss > Una Grinberga 23.02.2011. 12.26
Vai tad vienīgā reforma ir likvidēt kādu slimnīcu (vai skolu)?
0
Una Grinberga > Una Grinberga 23.02.2011. 12.34
Un, Tavuprāt, tērēt pusi no skolas vai slimnīcas budžeta apkurei un ēkām ir ļoti mēŗktiecīgi, kamēr skolotāji knapina aldziņu un bērni sēž pie apdrupušiem soliem un strādā ar salīmētām kolbām? Vai tā maz ir klase ar 3 bērniem? Vai, ja viens bērns nav skolā, jauno vielu būtu jāatceļ, jo nav ieradušies 33% klases?
Esi bijis kādā lauku slimnīcā vai skolā?
0
modriss > Una Grinberga 23.02.2011. 22.49
Rodas pretjautājums – vai pats esi izbāzis degunu ārpus Rīgas (pareizāk ārpus ~50km zonas ap to)? Ja reiz tik kompetenti izsakies…
Manā komentārā neparādās “izmirstošo” iestāžu aizstāvība. Bet toties rodas iebildumi pret reālā dzīvē notiekošajām parādībām. Piemēram, kādēļ izslavētās strukturālās reformas skar vienas iestādes, bet savukārt citas zeļ un plaukst. Piemēram, vai ir normāla parādība, ja pilsētā eksistē pamatskola, kurā ir mazliet vairāk par 100 skolnieku. Pedagogu pilns komplekts. Turklāt štata vienībās pat ir skolotāja palīgi(!), sabiedrisko attiecību speciālists(!) un pietiekami plašs tehniskā personāla skaits, kas ir skaitliski lielāks nekā tās pašas pilsētas skolās ar skolēnu skaitu ap 700-800. Loģiski būtu, ja šāda iestāde tiktu “optimizēta”. Bet tā vietā tai tiek piešķirtas vairākos simtos tūkstošu mērāmas dotācijas telpu rekonstrukciju veikšanai.
Līdzīga aina vērojama arī ar vienu otru profesionālo iestādi, kas ir nozīmīga tikai konkrētam pagastam, bet kurai praktiski nav normālu darbnīcu un arī pārējo mācību telpu atbilstība ir krietni vien apšaubāma. Turklāt kādu 20-30km attālumā atrodas cita mācību iestāde, kas sniedz identisku kvalifikāciju. Varētu domāt, ka tiks veikta strukturāla reforma, bet pāris dienas atpakaļ publicētajā kompetenču centru sarakstā figurē arī šīs mācību iestādes nosaukums. Tā nu iznāk, ka praksē izslavētās reformas tiek īstenotas pietiekami ačgārni un daudzās mācību iestādēs arī pašlaik “iegāž” ES un vietējā budžeta līdzekļus līdzīgi kā tas tika darīts laiku iepriekš daudzās mazajās slimnīcās.
Savukārt runājot par slimnīcām, tad kā reiz pāris mēnešus atpakaļ nācās pagulēt vienā no reģionālajām slimnīcām un uz vietas gan saskarties, gan dzirdēt par pietiekami daudzām nejēdzībām. Piemēram, viena no idejām laiku pa laikam līdzekļu ekonomijai ir gultasvietu skaita samazināšana, bet reāli jau šobrīd slimnīcas nodaļas ir pārpildītas – gultas izvieto pat caurstaigājamos gaiteņos un slimniekus izgulda uz kopā saliktām taburetēm. Tālāk idejās bieži vien tiek uzsvērta štatu mazināšanas nepieciešamība. To slimnīcā pa fikso izlemj realizēt un samazināt sanitāru, medmāsu skaitu, pie reizes likvidē galvenā ārsta amatu, bet tai pat laikā slimnīcas valdes sastāvs pamazām uzblīst un algas nav iepriekšminēto amatu līmenī. Un tas viss notiek strukturālo reformu vārdā un jūsu slavētās Vienotības valdīšanas laikā. Vai tad tā ir normāla parādība?
0
Una Grinberga > Una Grinberga 24.02.2011. 09.09
1. Jā, esmu izbāzis degunu – man ir pietiekoši daudz radu, kas dzīvo un strādā ļoti dziļos laukos un ar ko uzturu ļoti ciešu kontaktu.
2. Par skolām atbildību uzņemās pašvaldības. Ja Rīgā ir kādas “svētās” skolas, tad tā jau ir Aldermanes kompetence nevis IZM vai premjera. Valdības nosaka politikas mērķus – konkrētu skolēnu skaitu uz skolotāju u.c. Starp citu šī ir viena no naudas ziņā lielākajām jomām, kuru jāapsaimnieko pašvaldībām. Tas, ko kurš direktors sarunā ar “reformatoriem” jau ir ētikas jautājums un IZM atbildība. Paskatoties uz IZM ierēdņu algām pat nebrīnos, ka tur pusi varētu nopirkt ar 100Ls kukuli, lai par konkrētu skolu “pielabo” rādītājus.
