Anonīma būvnieku grupa pārbaudīs Dienvidu tiltu

40

Komentāri (40)

dace_ampermane 10.02.2011. 09.05

Anonīma būvnieku grupa pārbaudīs Dienvidu tiltu

Anonīma būvnieku grupa [MASKĀS] pārbaudīs Dienvidu tiltu

+1
0
Atbildēt

0

Gavrosha 10.02.2011. 01.42

RP – Rādās , ka viss nav pagalam . Sašņorēja pašu galveno Latvijas mafiozo un gan jau uzraks arī Dienvidu tilta nereālās izmaksas. Nevajadzētu izlaist no acīm tautas bada laikos uzspiestās Bibliotēkas būvniecību. Un vispār vēlējums visai godīgajai latviešu tautai – lai Dievs dod mums pieredzēt gaišreģa Finka pareģojumu , ka Latvijas izlaupītāji būs spiesti atdot nolaupīto un saņems pelnīto sodu.

+2
-2
Atbildēt

0

Aivars Krauklis 09.02.2011. 17.24

Interesanti, kā tādu “pētījumu” var izdarīt anonīmi?
Labi, pa tiltu var grozīties stāvi garos mēteļos ar augstu uzslietām apkaklēm, dziļās hūtēs un saulesbrillēs, bet pie dokumentiem kā? Un kā publicēs rezultātus, ja tādi būs – arī anonīmi?
Jo vairāk, ja tie anonīmie ir kvalificēti būvniecības nozaru speci, kuru skaits un saraksts (sertifikāti, licences, pat štrunta diplomi, būvkomersantu reģistrācija u.t.t.) ir zināms un publiski pieejams. Anonīmi iespējams tikai te netā klabināt, i to – kamēr neuzlec augstāk par dibenu.

+1
-2
Atbildēt

1

    piziks > Aivars Krauklis 09.02.2011. 17.44

    Biotops: ļoti loģiski iebildumi. Izklausās tie anonīmiķi tikpat nenopietni, cik lecīgi.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

austrisv 09.02.2011. 16.10

Šī ziņa mani iepriecina no sirds, jo beidzot taču Latvijā ir pilsoniskā sabiedrība, kas nevēlas, lai valsti noved līdz bankrotam! gan jau Rāvis saņems savu sodu par miljonu zādzībām no valsts budžeta. Esmu dzirdējusi, ka tajā Dienvidu tiltā kvalitatīvas dzelz vietā ielikta sliktas kvalitātes ķīniešu “mēsls”, ne dzelzs! Tāpēc tam tiltam nav paredzams ilgs mūžs! ne par velti Rāvis izskatās, ka meties pie pareizticīgajiem ar milzu ziedojumiem. Sak, Rāvis nopirks sev indulgenci par pastrādātajām blēdībām Dienvidu tlta sakarībā! gan jau atmaksa šim tipam būs drīza!

+4
-1
Atbildēt

0

kristaps_drone 09.02.2011. 15.58

Malači! Cerams, ka viņiem kā būvniecības ekspertiem izdosies savākt konkrētus faktus un pierādījumus! Vienreiz ir jāsāk atmaskot un saukt pie kriminālatbildības valsts izlaupītāji!

+6
-1
Atbildēt

2

    anita_meistere > kristaps_drone 09.02.2011. 17.26

    nu savāks pierādijumus? kas ta viņu vērtēs :D
    tie paši kas vērtē MB iepirkuma skandālu, digitalizācijas lietu, TP vēlēšanu miljona parāda leitu utt :D
    gan jau ka sasauks galva būvnieku komisiju, kas publiski piesmies to petījumu..un visi aizmirsi!

