Spīdolas balvu ekonomikā saņems Rūta Dimanta

Liekas, ka komentējušie mūsu “jaunie latvieši”, kuri cepas, ka šī kundze netaisa piķi – nesaprot, ka:
a) ekonomika nav reducējama tikai uz tādu darbības veidu, kuras mērķis ir tikai peļņas gūšana.
b) Paēdušai latvijai vispārējā nozīmē arī ir ekonomiskā darbība pārdodot ziedotājiem labas sajūtas (ciniski runājot izklaidi), un darba augļus ieguldot sabiedrības neaizsargātās daļas labklājībā.
c) Innovatīvam un veiksmīgam uzņēmējam jau ir balva – tā ir uzņēmuma peļņa, tāpēc ir tikai normāli, ka ekonomistu organizācijas fokusējas uz tādiem ekonomiskās darbības veidiem, kuru rezultātus to veicējs nevar iebāzt savā kabatā. Jebkurā gadījumā netiešu labumu no šīs darbības saņem viss bizness – samazinās biznesam slodze veidot kaut kādu sociālo spilvenu.

P.S. tas nenozīmē, ka es uzskatu ka peļņas gūšana ir amorāla. Nē, es pats gūstu peļņu, bet negaidu ka mani vēl kāds par to apbalvos izņemot mani pašu.

Tā tas arī ir. Un ne pirmo gadu šo balvu saņem cilvēks, kuram ar biznesu normālā izpratnē nav nekāda sakara. Dimanta ir pelnījusi labu novērtējumu, bet ne jau balvu ekonomikā. Vai tad tiešām pat šajos bada laikos nevar atrast pat pāris inovatīvus veiksmes stāstus privātajā biznesā, kas kalpotu par labu piemēru citiem? neticu, jo pats zinu vismaz 2-3.

Sirsnīgi apsveikumi gan Rūtai Dimantai, gan viņas komandai! Balva ir sūri un grūti nopelnīta. Īstais cilvēks īstajā vietā, kas jau “treknajos gados” bija spējis pārliecināt tolaik labi paēdušo Latvijas daļu par labdarības nepieciešamību, kā arī – kā menedžere – nodrošināt savas nevalstiskās organizācijas ilgtspēju un attīstību, apazīstamību un uzticēšanos.

Taču Spīdolas balva cilvēkam (un komandai), kas glābj valsts badacietējus, no otras puses ir pašas biznesa vides vispārēja bankrota, ideju trūkuma un mazspējas simbols. Spīdolas balvas pasniedzēji varētu ar šo gadu tradīciju arī beigt.