3. Esi pārpratis “gultu” ideju. Tas neietver tikai fiziski gultas vai taburetes – gulta ir kā viens no rādītājiem, kas iet kopā ar ārstu, apkalpojošā personāla, administratīvo telpu un citu rādītāju skaitu. Ja esi bijis slimnīcā gripas epidēmijas virsotnē, kad pa tiešām nav kur visus pacientus likt, bet visā pārējā laikā palātas ir gandrīz tukšas un ārstiem nav ko darīt, tad tas nenozīmē, ka “gultu skaits” ir optimāls.
4. Patīk šie skaļie lozungi “Vienotības atbalstītājs” utt. Ja Tu spēj tikai visur redzēt vienu vainīgo un nespēt saskatīt procesa kopsakarības un visas procesā iesaistītās puses, tad man ir patiesi žēl, jo šāda “bilde” ir ļoti izkropļota un neatspoguļo pat niecīgu daļu no patiesajām krāsām!!!
0
modriss > Una Grinberga 24.02.2011. 12.38
1. Vai radi atbalsta pagastā un/vai tuvumā esošo medicīnas un skolu likvidāciju?
2. Piemērā minētā skola neatrodas ne Rīgā, ne Rīgas rajonā un vēl arvien atrodas tiešā IZM nevis pašvaldības pakļautībā (pietiekami dīvaina parādība šim laikam).
3. Slimnīcā biju nosacīti “klusajā” periodā, kad gripas vai citu epidēmiju uzliesmojumi nebija pat vēl sākušies. Kāds aizpildījums bij to laikā var tikai iztēloties. Jēdzienu “gultasvieta” nebūt nepiesaistu fiziski esošajām gultasvietām, bet drīzāk sasaistu daudzām citām blakusparādībām. Piemēri tikai izrauti no kopēja konteksta.
4. Tikpat skaļus lozungus lasu atsevišķu personu komentāros neatkarīgi no raksta un to saturs galvenokārt – V ir balti, pūkaini, uz ideāliem balstīti un nesavtīgi strādājoši valsts interesēs, bet visi pārējie neko nejēdz un tikai savtīgi pretdarbojas šiem labajiem. Tad kālab gan neizveidot kopēju apzīmējumu šādai grupai, kas šķiet dzīvo kaut kādā noslēgtā un izolētā vidē virs visiem pārējiem vai arī ir sponsorēti komentāru rakstītāji…
0
Una Grinberga > Una Grinberga 24.02.2011. 13.43
1. Ja bērnus aizved uz skolu atpakaļ, tad nav nekas pretim. Dzīvesvieta ir vienādā attālumā gan no Rēzeknes, gan Viļānu slimnīcas. Protams, ja ir izvēle, tad uz Rēzekni, jo kvalitatīvāks serviss un aparatūra.
3. Nu, tas tādēļ, ka “slimnīca” tiek uztverta arī kā savai veida rehabilitācijas vai aprūpes iestāde. Lai uztaisītu analīzes vai pakonsultētos ar ārstu nav jādodas gulēt uz slimnīcu, ko daudzi iedzīvotāji vēl joprojām arī dara, bet jādodas pie ģimenes ārsta vai poliklīniku!
4. Neesmu neko tādu teicis – var pārbuadīt visus manus komentārus! Redzu spēcīgus kandidātus arī ZZS un PLL rindās. Es balstu argumentāciju uz lēmumiem un personībām nevis piederību vienai vai otrai partijai! Tas, ko es redzēju Tavā komentāra, ka pie visa ir vainīgs tikai un vienīgi premjers un premjera partija, bet tas tā nav!
0
modriss > Una Grinberga 24.02.2011. 23.40
1. Nu labi, Nasing spešal, ~20km nav dikti liels attālums, bet diez vai radi ir sajūsmā par esošo ceļu kvalitāti :) Cik zināms, tad Viļānu slimnīca būtībā jau ir reformēta un sniedz tikai daļējus pakalpojumus. Vismaz vairums šīs apdzīvotās vietas iemītnieku labprātāk apmeklē Rēzeknes dakterus, iespējams tevis minēto iemeslu dēļ. Starp citu stāsts kā reiz bij par Rēzeknes slimnīcu.