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    kristaps_drone > kristaps_drone 10.02.2011. 09.49

    Tas būs vēl viens, pie tam vēl ļoti nopietns, solis pretī tam, lai zagļi un prihvatizētāji saprastu, ka nevarēs bezgalīgi zagt un prihvatizēt nesodīti.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Janka, Janic 09.02.2011. 14.09

šis peetiijums vareetu kalpot kaa klasisks piemeers valsts liidzekļu izlaupiišanaa grupaa lielos apmeeros, augstskolu apmaaciibu programmaas

+8
-1
Atbildēt

0

mxblack 09.02.2011. 12.37

Pētīt jau var, arī uzrakstīt veselu disertāciju pēc tam varēs, tikai ko tas dos nodokļu maksātajiem, ja pat Valsts Kontroles atdzinumus šeit nerespektē? Un arī prokuratūra un tiesa jau sen ir nopirktas un strādā ne jau mūsu interesēs. Tā notiek ar digitalizāciju, tā notika at Latvenergo 3 milijoniem, banku Baltija, banku Parex un visam citam lielajām avantūrām šeit.Nu ko tad cer izdarīt tie anononīmie speciālisti? Vai ES nezin kāda korupcija un valsts izlaupīšana šeit notiek? Diemžēl savējie atbalsta savējos, bet par visu samaksā prastais nodokļu maksātājs, kurš vergs ir bijis un vergs paliks, kamēr pats neiemācīsies zagt un laupīt.

+4
-2
Atbildēt

2

    Juris Millers > mxblack 09.02.2011. 14.28

    Viss ir atkarīgs no pierādījumu kvalitātes. Ja pētījums būs tāds pats absurds ka iepriekšējais ‘re kadi citur tika uzcelti nesen tilti par kadām naudām’, tad protams, ka neka nebūs. Taču, ja viņi varēs atrast konkrētus lietišķus pierādījumus, kas neapstrīdami rāda, ka kāda konkrēta persona vai uzņēmums ir pārkāpuši kādu konkrētu likumu, tad viss var arī mainīties.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Evija Zauere > mxblack 09.02.2011. 16.35

    Viss ir atkarīgs no pierādījumu kvalitātes.
    —-
    O, zelta vārdi! Diemžēl neviens secinājums, kas sākas ar vārdiem “es domāju” vai “man liekas” nav pierādījums juridiskā izpratnē. Lai pierādītu, ka tilta būvniecībā ir vai nav pareizi izmantoti materiāli nepietiek paziņot, ka “klīst baumas”, nepietiek ar VK atzinumu, ka kaut kas ir izdarīgs neefektīvi, jo tā ir manipulēšana subjektīvās kategorijās, tie nav pierādījumi. Lai kaut ko pierādītu šiem ekspertiem un īpaši jau VK zarniņa vienkārši par tievu. Diemžēl.

    Arī es labprāt reiz uzklausītu uz pierādījumiem balstītus secinājumus, bet tādi publiskajā telpā vēl nav parādījušies, viss balstās uz viena tante teica.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Dina Repša 09.02.2011. 12.30

Ņemot vērā vispārējo slepenības līmeni valstī es – neapšaubot labo gribu – tomēr apšaubu domubiedru grupas iespēju tikt pie visas dokumentācijas, kas saistīta ar materiāliem, finansēm un RD lēmumiem. Piedodiet, bet mūsu valstī par mūsu naudu var darīt velns viņu zina ko…
Otru jautājumu es uzdodu jau sen. LTV Ingūna Sudraba un intervijā, šķiet, LA [bet varbūt NRA, tas nav arī svarīgi..] Ģenerālprokurors, paziņoja, ka Latvijā likumīgi sodīt par valsts līdzekļu nelietderīgu šķērdēšanu nevar! VK secina, ĢP pieņem zināšanai.
Domāju, par situāciju likumdošanā vistiešāk ir atbildīgas Vienotības partijas, kuru karogs bija caurspīdīgi lēmumi un valsts naudas tērēšana. [Piedodiet, bet no ZZS, PLL vai SC es to nesagaidu.] Kur tad ir? 2 gadi pagājuši, rit jau trešais… Starp citu – šī situācija ir viena no ēnu ekonomikas pamatiem… Valsts naudas cepure – kā pasakā – ir caura un atrodas uz milzu bedres. Ber, pazūd, ber, pazūd… Un visi ir apmierināti, jo var kritizēt bedri… Lāpstas trūkst.

