Rosina iedzīvotāju ienākuma nodokli maksāt pēc darbavietas
Saistītie raksti
Viedoklis /
20. novembris
Latvijas uzņēmumi nav pilnvērtīgi apguvuši datu analītikas potenciālu
Viedoklis /
15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?
Viedoklis /
14. novembris
Publiskā sektora izdevumi jāsamazina, nevis jātērē 20 000 par vietas izveidi pirmsskolā
Tēma /
13. novembris
Viss neriņķo ap Rīgu
Viedoklis /
6. novembris
Personāla vadītājs kā vadības labā roka – stratēģis un starpnieks reizē
Komentāri (34)
bekijja 09.09.2010. 09.53
Nav godīgi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis pamatā aiziet cilvēku dzīves kvalitātes nodrošināšanai – skolām, ielām, ikdienas pakalpojumiem, kultūras, sporta u.c. celtnēm vietā, kur cilvēks dzīvo. Uzņēmējdarbību un vietējo atbildību par rosību savās teritorijās drīzāk sekmētu vispārēja nodokļu ieņēmumu decentralizācija – jo vairāk nodokļu ieņem un apsaimnieko pati pašvaldība, jo tuvāk nauda ir iedzīvotājam un uzņēmējam, kas pašvaldības teritorijā darbojas un/vai dzīvo. Līdz ar to iedzīvotāji un uzņēmēji veglāk var arī ietekmēt un kontrolēt naudas izlietojumu. Latviajs lielākā nelaime ir pārlieku centralizētā finanšu administrācija, kas tikai vairo korupciju un līdzekļu izmantošanas necaurspīdīgumu.
3
daina_tabuna > bekijja 09.09.2010. 10.38
1) Cilvēki strādā 8- 9 stundas, ceļā uz/no darba pavada vēl 1- 2 stundas, 1- 2 stundas ir pa dažādām darīšanām, 7- 9 stundas guļ, paliek maksimums 4 stundas, kuru laikā cilvēks varētu patērēt dzīvesvietas infrastruktūru (ceļiem nedaudz vairāk). Sekojoši (un to neesmu teicis es, bet gan ekonomisti, sociologi u.tml. visā pasaulē)- mūsdienu cilvēks nedzīvo mājās, bet darbā, jo tur nomodā pavada lielāko dzīves daļu.
2) Es vairāk tomēr uzticos valsts iestādēm, nevis pašvaldībām, kur korupcija un līdzekļu izmantošanas necaurspīdīgums ir daudz lielāks, jo līdzekļu ir maz, bet kāre pēc labas dzīves liela. Līdz ar to arī visādu šmuguļu ka biezs. Jā, par sīkākām summām, bet proporcionāli drīzāk vairāk.
0
bekijja > bekijja 09.09.2010. 12.40
Cilvēki parasti izvēlas dzīvot sakārtotā un labvēlīgā vidē. Ir pašvaldības, kuru dabas apstākļi un funkcionalitāte nepieļauj biznesa aktivitāti. Atņemot tām nodokļus, tur pasliktināsies dzīves kvalitāte un tur dzīvot vairs neviens negribēs. Cilvēki izvēlas dzīvot Baložos vai Jūrmalā vai Garkalnē tāpēc, lai tiktu projām no Rīgas. Kādu riteni mēs grasamies izgudrot? Būtu labi, ja kāds te izstāstītu, vai kaut kur vēl tieši šāda nodokļu pārdale darbojas un ar kādiem panākumiem?
