Izglītības kvalitātes pētījums uzrāda negatīvas tendences
11Saistītie raksti
Viedoklis /
21. novembris
Kāpēc vilcinās ar lēmumu par jaunā izglītības finansējuma modeļa ieviešanu?
Ārpolitika /
20. novembris
Ticot uzvarai.* Vislabākajā skolā
Viedoklis /
18. novembris
Skolotāji – vecāku draugs, nevis ienaidnieks
Viedoklis /
15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?
Viedoklis /
13. novembris
Kā zinātne palīdz mācīt un mācīties?
Komentāri (11)
aivarsk 22.12.2014. 12.23
Galdauta celiņš!
Mēs visi iegūsim, un tieši jūrmalnieki būs lielākie ieguvēji no tā, ka urlu tūristu nomainīs rietumnieks.
Jā, varbūt mazāk mētāsies ar naudu, toties tās nebūs 2as nedēļas gadā, nebūs raksturīgās jezgas un “vseh uvoļiķ” kaprizitātes – būs rietumnieciska kūrortpilsēta pilsēta ar patīkamiem vaibstiem.
Visa pasaule izvairās no krievu tūrista – alpos ir “russian frei” viesnīcas, atstātā nauda nemaz neatsver sabojāto imidžu un atmosfēru.
0
tocelovskis 07.01.2011. 09.52
Pēc pieredzes 6. klasē, mēnesi aizvietojot vēstures skolotāju, varu nosaukt galveno iemeslu pētījuma atklātajām negatīvajām tendencēm – motivācijas trūkums. Skolēni 5.-8. klasē negrib mācīties, viņiem citas lietas ir svarīgākas, īpaši puišiem. Un motivēt viņus mācībām ir neiespējamā misija.
0
Janka, Janic 09.12.2010. 07.32
… peec gadiem desmit paariesim uz pašapmaaciibu , skolas varees likvidet , tajaas atstaat biblioteeku iipašajiem gadiijumiem , budžetaa ietaupiijums , izgliitiibas ministriju nost…
1
tocelovskis > Janka, Janic 07.01.2011. 09.31
Un pašizglītības ceļā saradīsies vēl kaudzēm visādi asandži!
Dot zināšanas ir tikai viens no skolas uzdevumiem. Svarīgāki ir pārējie divi uzdevumi – socializācija un jauno cilvēku vērtību sistēmu koriģēšana. Turklāt skola ir praktiski vienīgā vieta, kur bērns no sociāli un visādi citādi nelabvēlīgas ģimenes var kļūt par perspektīvu cilvēku, kas dzīvē daudz sasniegtu un izdarītu. Līdz ar to skola darbojas arī kā sociālās mobilizācijas instruments.
0
Marta Zariņa 08.12.2010. 17.29
“Pētījumā secināts, ka šī iemesla dēļ jāpastiprina darbs ar izcilajiem skolēniem [..]”
Forši, ka šāds secinājums ir par pamatskolām, bet vai kāds ir pamanījis cik sūdīgi LV ir ar augstskolām?
0
Ieva 08.12.2010. 13.19
Tas ir likumsakarīgs Izglītības ministrijas darba rezultāts. Zivs pūst no galvas, un ne par velti Nord bankas pētījumā tika noskaidrots, ka lielākā daļa vecāku uzskata, ka IZM tikai grauj izglītības sistēmu.
Paskatieties IZM struktūru. Paskatieties cik tur ir struktūrvienību, kuru nosaukumā ir vārds “politika”. Tāpēc laikam IZM visu laiku strādā pret skolu, ne par to. Reforma reformu galā, bet kā tika producēti nekvalitatīvi un kļūdaini pārbaudes darbi, tā tiek.
Var jau taisnoties, ka pētījums ir subjektīvs, IZM aktivitātes netiek pareizi uztvertas,ka līdzekļu trūkums neļauj izvērst vienu vai otru aktivitāti, bet varētu tomēr arī tomēr izdarīt secinājumus. Krīzes pārvarēšanas teorija saka, ka krīzes laikā vairāk atbildības ir jādeleģē zemāk. Tāpēc, varbūt, mums nevajag IZM vispār, bet skolotāju pašpārvaldi?
2
Aivars Krauklis > Ieva 08.12.2010. 19.07
Ko piesienieties IZM? Tās galvenā funkcija ir ap(iz)saimniekot īpašumus, kas nav nemaz tik niecīgi, lai nevajadzētu rauties vaiga sviedros.
0
tocelovskis > Ieva 07.01.2011. 09.23
Šeit galvenā problēma, kā jau rakstā minēts, it tas, ka jaunieši vairs nelasa grāmatas, nevis IZM!
Un par IZM struktūru – vai 3 nodaļas ar “politika” nosaukumā ir drausmīgi daudz?
http://izm.izm.gov.lv/ministrija/struktura.html
0