+4
-2
Atbildēt

4

    anita_meistere > Dina Repša 09.02.2011. 16.08

    cik es nopratu, tad mērķis ir čekot pašu tiltu..nevis dokumentus. aizliedz kadam pa tiltu staigāt!!! mož..rāvis uzlikts goda sardzi:D:D:D

    es neesmu speciālists būvniecībā, bet fiziku un materiālzinību pamatus zinu labi. nekā nesaprotu..ka var vienu tiltu būvēt pa posmiem, kur katrs posms ir no sava betona markas / cita armatūras tipa utt. klist pat baumas..ka daļa konstrukcijā ir izmantot t.s. pretension reinforcemnt (nostiepta armatūra)..un daļa nē..kas visu to toltu padara par sasodīti nestabili un nevienveidīgu celtni…efekto no slogošanas testiem mēs ja redzam!!

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    astra_ozo > Dina Repša 09.02.2011. 16.52

    nospriegotā armatūra ir novedusi pie tā, ka Maskavas metro tilts pie Lužņiku stadiona ir vairākas reizes rekonstruēts, bet vienalga pēc sporta spēlēm to slēdz, lai līdzjutēju pūļa svars to galīgi nesagrautu. Pa tiltu knapi pārbrauc pāri viens metro sastāvs un tas ir viss, ko šāda tipa tilts spēj izturēt. Metāla nogurums. Tas ir nopietni.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Dina Repša > Dina Repša 09.02.2011. 16.55

    Es saprotu, ka skatīs gan tiltu, gan dokumentus, jo papīros taču var būt ierakstīts viens, bet reāli – kas pavisam cits! Šai sakarā pirms neilga laika, šķiet, ceļu būvnieki pārbaudīja remontētos ceļus. Protams, te ir cits variants: tiltu jau var pārbaudīt, bet nez vai likumdošana paredz šādas lietas un kaut kādas sankcijas. Domāju, ka ideja ir apsveicama un lieliska, bet apšaubu patiesu ieinteresētības rašanu iespējamo problēmu risināšanā!

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    anita_meistere > Dina Repša 09.02.2011. 17.13

    andza…
    nu varbūt konkrētais variants, jo parasti jau tādas sporta būvēs kareiz ar tādu armatūru būvē (vismaz agrāk)
    bet nu lietas būtību nemaina…fakts ir tas, ka ja būvē, tad būvē visu viendabīgi. tomēr temeratūras svārstības utt. ja viena daļa plešas vairāk kā otra..tad tas ir fatal fail!

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

tocelovskis 09.02.2011. 12.00

Man nav skaidrs, kas ir maksa par finansējuma piesaisti?

+4
-3
Atbildēt

2

    anita_meistere > tocelovskis 09.02.2011. 16.05

    procenti par kredītu.
    nezināji, ka par piemēru, vidusmēra hipotetekārā kredīta ņemējs par savu 85k eur vērto (pirkuma vērtība) dzīvokli (2 istabu lietuvene treknajos gados) 20 gadu laikā bankai atmaksā kopumā aptuveni 150k eur. un ja kredīts ņemts uz 35-40 gadiem..ar nemainīgu likmi (vairums)…tad cipars ir vēl iespaidīgāks.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    tocelovskis > tocelovskis 10.02.2011. 10.58

    Man gan tas izklausās tā, ka persona X, kas nav saistīta ne ar Rīgas domi, ne ar tilta būvētājiem (bet varbūt ir), pēc viena vai otra lūguma no kaut kāda avota piesaista finansējumu projektam un par to paprasa 150 miljonu samaksu. No kā mierīgi var izvairīties, Rīgas domei pašai piesaistot finansējumu.
    Bet galīgi ne pēc kredīta procentiem.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Evija Zauere 09.02.2011. 11.55