0
bekijja > bekijja 09.09.2010. 12.41
Par 2) – tas nozīmē, ka neuzticaties arī pats sev un noņemat no sevis atbildību. Cik lielā mērā cilvēks no Alūksnes, Liepājas vai Rēzeknes var ietekmēt lēmumus, kas tiek pieņemti Rīgā? Tāpēc jau tik viegli naudu vējā kaisīt un no atbildības izvairīties – neviens vēlētājs viņiem vaigā nav jāskata. Kamēr pašvaldību cilvēki turpat kaimiņos vien dzīvo un viens otru personiski pazīst. Un personiski apelēt pie kāda sirdsapziņas ir ietekmīgāk nekā rāt bezpersonisko valdību. Arī Rīga būtu jāsadala mazākās pašpārvaldēs, lai tuvinātu lēmumu pieņemšanu cilvēkiem. Papētiet gudru valstu (Skandināvija, Nīderlande, Šveice, Kanāda, Austrija, Lielbritānija) pieredzi – spēcīgas vietējās pašpārvaldes arī ir viens no šo valstu veiksmes faktoriem. Ja vairāk uzticies vienam, bet neuzticies citam, tas nozīmē, ka patiesībā neuzticies nevienam – arī sev ne.
0
gints52 08.09.2010. 23.16
Pārnest nodokļus no guļvietām uz darbavietām šķiet tāds pats variants kā tagad, tikai otrādi. Pēc gadiem atkal kāds iedomāsies, ka nevajag skaitīt tikai pēc darbavietām, vajag pēc guļamvietām. Varētu iekasēto ienākuma nodokli dalīt 50/50 – puse darbinieka reģistrētajai pieraksta pašvaldībai, puse uzņēmuma reģistrētajai pašvaldībai. Ja sāks iedziļināties un skaitīt darbinieka faktiskās darba vietas atrašanos, tad pieaugs ierēdņu armija un nodokļu administrācijas izmaksas.
0
brigita_damme_rtk_lv 08.09.2010. 21.41
Tātad piedāvā pretēju modeli – strādājiet pie mums, bet gulēt meklējiet, kur gribiet. Ar ko šāds piegājiens labāks par iepriekšējo?
0
cēcēcēcē 08.09.2010. 21.24
Es nesaprotu, kādēļ vispār jāmaksā pašvaldībām kaut kas? Kādēļ nevar maksāt centrāli un iedot Ipiķiem, ja viņi saņemās ar ES naudu kaut ko uzbūvēt? Tad nebūtu problēmu ar Šleseru un ko, kas taisa Rīgā projektu pēc projekta un vienkārši ciniski zog. Tad tas nebūtu tiek vienkārši.
0
guna_sniedzina 08.09.2010. 18.06
Domāju, ka pareizs risinājums ir sadalīt IIN uz pusi starp darba vietas un dzīves vietas pašvaldībām. Tas būtu loģiski, jo cilvēks izmanto infrastruktūru abās pašvaldībās, kas tiek pārsvarā finansētā no pašvaldības ieņēmumiem, kuru lielāka daļa ir IIN.
Kaut šādu priekšlikumu agrāk izteicis Šlesers, tas nebūtu iemesls lai izmestu šādu iespējamo risinājumu.
0
Una Grinberga 08.09.2010. 15.31
Tas varētu būt vidēja termiņa (3-5 gadi) uzstādījums, lai guļamrajonu pašvaldības spētu arī kaut ko darīt lietas labā, jo, ja uzreiz noņem finansējumu, tad nav jau līdzekļu, kā to infrastruktūru attīstīt. BET ir neskaitāmas infrastruktūras “jomas”, kuras tiek regulētas valstiskā līmenī un pašvaldības to nevar ietekmēt. Ja piem. Mazpisāni tomēr piesaista 3 lielus investorus ar izdevīgiem nosacījumiem, bet Rīgas kungi pasaka, ka uz Mazpisāniem grunts ceļš arī nekad netiks noasfaltēts, tad sanāks vien tāda pašvaldības raustīšanās agonijā, jo no viņiem prasa aktivitāti vienā jomā, bet tajā pašā laikā bremzē attīstību caur citu jomu.