3. Varbūt tāda parādība vērojama, it īpaši pašlaik priviliģētā grupā, ko dēvē par “mazdrošinātajiem” (vairums slimību ir alkohola indicētas). Īpatnēji, ka tieši šai grupai parasti ir piešķirta invaliditāte, ārstēšanos nodrošina par brīvu utt. Vārdu sakot pilna pansija. Citām grupām (tai skaitā arī pensionāriem) viss šis serviss izmaksā pietiekami pieklājīgi, tad diez vai ir populāri vienkārši tāpat pagulēt slimnīcā. Bet pieļauju, ka ir arī tādi cilvēciņi…
4. Apzīmējums nav tik daudz mērķēts tieši uz tevi. Ir daži tipiskāki piemēri.
Būtībā manā argumentācijā ir tikai pretreakcija pret pārlieku pašreizējā premjera un V slavināšanu. Pagaidām tiek veiktas haotiskas, kampaņveida darbības, lai izpildītu SFV uzdevumus noteiktos laikos. Nav jūtama mērķtiecīga virzība un interese par LR iedzīvotājiem kā vērtību. Attieksme izpaužas kaut vai komunikācijā ar sabiedrību. Pietiekami viegli ir manipulēt ar skaitļiem, statistiku, pieaicināt ekspertus, kuri regulāri tieši vai netieši nozākā visus par muļķiem, bet daudz sarežģītāk, taču pareizāk, būtu sniegt perspektīvas redzējumu un ļaut saprast, ko tā vai cita atteikšanās šodien var sniegt rītdien vienkāršajam cilvēkam. Tā vietā ir pārlieka teoretizēšana un sava veida intelektualizēšana.
Iebildumi ir arī pret vēlamo izmaiņu uzdošanu par jau paveiktām. Rodas sajūta kā pasakā par karaļa jauno tērpu – atzinīgi novērtē slavinājumus nevis kritisku skatījumu.
0
lebronj2356 23.02.2011. 12.11
Ja būtiski palielināti nodokļi ir reformas, tad piedodiet, bet tur nav ko redzēt. Atlaida mazos darbiniekus valsts pārvaldēs, apcirpa algu pārējiem, bet valdes, padomes un aģentūras kā bija tā arī ir, tikai cilvēki nomainījušies. Vienīgās reformas ir, ka uzlikti dažādi griesti soc. maksājumiem, kas daļēji ir prātīga doma. Ja vēl 2009.g varēja atļauties vairāk, jo bija deflācija, tad tagad strauji aug nabadzība inflācijas dēļ – jo pasaulē ir sadrukāti naudas kalni, bet vietējie šo inflāciju kurbulē ar papildus nodokļiem. Nu nebūs drīz vairāk to pensiju pelnītāju, jo cilvēki diemžēl masveidā brauc prom un kāpēc, lai nebrauktu, ja ar savu darbu vidusmēra cilvēks labi, ja nodrošina iztiku, par tādām ekstrām kā personīgais auto un mājvieta nedomājot. Diemžēl pašreizējā formātā valdība nestrādā latviešu tautas interešu labā !:(
7
anita_meistere > lebronj2356 23.02.2011. 12.29
tūlīt mani nomētās ar akmeņiem, bet es tomēr uzskatu, ka daļa problemas slepjas cilvēku neinormētībā. daudz nesaprot procesus vaslti, nesaprot cēloņus un sekas. es, protams, neapgalvoju, ka viss kas notiek ir ok..bet tomēr.
mēs ļoti labi jūtam cenu pieaugumus, naudas trūkumu, nodokļu celšanu..bet par to nedomājam pērkot kreiso degvielu, maksājot kukuļus (jā, paši cilvēki, kurš gan cits baro tuklo ierēdņu saimi), izvairoties no nodokļu nomaksas.
daudzi pārmet valdībai, ka ši te cirpšana, nodokļu celšana ved pa pastāvīgu spirāli..vienam izraisot otru. un nespēju apturēt šo te apburto loku. kapēc neviens nerunā par to, ka nodokļus cēļ piemēram šmigai, jo paši cilvēki arvien viarāk pērk kreiso, jo arvien dārgāks kļūs legālais, jo arvien lielaki nodokļi utt utt utt. un tā gandrīz visās jomās.
mēs prasam rīcību no vasts??? mēs esam valsts…tāpēc faktiski mēs paši prasam rīcību no sevis, bet nedaram nevelna lietas labā…!!!!
ir tik naivi kaut ko gaidīt no valdības, no saeimas, deputātiem svf, es utt utt. tikai un vienīgi mēs paši (65% LV iedzīvotāju, kam ši valsts rūp) varm reāli kaut ko darī lietas labā.
0
AugustsBautra > lebronj2356 23.02.2011. 12.37
Kāds būtu ieteikums, drukāt vairāk naudas, lai inflācija būtu vēl lielāka?
