Leonards Laganovskis par fetišistiem

Viss ir pareizi. Arodbiedrību būtība ir būt varas (tātad, valsts) oponentam. Tās ir parazīts uz valsts organisma, kas tiecas uzplaukt, saimnieka dzīvības sulu nosūcot (“pārdalot kopproduktu”). Optimālos daudzumos pat stimulējošs, tālāk jau novājinošs. Nepavisam it kā nebūtu ieinteresēts saimnieka nobeigšanā, bet sava truluma (analītiskums nav proletariāta stiprā puse) dēļ tik tālu neaizdomājas…

Latvieši var lepoties ar senām kreisuma tradīcijām. Jau pirms 1905. gada…

Bet – kā tai dziesmiņā: “mani var vienīgi neplūkt vai plūkt…”

Aizmirsu ielikt virsrakstu pēdiņās, jo tas ir citāts no pilsētas galvas sacerējuma. Papildus tam, brašuļi melnajās ādas jakās zem sarkanajām cepurītēm un sarkanajiem karogiem ar dvēseli plosošiem baneriem rokās nesaprata, par ko vāvuļo fīreri no estrādes valsts valodā. Personīgi mani iespārda šis absurda teātris, oficiāli saukts par arodbiedrības akciju, kopumā. Sērdieņi un varas gāzēji – savienojietes! Ja kādam tas liekas normāli – na zdorovje! Vētrasputni ekonomikas akselerācijai, maķ!

Es tā īsti nesapratu, ko tu ar to gribēji pateikt, tu esi par vai pret tādām arodb. akcijām?