4
daina_tabuna > Una Grinberga 08.09.2010. 16.12
Tāpēc ir svarīgi, lai Rīgas kungi un Mazpisānu
mērs nāk no vienas partijas :-)
0
Una Grinberga > Una Grinberga 08.09.2010. 16.18
Nu, kapēc atkal tā partiju darīšana! :( Deputātiem ir jādarbojas sabiedrības labā, neatkarīgi no tā kāds Bērziņš vai Krūmiņš vada Mazpisānu domi. Ir stratēģiskās attīstības plāni – pēc tiem arī jāvadās nevis “tu mans draugs”, bet “tu mans ienaidnieks”.
0
daina_tabuna > Una Grinberga 08.09.2010. 16.19
Welcome to Latvia!
0
andrejs_kirsis > Una Grinberga 08.09.2010. 19.21
Tad arī aktivizēsies celtniecība novadu centros, pēc kā savulaik ilgojās kāds Zviedris…
0
Aivars Krauklis 08.09.2010. 15.27
Reti varu piekrist Kamparam, bet šoreiz ar visām četrām. Pagaidām pelnu turpat, kur dzīvoju, bet vietējā pašvaldība ik pa laikam izsauc skumjas domas. Laimīgā kārtā zinu puslīdz droši, kas gaidāms šur tur apkārtnē un biznesa raksturs ļauj to pārreģistrēt bez īpašām problēmām.
Ja jauno kārtību ieviesīs, viena otra pašvaldība dabūs kaut mazliet pielabot attieksmi pret vietējiem uzņēmējiem. Tieši no tā baidās tā sauktā pašvaldību savienība, kas faktiski ir augstāko pašvaldību klerku arodbiedrība
0
andrejs_kirsis 08.09.2010. 13.06
ASV lauksaimniecisko produkciju saražo ~4% iedzīvotāju, Zviedrijā ~6%. Pie mums lauki ir pārmērīgi uzpūsti ar sīkām saimniecībām, kuras nevar atrast savu saimniecisko nišu. Un laukos nevalda bezdarbs – mūsu ģimenes senu paziņu ģimene par sertifikātiem privatizēja zemes gabalu ar mežu, kurā audzē gaļas liellopus un izmisīgi mēģina atjaunot veco māju, bet kārtīgus strādniekus nekur nevar dabūt.
Ja IIN maksātu pēc darbavietas, mums būtu gan celulozes, gan siltumizolācijas materiālu rūpnīcas…
3
kkristaps > andrejs_kirsis 08.09.2010. 13.26
Neesmu lauku pārzinātājs, bet Tevis minētais sižets ir dzirdēts vairākos sakaros. Trīs vau un buča uz deguna Jasiram.
0
daina_tabuna > andrejs_kirsis 08.09.2010. 13.48
Zviedrijā laukos neražo tikai lauksaimniecisko produkciju. Viņi savulaik ar līdzīgām metodēm veicināja rūpnīcu pārcelšanu ārpus pilsētām. Tagad visādās mazpilsētās ir ražotnes, kur ražo arī augstas pievienotās vērtības produkciju.
Mēs Latvijā esam pieraduši pa pēdējiem 20- 25 gadiem pie straujām pārmaiņām, tāpēc bišķi par daudz emocionāli uztveram šādas lietas. Arī Zviedrijā tas nenotika ne gada, ne piecu laikā. Arī viņiem tur uz sitiena nebija ne infrastruktūra, ne darbinieki. Nāksies paciesties…
0
andrejs_kirsis > andrejs_kirsis 08.09.2010. 14.51
Piekrītu, ka ražotnes jāattīsta novadu centros. Nav vairs 19. gs., kad varēja izdzīvot praktiski tikai ar nelielu naturālo saimniecību.
