''Telegraf'' redaktors atkāpies, iespējams, cenzūras dēļ

Cik debilam ir jābūt cilvēkam, lai uzrakstītu, ka karš pieder tam tam kungam, ar to acīmredzami, domājot Visaugstāko Saprātu? Bat, ja ar “to kungu” ir domāts, piemēram, kara dievs Marss, tad viss ir kārtībā – konteksts vietā.

Imho, labākais, kas spīd kataloņiem, ir palikt turpat. Ar Sauli-Pērkonu uz lūpām un reibinošām saulainās nākotnes gaidām sirdī. Jo nekas skaistāks par patreizējo momentu viņiem – nebūs. :(. Bet būs (ja būs) dzīves proza – visa pēcrevolūcijas šļura ar sekām, kas rodas no dižām gaidām un ne tik dižiem rezultātiem. Kā Latvijā.

Un ar Latviju citas līdzības ir aiz matiem pievilktas. Latvija muka no milzīgas totalitāras Eirāzijas valsts ar cerību tikt atpakaļ Eiropā. Rozā sapnis – ES.

Nezinu, no kā īsti mūk Katalonija. Bet – uz kurieni? Neatkarīga valsts, ārpus ES, ar savu valūtu?

Paģiras garantētas, atliek cerēt, ka sapnis paliks neizmaitāts.

Nellij, nu vai ta’ Nilucis nav bērns? :) Vismaz pašai mammai…

Ideāls Ušakova citāts:
“Bērni ne tādus vārdus vien lieto”.

Jā, un ne bērni vien, kā atceramies no slavenā domes sēdes ieraksta par Bogdanovu u.c.

Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes paziņojums par situāciju laikrakstā „Telegraf”

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) nosoda pēdējo dienu notikumus laikraksta „Telegraf” redakcijā, uzskatot tos par apdraudējumu redakcionālajai neatkarībai un vārda brīvībai. Persona, kura uzdodas par laikraksta „Telegraf” īpašnieku pārstāvi, cenšoties cenzēt laikraksta saturu, ir pārkāpusi Latvijas Republikas Satversmes 100.pantu.

Īpaši satraucošs ir fakts, ka laikraksta jaunie īpašnieki nav zināmi un nav publiski deklarējuši turpmāko redakcionālo politiku. Īpašnieku pārstāvji ir mēģinājuši slēpti īstenot savus mērķus, izmantojot „Telegraf” redakcijas iepriekš iegūto lasītāju uzticību.

LŽA aicina nosaukt „Telegraf” jaunos īpašniekus, darīt zināmu redakcionālo politiku un publiski paskaidrot izteikumus par laikraksta satura cenzūru. Ņemot vērā pēdējo gadu laikā notikušos satricinājumus Latvijas mediju telpā, asociācija rosina likumdevējus likumā noteikt prasību atklāt patiesos mediju īpašniekus – līdz fiziskām personām.

Izsakām atbalstu laikraksta „Telegraf” žurnālistiem un mudinām arī turpmāk darīt zināmu sabiedrībai nepieņemamu iejaukšanos redakcijas darbā.

LŽA valdes vārdā, priekšsēdētāja Anda Rožukalne

2010.gada 1.decembrī

Žēl, ja Telegrāfa saturs mainītos, jo no populārākajām bija vienīgā kaut cik objektīvā krievvalodīgā avīze iepretī ”čas” un ”vesķi” sēnalām a la sovietique un ļoti bieži ar šovinisma piegaršu ! Dzīvosim redzēsim, bet avīžu īpašnieku un redaktoru biežās maiņas pēdējā laikā vedina domāt, ka kāds/kādi vēlas manipulēt ar mūsu sab. mēdijiem !

Nu ko īstais laiks vienam krievu valodā rakstošam laikrakstam, kas beidzot būtu lojāls valstij, un kāpēc ne. Manuprāt lielākajai daļai Krievvalodīgo jau ir piegriezusies ta ķengāšanās par Latviju, galu galā tā ir valsts kurā viņi paši dzīvo un kuru paši veido… Būtu jauki redzēt krievvalodīgu inteliģentu opozīciju brēkuļojošiem postpadomju produktiem.

Atceros Ludmilas Sočņevas rakstu ves.lv, pēcāk pār viņu vēlās tāda pārmetumu gūzma, itin kā viņa būtu iespļāvusi visiem krievvalodīgajiem dvēselē. Tāds liktenis piemeklē visus, kas nepiekrīt “kremļa demokrātijai”.

Žēl. Bija vienīga puslīdz objektīva avīze krievu valodā. Pats Aleksandrs ir absolūti godīgs cilvēks un deva iespēju paust dažādus viedokļus. Protams viņš nekad nepiekristu strādāt zem īpašnieku cenzūras.
Bet nu pietiek.com dzirdēta Jelenas Breslavas runa ir īstais murgs.

Pielīšana īsti padomiskā garā. Nevajadzīgi un pretīgi.

Vai arī jāpieņem ka Ušakova Maskavas komandai realitāte sāk acīs kost.

Interesanti, ka ir.lv šo izdevumu dēvē par Telegraf, bet uz pašas avīzes ir rakstīts Телеграф (Ķeļegraf), nevis Тэлэграф. Derētu kaut kā vienoties par krievu valodas pārnešanu uz latviešu valodas rakstību. Puķinu arī latviešu presē konsekventi dēvē par Putinu, lai gan ir noteikumi, kas nosaka, ka latviski vārdi ir jāataino maksimāli tuvu oriģinālajai izrunai latviešu valodas rakstībā. Līdz ar to, protams, ir jautājums arī par Ķeļegraf bijušo redaktoru KrasņiCki.