Finanses ir jāsaved kārtībā, patīk tas vai ne.
Strukturālas reformas parasti tiek piesauktas kā kaut kāda panaceja, bet ja būsim reālistiski, īsta strukturāla reforma ir pateikt “šo lietu turpinam darīt, bet šo ne, lai katrs pats tiek galā kā vēlas”.
Piemēram, vai valstij būtu jālīdzfinansē visus ES projektus, kuri nepilda nekādu infrastruktūras, ekonomisko vai ideoloģisko mērķi?
Vai ir nepieciešams stutēt bezcerīgus projektus, kuri komerciālā veidā nekad nesavilktu galus kopā? Tādas “investīcijas” pēc pāris gadu nolietojuma tāpat tiks izmestas miskastē.
Tāpat reāls lauku atbalsta projekts būtu ceļu būvēšana, piemērs nav tālu jāmeklē. Igaunijā būs grūti atrast kādu grants ceļa posmu. Tas dotu ieguvumu ne tikai guļammaisu nomai, bet ļautu reālāk kādam kaut ko ražot un piegādāt uz tuvāku vai tālāku pilsētu vai ciemu. Arī samazinātu transporta izmaksas un piesārņojumu, jo pašlaik viss notiek pēc zvaigžņveida virzības caur Rīgu. Šis gan nav zibenīgi realizējams projekts un tā efektivitāte arī augtu pakāpeniski, kamēr cilvēki izdomātu, kā uzlabotos apstākļus likt lietā.
0
lebronj2356 > lebronj2356 23.02.2011. 14.23
FreifunkLV, principiāli piekrītu – Tev ir taisnība, bet kā pareizi teica dzeris49 ”augšām” ir jāsāk ar sevis pašu konsolidēšanu, nekādas piemaksas un brāleni siltās vietiņās. Tas nenotiek, turpinās gadiem iesāktā valsts prihvatizēšana – kā tas var ietekmēt vidusmēra cilvēku, ja, piemēram, Roze, kas salaida dēlī Latvijas lauksaimniecību var platu smaidu sēdēt Lattelecom valdē, par ko viena taisnīguma etalone rudiem matiem saka – redz stabilitātei vajadzēja ! Nu kam tāda valdība vajadzīga ?
0
lebronj2356 > lebronj2356 23.02.2011. 14.28
Ieteikums, tomāt, būtu ņemt no tiem kuriem pienākās nevis tiem, kurus vieglāk aizsniegt un sastiķēt smuku bilanci ! Alko un cigarešu nodevas bija pareizs solis – viens no retajiem pēdējā laikā. Ieteikums būtu izpārdot valstija nevajadzīgu īpašumus, pārsvarā ēkas pilsētās. Tev taisnība par lauku ceļiem – šai jomai un laukiem kopumā ir jāpievērš uzmanība, taču kāpinot degvielas izmaksas mēs laukus nesekmēsim, elektrību sadārdzinot arī nē. Jāķeras ir vienreiz klāt mūsu visu laiku neizskaramajām govīm bankām – to redz vēl neiedrošinājās, tā jau šiem nodevas lielas…
0
anita_meistere > lebronj2356 23.02.2011. 15.22
Krix,
a kas ir tās augšas??? deputāti, ministri…cik viņie tur algās noēd, tas ir piliens jūrā. lielākais piķis aiziet visādos koruptīvos darījumos, otkatos..kompetences trūkuma dēl utt. tas ka samazinas algas ierēdnim, šīs te problemas tik aktualizēs.
0
viesturs > lebronj2356 23.02.2011. 16.29
Visi labprāt maksātu nodokļus,ja redzētu,ka ši nauda tiešām aiziet sabiedrības labā. Bet te: medicīnai valsts dod naudu,pazūd kā caurā mucā,ja vajag iet pie ārsta- maksā; izglītībā tas pats- gatavojam nākamos bezdarbniekus vai speciālistus Eiropas darba tirgum (piem.ārstus);ceļam zelta tiltus,maksājam politiskajiem “profesionāļiem” par ministra amata aizpildīšanu un rotēšanu, algas “spečukiem” politizētajās valsts uzņēmumu valdēs utt.Vai akls esi vai muļķis?
0
lebronj2356 > lebronj2356 23.02.2011. 16.50
Freifunk, tas piliens varbūt nav fiskāli nozīmīgs, bet morāla vērtība šādam pasākumam būtu milzīga. Bija reiz angļiem stāstiņš par akmens zupu – situācija ir ļoti līdzīga !
0
Juris Millers 23.02.2011. 12.07
Iespēja izvelēties nemaksāt nodokļus ir galvenais iemesls kāpēc cilveki izvēlās nemaksāt nodokļus.
0