ABC, tev Jasirs tāpat sūta trīs lielus “Vau!” un luncina asti…
0
disassociative 08.09.2010. 12.52
Laukos celt kaut kādas ražotnes ir pilnīgi bezjēdzīgi. Pirmkārt, tāpēc, ka laukos nav darbaspēka, otrkārt, tāpēc, ka nav infrastruktūras. Ja fūre ar izejvielām jādzen pavasarī pa uzrūgušu zemes ceļu, tad ražotne uz ilgu laiku var palikt bez izejvielām. Savukārt, lai ražotu augstas pievienotās vērtības produktu, laukos vienkārši nav cilvēku. Nu un tad sanāks tā, ka IIN ieņēmumu dažai labai pašvaldībai nebūs vispār. Tagad ir vismaz tik daudz, cik maksā tie cilvēki, kas strādā Rīgā vai tuvējās lielākajās pilsētās.
0
Dancis 08.09.2010. 11.50
Opis 555 – nemuldi par to, kur tev saprašana nav .
Lauki jau TAGAD izmirst un nav kas tur dzīvo. Turas tikai uz ūdensgalvā Rīgā nopelnītajiem nodokļiem.
Ja nodokli maksās tikai Rīgā, kur dzīvo puse Latvijas – tā ūdensgalva pletīsies vēl lielāka. No tā jau infrastruktūrai slodze nemazināsies, brauks vēl vairāk strādāt uz Rīgu. Tas ir lielo pilsētu trūkums – liels cilvēku skaits. Ja kādam nepatīk – lai brauc uz laukiem.
Esmu kategoriski pret nodokļa maksāšanu pēc darbavietas. Tad mēs varam Latgali droši atdot Krievijai vai Baltkrievijai jau tagad. Bez nodokļiem tur infrastruktūras un cilvēku nebūs.
3
daina_tabuna > Dancis 08.09.2010. 12.34
@skaitlis
Nav tik viennozīmīgi. Tas vienkārši ir pārspīlēts motivācijas veids. Kā savādāk lai nomaļākas pašvaldības piespiež aktivizēties uz investīciju piesaisti un uzņēmējdarbības atbalstu? Protams, ir muļķīgi tādā veidā piespiest, jo pietrūkst ne tikai līdzekļu lai to visu aktivizētu, pietrūkst arī zināšanu un prasmju kā tāda darīšanai. Bet no otras puses- nav jau variantu. Kā citādāk panākt, ka Mazdiņķos attīstās ne tikai kandžas tecināšana un divas visu mājas, bet arī kas iespaidīgāks?
0
AUTOEXEC.BAT > Dancis 08.09.2010. 14.14
To Dolārs : Tu pats sev runā pretī vienā un tajā pašā komentārā. Es , teiksim, pat esmu PRET, ka ekoloģiski tīrajos Mazdiņķos uzbūvē celulozes fabriku, toties esmu PAR to lai tur ir laba skola un gludi lielceļi. Ja Mazdiņķos nebūs bagāto pilsētas strādnieku – nebūs nekā no tā, ko es vēlētos … lūk
BET – ir cits variants, kā stimulēt pašvaldības – jāatdod viņām kāda daļa no uzņēmumu nodokļa pēc FAKTISKĀS darbības adreses. Piem. daļu no PVNa vai peļņas nodokļa, vai kapitāla – vienalga. Tad arī būs interese, lai savā teritorijā IR labi uzņēmumi.
Iedz. ienākuma nodoklis ir paredzēts mūsu dzīvei nepieciešamajai infrastruktūrai un veselības aprūpei – tam IR jāpaliek dzīvesvietā.
0
daina_tabuna > Dancis 08.09.2010. 15.44
* UIN nav uzticams ieņēmumu avots. Uzņēmums strādā labi, ja tas strādā pa nullēm- t.i. peļņa tiek veiksmīgi reinvestēta. Līdz ar to pašvaldībām no tā ne silts ne auksts.
* PVN… sarežģiti administrējams pasākums, bet ir apspriešanas vērts.
* Veselībai nāk no VSAOI.
* IIN pēc deklarētās dzīvesvietas.
