Vēstnieks: Igaunija apsteidza Latviju reformu dēļ
Saistītie raksti
Aktuāli /
11. jūlijs
Kā Krievija Telegram čatos vervē sabotierus specoperācijām NATO valstīs un Ukrainā
2
Radars /
10. jūlijs
Radars pasaulē
Radars /
19. jūnijs
Radars pasaulē
Viedoklis /
13. jūnijs
Nekustamā īpašuma nodoklis mājokļiem – Igaunijā neesošs, Latvijā nesamērīgs
7
Komentāri (20)
raimonds_bossltd 17.11.2010. 10.48
to NoComents
Protams domāšanas dēļ Igaunija neatteicās no savām teritorijām un tūlīt pēc krievijas sabrukuma varēs nekavējoties ķerties pie to iztīrīšanas un apsaimniekišanas. Ne jau bez domāšanas viņi aizvāca savas galvaspilsētas vidi degradējošo vecenīšu izvarotāja un marodiera, fašistiskā mērgļa aļoškas istukanu.
0
Agnese Lûse 17.11.2010. 00.47
Igaunija,kartējā finišā Latviju apsteidz netik daudz ka reformu dēļ,bet gan domāšanu dēļ !
0
varbūt ka tā 16.11.2010. 15.05
reformu bremzes-Vienotība un ZZS
0
alise_j 16.11.2010. 13.19
Latvijas izaugsmei iesaka izmantot Skandināvijas valstu labos piemērus.
Lietuvas izaugsmei iesaka izmantot Skandināvijas valstu labos piemērus.
Vārmanu izaugsmei iesaka izmantot Skandināvijas valstu labos piemērus.
Pirmā doma ir – kurā pasaules malā atrodas Vārmani?
Bet vajadzētu tā:
Karakovijas vēstnieks Karls Vārmanu Latvijas izaugsmei iesaka izmantot …
Jā, latviešu valodā sanāk garāk nekā anglo-amerikāņu dialektā.
Nesnāks vairāk tik “smuki” kā pasaules angļu valodas portālos…
Bet vai tāpēc latviešu valodu vajag iespiest amīšu stiliņa Prokrusta gultā?
0
daina_tabuna 16.11.2010. 13.10
Te nu ir viena apspriešanas vērta tēze…
…Atceros, ka 80.gadu beigās, kad vēl Baltijas valstis “de facto” bija PSRS sastāvā, Igaunijā sāka sistematiski sagatavot dažādas institūcijas darbam neatkarības apstākļos…
Mums nekā tāda nebija. Mums vēl pēc neatkarības atgūšanas daudzas iestādes sistemātiski gatavojās tam, ka agri vai vēlu nonāksim atpakaļ PSRS. Un ir pat iestādes, kurās vēl šobrīd nepamet sajūta, ka arvien tā domā… Acīmredzot Igaunijā tajās dažādajās institūcijās vēl PSRS laikos bija daudz igauņu, kamēr mums gan tad, gan tagad- biezā slāni LR nelojāli cilvēki. Un tas, savukārt, liek domāt, ka nekādā gadījumā nevar piekāpties tam, lai nepilsoņiem dotu pieeju darbam aizliegtajos amatos, jo pat ar esošajiem nelojālajiem pilsoņiem ir pagalam grūti.
4
+2
-2
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Guncītis > daina_tabuna 16.11.2010. 16.36
lai arī kā salīdzinātu mūsu valstis, igauņu vēstnieka teiktais, ka “Igaunija Latvijai aizsteigusies priekšā, jo tur… ” ir tendenciozs un varbūt pat neatspoguļo viņa paša domas.
Igaunija nav Latvijai aizsteigusies priekšā!!!
Ar nekompetentiem un alkatīgiem vadītājiem treknajos gados mēs varbūt paklupām, bet esam jau piecēlušies, uzrotīsim piedurknes, strādāsim un dzīvosim tikpat laimīgi kā mūsu ziemeļu un dienvidu kaimiņi.
0
daina_tabuna > daina_tabuna 17.11.2010. 09.21
Mēs- jā. Bet derētu arī valdībai beidzot sākt mums palīdzēt, nevis traucēt ar jebkuriem tās rīcībā esošajiem līdzekļiem.
0
anete_raugule > daina_tabuna 17.11.2010. 10.32
Tu laikam sen neesi Igaunijā bijis – atšķirība jau kļūst labi sajūtama, tikko šķērsojot robežu. Grambainais asfalts beidzas, un tālāk var rullēt pa normālu ceļu. Pēc tam vēl hohmas pēc vari salīdzināt ceļu būves izmaksas. Šādu pat tendenci var novērot arī daudzās citās lietās – e-pakalpojumi Igaunijā nav tikai līdzeklis naudas iegūšanai caur superdārgiem konkursiem, bet funkcionējoša lieta, kas atvieglo daudziem iedzīvotājiem ikdienu. Vēl ieteiktu parunāt ar dažu skolēnu vecākiem – uzzināsi, kā var normāli sakārtot skolu sistēmu.
Rezumējot – pilnīgi piekrītu NoComment – galvenā atšķirība tomēr ir galvās.
0
daina_tabuna > daina_tabuna 18.11.2010. 19.14
Es Igaunijā esmu vidēji mēnesi gadā (saskaitot visas braucienu reizes kopā). Tikpat Lietuvā. Plus vēl pa pārējo pasauli apmēram tikpat.
Protams, ka atšķirība ir galvās. Bet ir arī būtiski kā galvas tās ir. Ukraiņiem galvas nav sliktākas kā latviešiem, bet tur tāpat kā pie mums dažādās iestādēs vadītāji nebija ukraiņi. Rezultāts? Ukraina ir vēl dziļākos mēslos kā mēs, jo puse valsts iedzīvotāju (varbūt nedaudz pārspīlēti) cer, ka kādreiz Ukraina ar Krieviju atkal būs viena valsts. Ko līdz tā domāšana, ja valsts nākotnei ir divas vīzijas- viena- dzīvot kā Eiropā, otra- nav svarīgi kā dzīvot, ka tik tiem otriem netiek nekas. Un tad pa vidu tam bardakam veiklākie sakasa sev kapitālu.
0