Aptauja: puse Latvijas iedzīvotāju iepērkas spontāni

Tagad par virzieniem un mandātiem. Ģenerālim ir karaskola un akadēmija, jums – jaunkareivja kursi. Atliek noskaidrot, kuram kuru pareizāk vadīt un kas paliktu pāri no ģenerāļa komandētās divīzijas, ja to pārpratuma pēc uzticētu jums?

Ekonomistam ir diploms un pieredze, jums, faktiski, nekā. Tāpec ir lēmumi, ko var pieņemt tikai ekonomists. Ne velti Latvijas Satversmē ir noteikts, ka par ekonomiku referendumus nerīko! Kaut gan – ekonomists lemj par valsti tāpat kā jūs par savu ģimeni. Atšķiras tikai mērogi. Ja jūs nepieņemtu acīmredzami nepareizu lēmumu par savu ģimenes budžetu, tad veltīgi kliegt mītiņā, ka ekonomistam tā jālemj par valsti.

Katra ķēkša tomēr nevar vadīt valsti, tāpat kā katrs tīnītis nekļūs par olimpisko čempionu. Kļūs tikai daži un tikai pēc ilga un grūta darba. Neesat tam gatavs? Tātad profesionālais sports nav domāts jums. Meklējiet citu nodarbošanos. Neesat gatavs pieņemt lēmumus, ko pūlis nesaprot? Tātd jums nebūt politiķim. Neesat gatavs ar savu naudu izdarīt vai iet uz banku pēc aizdevuma? Tātad jūs neesat uzņēmējs, bet no manis naudu neprasiet. Es nevaru zināt, ka jūs neesat krāpnieks, un vispār tukšu gaisu nepērku. Parādiet preci, tad varbūt nopirkšu.

Kraudfaņģings jeb shēma ”saimnieks vērsi pārdevis, naudu nav vēl redzējis” latviski nozīmē tukša gaisa pārdošanu, kad jūs vispirms samaksājat naudu, bet pēc tam mēnešiem, ja ne gadiem gaidāt preci. Atjautīgākie kraudfaņģingotāji jums par jūsu naudu pārdod jūsu pašu ilūzijas. Piemēram, samaksājot divreiz vairāk par jaunu spēļuku, jūs varēsiet tajā ielikt savu ģīmi un priecāties, cik veiksmīgi karojat, projektējat vai taisāt politiku laikmetā, kad jūsu vēl nebija pasaulē :D

Savukārt ”shared economy” jeb ”kolhozu ekonomika” ir krāpšanas shēma, kurā jūs tiekat ievilināts ar ”piedāvājumu nopelnīt”, piemēram, ielaižot savā dzīvoklī padzīvot svešiniekus, vai brīvajā laikā vizinot idejiskos lumpeņus, kam nav naudas ne pašu autiņam, ne sabiedriskajam transportam, ne viesnīcai vai pat vislētākajam hostelim.

Atliek noskaidrot, kas šajās shēmās ir labs? Pakalpojumu kvalitātes kritums, atteikšanās no savas privātās telpas un brīvā laika – kā vārdā? Kaut kādu deklarētu ideālu? Pārbaudiet, kā dzīvo pats galvenais šo ideālu sludinātājs! Ja viņš dzīvo pretēji tam, ko citiem māca, tad viņš pats ir melis un viņa ideāli ir melīgi, kas arī bija jāpierāda.

Latvijā vispār vissaprātīgāk ir neko nepirkt, ja regulāri braukā apkārt. Uzcenojumi ir vājprātīgi. Un pārtiku arī saprātīgāk ir pirkt pa tiešo no zemniekiem, ja tas ir iespējams. Ja nu tiešām kaut ko vajag, tad jāsagaida izpārdošanas un tad cena ir tuvu patiesībai.

Nē, nu kam netīk iepirkties, bet tam stingri jāseko līdzi un kārtīgi jāplāno lielākie izdevumi! Akcijas ir forši, bet es pērku tikai to, ko vajag, jo kāpēc lieki tērēties ? Kāpēc nepirkt akcijās, ja ir lētāk tā pati prece- te es nedomāju pārtiku!
Naudu skaitu jau mēneša sākumā un to sadalu pa kabatiņām tik un tik tur un tik un tik tur! tas ir forši, ja var iekrāt, bet saprāta robežās!

Lai neņem ļaunā, bet iepērkas spontāni laikam tie/tās kam pavājāka redze un alga no četriem cipariem. Cenas, maigi izsakoties, šokē. Tāpēc, vismaz es, pirms ko pērku tomēr paskatos uz cenu, reizēm noder arī uz termiņu paskatīties. Akcijas šādā ziņā noder.

Vēl viena lieta, kas raisa neizpratni, reizēm pat kaitina – ir lielveikalu ķēžu stulbā maniere katrai cenai beigās likt ciparu 9, tā ir tāda kā pircēju hipnoze vai kā ?

Visgrūtāk iestāstīt sievietēm, ka jāpērk tas, ko vajag, nevis tas, kas lēts. Ja man tās palaistuves mācas virsū pa telefonu ar savām draņķa precēm, sūtu viņas darīt kaut ko, ne pārāk pieklājīgu…