Viss… Mazdiņķos uzņēmumi nebūs, jo piecdesmit mazdiņķēnieši braukā uz darbu Lieldiņķenē. Mazdiņķu mēram ar to pietiek. Pasaki viņam, ka ne sūda viņam nepietiks, jo to 50 nodokļi paliks pilsētā un viņš jau otrā dienā aiztesīs uz Lieldiņķeni runāt, lai Diņķu piens A/S un Diņķu gaļa SIA pārceļ savus cehus uz Mazdiņķiem. Pretim solot lēto mazdiņķēniešu darbaspēku un NĪN atlaides.
0
daina_tabuna 08.09.2010. 11.39
Un atkal- pēc uzņēmuma juridiskās vai faktiskās adreses?
Ja pēc juridiskās, tad tūlīt vairumā firmas pārreģistrēsies uz mazpilsētām, lai zaglīgajai Rīgas Domei tiek mazāk. Es pats ar lielāko prieku to izdarīšu.
1
guna_sniedzina > daina_tabuna 08.09.2010. 18.26
Uzņēmumam taču ir jāpiereģistrē VIDā katru savu struktūrvienību, vai nē? Tur kur darbiniekam ir noteikta darba vieta ( un darba līgumā ir jābūt norādītām kur atrodas fiziski darba devēja darba vieta), tad tā pašvaldība arī tiek norādīta atskaitē. Ja darbiniekam nav noteiktas piesaistītas adreses, tad pēc uzņēmuma juridiskās adreses, kur saskaņā ar Komerclikumu būtu jāatrodas uzņēmuma vadībai. Tāpēc būtisku tehniskus šķēršļus izmantot IIN piesaisti pie darba vietas atrāšanas vietas es neredzu.Celtniekiem var likt reģistrēt kā struktūrvienību katru celtniecības laukumu, tur taču nav simtiem tādu.
0
andris902 08.09.2010. 10.25
….un valsts dotācijas izmirstošajiem reģioniem nebūs vajadzīgas?…kaut kāda daļa iedzīvotāju tāpat paliks uz vietas…lai kaut ko būvētu…attīstītu…piesaistītu….jānodrošina infrastruktūra…kāda tā ir izbraucot 100 km tālāk no Rīgas….izskatās, ka siltos kabinetos sēdošajiem grūti apjēgt….saprotama pašvaldību vadītāju rūpe, kas notiks ar reģioniem….kungi tālākos nostūrus apmeklēt reizi pa 4 gadiem…
0
mxblack 08.09.2010. 10.03
Manuprāt tas ir loģisks un pareizs priekšlikums. Tieši pašvaldības ir spiestas uzturēt ar rūpnīcu saistīto infrastruktūru, ceļus, attīrīšanas ierīces, paciest gaisa piesārņojumu un daudz ko citu. Tāpat tās būtu ieinteresētas veidot peļņu nesošus uzņēmumus tieši pie sevis un tā uzņēmēji saņemtu maksimālu atbalstu savām iecerēm no pašvaldībām. Bet galīgi nodalīt strādnieku dzīves vietu no darba vietas arī nav labi. Varbūt šeit varētu veidot diferencētu pieju un maksāt gan par cilvēka dzīves, gan darba vietu. Tad daudziem izpaliktu tā bezjēdzīgā braukāšana simtiem kilometru uz darbu. Tas viss taču ir iespējams, ja ir vēlēšanās. Ir tikai vajadzīgi pārdomāti likumi.
0
andris902 08.09.2010. 09.51
…Tik gludi viss gan neizskatās….kaut vai tie paši Ipiķi…ko tur attīstīs un ražos?…šobrīd viņi vēl turās uz tiem nodokļiem, kurus atved Rīgā strādājošie….pēc šādas nodokļu maiņas paredzama Krievijas izmirušo sādžu aina Latvijas teritorijā….bet lielpilsētas varēs uzelpot, jo viņu budžeta ieņēmumi augs proporcionāli izzūdošo pagastu un mazpilsētu skaitam….
0