Rakstam pietika ar pirmo teikumu, tālāk varēja nerakstīt. Ja jau uzstādījums ir “meklēsim nelikumības” aprori pieņemot, ka tādas tur ir, tad šis pētījums daudz neatšķirsies no neanonīmu studentu pirms dažiem mēnešiem veiktā pētījuma, kurā tika lepni paziņots, ka ietaupot 50 miljonus šis tilts būtu tapis uzcelts uz pusi lētāk. Tiesa, no presē atreferētā paziņojuma man netapa skaidrs kā ietaupot 50 miljonus 700 vai cik tur tos miljonus izmaksājušo tiltu pēkšņi būtu varējuši uzcelt par 350 miljoniem.

p.s kas ir Rāvja niknākais konkurents? Merks?

+2
-10
Atbildēt

8

    bekijja > Evija Zauere 09.02.2011. 14.36

    Vai tad rakstā nav skaidri un gaiši pateikts, ka paša tilta izmaksas ir vien 170 miljoni? Grozies kā gribi, grūti saprast, kāpēc 170 vietā ir jāmaksā 350?

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    raimonds_bossltd > Evija Zauere 09.02.2011. 15.38

    to Latweets
    Vai tu Rāvja purnu esi redzējis? Īsts Lombrozo un Darvina teoriju piemērs. Pat ja viņš arī varētu iziet face-control, dalība PLL jau pietiekoši viņu raksturo kā noziedznieku.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Evija Zauere > Evija Zauere 09.02.2011. 16.05

    OK, ja nesaprati paskaidrošu. Študentes izpētot ārzemju tiltus bija nonākuši pie graujoša secinājuma, ko viņi nepakautrējās izziņot: Ietaupot 50 miljonus tilts būtu sanācis uz pusi lētāks. Nezinu kāda ir studentu puse, man no 170 atņemot 50 nesanāk 75. Vai arī no 350 atņemot 50 nesanāk 175. Laikam viņi ar logaritmisko lineālu rēķināja.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Evija Zauere > Evija Zauere 09.02.2011. 16.07

    quod erad demonstrandum – noziedznieka purns ir pierādījums.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Evija Zauere 09.02.2011. 16.21

    Neviens nav teicis par to, ka tilts ir 2x dārgāks, bet gan par to, ka pārmaksāti 50 milj. uz būvniecības izmaksām.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Evija Zauere > Evija Zauere 09.02.2011. 16.29

    Citāts speciāli tev:

    Rīgas Ekonomikas augstskolas studenti pētījumā secinājuši, ka par Dienvidu tilta būvniecību pārmaksāti aptuveni 50 miljoni latu.
    un
    izmantojot matemātikas un statistikas metodes un datus salīdzinot ar citām valstīm secinājām, ka Dienvidu tilts ir divas reizes dārgāks, nekā tam būtu jāmaksā

    Mana loģika un matemātika saka, ja nebūtu pārmaksāti 50 miljoni tad tilts būtu divas reizes lētāks. Tātad – atliek no 170 atņemt 50 lai iegūtu 75.

    p.s man nezin kāpēc liekas, ka visi šie studenti un eksperti cenšas sameklēt to ko viņi [un tauta, kas alkst asinis] grib sameklēt un tam nav nekāda sakara ne ar tiltu, ne būvniecības izmaksām.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    anita_meistere > Evija Zauere 09.02.2011. 17.24

    Merks, ne merks..kāda starpība. fakts, ka tas tilts ir iznācis varen dārgs (abolūtos ciparos…vai arī naudā, ņemot vērā esošo situāciju) …un varen kropls. nez kapec tā TransportSystem neliek savā webā bildi ar tiltu pec slogošanas. dārgāka infrastrukūras būvē austrumeiropā, ko kauns atrādīt pilsētas viesiem!!! tilts tilta pēc.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Evija Zauere > Evija Zauere 09.02.2011. 18.54

    “varen dārgs” diemžēl ir ļoti subjektīvs raksturojums. tas īpaši labi iedarbojas uz cilvēkiem, kam aiziet ciet širmis pie jebkura cipara, kas ir lielāks par, teiksim, vienas privātmājas cenu – simts tūkstošiem.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Una Grinberga 09.02.2011. 11.53

Nu, apsveicami par pilsoniskas sabiedrības aktivitāti, bet anonimitāte ir tā, kas nevieš nekādu uzticamību pārbaudes kvalitātei. Un šeit aizbildinājums nevar būt nomelnošana vai draudi – vai nu tu ej uz visu banku un gūsti pārējās sabiedrības atbalstu vai arī samierinies!

+6
-6
Atbildēt

4

    kkristaps > Una Grinberga 09.02.2011. 12.16

    Kad darīšana ar mafiju, sabiedrības atbalsts ne velna nepalīdz pret mistiskām autokatastrofām, indīgu kukaiņu dzēlieniem, nezināmu huligānu uzbrukumiem un līdzīgām padarīšanām.

    +7
    -3
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Una Grinberga 09.02.2011. 12.28

    Tā jau ir paša brīva izvēle būt “mafijas” komandā vai pret “mafiju”! Katrā ziņā, lai kādi arī nebūtu “jaunie” (sen visiem zināmie) rezultāti, ja tos būs veikšu Merks vai Antoška no Krāslavas, kuru atlaida par dzeršanu darba vietā, tas neviesīs uzticību.

    +4
    -4
    Atbildēt

    0

    austrisv > Una Grinberga 09.02.2011. 16.16

    ABC!
    Vai tad nu visus, ka spārbaudīs tilta būves izdevumus novāks ar bitēm, lapsenēm un citiem mošķiem? Bez tam tie ziemā guļ, un nespēj lidot!

    +4
    -4
    Atbildēt

    0

    andris902 > Una Grinberga 09.02.2011. 17.36

    …šoreiz gan ABC piekrītu….lai darbojas!…pēc pirmajiem rezultātiem būs redzams, cik spējīgi un nopietni cilvēki ir piesaistīti…diemžēl, dzīvojam mafijas klanu paspāŗnē un loģiska ir savas dzīvības un ģimenes pasargāšana…

    +3
    0
    Atbildēt

    0

ievuliitis 09.02.2011. 11.47

Jo ilgāk tilta vizuālajā tēlā paliks oranžie krāsu akcenti, jo vairāk cilvēku vēlēsies iesaistīties darba grupā. Oranžā krāsa mobilizē.
Rāvja kungam tik “veiksmīgi” nolekušam no PLL platformas, kas lielā ātrumā drāžas bezdibeņa virzienā, derētu pastudēt krāsu psiholoģiju un neskopojoties apmaksāt oranžo akcentu pārkrāsošanu:))

+11
-1
Atbildēt

2

    piziks > ievuliitis 09.02.2011. 17.48

    Betij, Tava pārkrāsošanas ideja sen vairs nav oriģināla. :)
    Pirmais uz pārkrāsošanu savulaik pieteicās Emīls Jakrins, gribēja ar LNNK jaunatnes organizācijas dzelteno grīdas krāsu mālēt. Esot šam inženiera izglītība, bet paskatīties uz tiem oranžajiem, Francijā lietajiem, plastikāta apvalkiem prāta bij pietrūcis.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > ievuliitis 09.02.2011. 18.15

    Vispār jau pārkrasošana bija domāta vairāk, kā asociācija Rāvja manevriem, veikli nometot PLL piederību un skaļi paziņojumi, ka liela mīlestība ir pamodusies pret visām partijām. Visdrīzāk kļūs zaļš – tas būtu tik daudznozīmīgi un neuzkrītoši:))

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam