SM nevēlas uzlabot ceļu būvniecības kvalitātes kontroli
Saistītie raksti
Eksperta viedoklis /
6. oktobris
Bez maģiskās domāšanas
Viedoklis /
29. augusts
Ierēdņu nesaimnieciskā domāšana noved pie budžeta veidošanas izaicinājumiem
Analīze /
21. augusts
Skaidri jāpasaka: nevaram atļauties
Komentāri (60)
elza aleksandra 07.09.2010. 23.52
Partnerības projektam tomēr ir divi mīnusi:
1. Šlesera shēma – šādā veidā obligāti jāpiesaista banka, jo būvnieks nevar atļauties tos 20 gadus uzbūvēt un uzturēt objektu. Attiecīgi pasākums izmaksā 2x dārgāk, nekā būvējot to uzreiz no valsts līdzekļiem.
2. Lētākā cena atkal – nav zināms ko būvētāji izperinās. Varbūt čakarēties ar remontiem visu to laiku, bet varbūt uztaisīs cik labi spēj.
4
Marija > elza aleksandra 08.09.2010. 09.48
Kamēr konkursu noteikumus rakstīs savējie savējiem, tikmēr būs tā kā ir bijis visu laiku – jauns ceļš pēc pāris gadiem jāremontē.
Ja gribam, lai būtu kā pie cilvēkiem, tad vērtētājiem jābūt no citu valstu augsta līmeņa speciālistiem.
0
elza aleksandra > elza aleksandra 08.09.2010. 10.10
Parastais, muļķības.
0
Marija > elza aleksandra 08.09.2010. 13.18
Pats rakstīji, ka mēs esam normatīvos mētājušies no viena grāvja uz otru – tās nav muļķibas?
Cēlonis tam ir pavisam vienkāršs – zināšanu deficīts, neraugoties uz diplomu skaitu.
0
elza aleksandra > elza aleksandra 08.09.2010. 22.38
Tieši tā. Zināšanu deficīts. Pie šī atklājuma nonāca deviņdesmito gadu beigās ieviešot Road 94 prasības 1:1. Tik nanse ta kāda – mums ceļu būvē izmanto, smiltis, granti, dolomītu u.t.t. Zviedriem ir klintis, granīts. Ok, ja no viņiem to pērk. Bet tad atkal sanāk klasiskais delfi komentārs: “bļa, latvijā ceļi 2reiz dārgāki kā leišiem, un arī sūdīgāki”. Jo attiecīgi arī uzbūvēti tiek plānāki. Paskatījos tiko googlē – tur vēl daži atpalikušie šur tur pieprasa Road 94 savos konkursiņos. ;-)
Tamdēļ nepieciešamas ZINĀŠANAS. Zināšanas no kā to ceļu uzbūvēt un kādam tam jābūt attiecīgajā purviņā, uz mālu paugura un zeminē. Tiem speciālistiem jābūt ŠEIT. var pieaicināt visādus gudros importa prātus, bet pašiem ir jāsaprot ko un kā dara. Ar to pagaidām ir švaki, bet treknajos gados bija visai labs uzrāviens – attīstijās gan laboratorijas, gan viss pārējais. Tagad… Nepārāk.
0
garausiitis 07.09.2010. 11.02
Varbūt iespējams elementārāks risinājums – ceļa garantijas laika palielināšana teiksim uz 10 gadiem.
13
elza aleksandra > garausiitis 07.09.2010. 23.32
Ceļu būvniecībā ir iesaistītas ļoti daudz puses.
1. LVC izsludina konkursu par projektēšanu. Lētākā cena uzvar.
2. Projektē. Par cik lētākā cena, tiek nožulīta izpēte, algoti studentiņi, projekts sanāk… Tāds kā jau latvijas vidējais iedzīvotājs pelnījis.
3. Būvneiks vinnē konkursu pamatojoties uz lētā projekta datiem. Vinnē ar lētāko cenu. Būvē – opā, galīgi ne tā kā projektā, nu tur, izrādās, ka esošais ceļš jājauc nost, a bet projektētāji nošmaukušies – ielikuši, ka tur superīgākais esošais ceļš. Bet tur jau padomju laikos nošmaukušies?
Ko lai būvnieks dara?
Būvnieks iet “kļaņčīt”papildus finansējumu. Visu saraksta centīgi, darbi ievelkas, gaida…
Atbilde ne cepta, ne vārīta – jo redz, tur iraid ES fiansējums piesaistīts, papildus naudiņa nav paredzēta. Nu tas vēl slēptā veidā tiek caur puķēm uz pāris lapām aprakstīts.
0
garausiitis > garausiitis 07.09.2010. 23.42
JAutājums – vai tā ir taisnība , ka gadus 3-4 atpakaļ pie mums ceļu 1 km izmaksa bija 20-40% augstāka kā kaimiņiem?
0
elza aleksandra > garausiitis 07.09.2010. 23.48
Šo problēmu jau risina gadiem. Ir atrasts pat zināms risinājums lieliem projektiem – Valsts un privātās partnerības projekti.
Ideja tāda: valsts izsludina konkursu par veselu komplektu, kas ietver ceļa izpēti, projektēšanu, būvēšanu un uzturēšanu 20 gadu garumā. Pec šiem 20 gadiem būvnieks nodod objektu valstij tālākai apsaimniekošanai. Tādejādi cena tiek iesniegta par visiem šiem 20 gadiem un valsts to pakāpeniski atmaksā.
Attiecīgi būvnieki veido holdingu (vai venalga ko viņi tur veido), kurā savāc projektētājus, būvētājus, ceļa uzturētājus un naudas devējus. Parasti piesaista bankas kredītresursus, ja pietiek šo firmu segums. Šādā sistēmā visi iesaistītie ir ieinteresēti to objektu uzbūvēt labi.
0
elza aleksandra > garausiitis 08.09.2010. 00.01
> izmaksa bija 20-40% augstāka kā kaimiņiem?
Pieņemu, ka taisnība.
Tam ir vairāki pašsaprotami iemesli. Un vēl kaudze ar unikāli interesantiem, kur vesels daudzlapu raksts sanāktu.
Celtniecības buma dēļ ceļu būvē nevarēja atrast strādniekus, attiecīgi algas tie saņēma labākas, nekā vadošie darbinieki (tur tāmētāji, dažādi inženierīši, laboratoriju darbinieki u.t.t).
Pārspīlētas prasības. Ap to laiku bija Leminkainen Latvija tāds kā kompetences paraugs un bija ietekmējuši/izstrādājuši “Speciālās specifikācijas” – prasību un standartu apkopojums par visādiem ceļu būves jautājumiem. Šie viltnieki bija palīdzējuši tās prasības LVC izveidot tik stingras, ka beigās paši arī iekrita – neviens nevarēja pēc tām uzbūvēt. Faktiski impportējot granīta šķembas no norvēģijas, tām bija vismaz divi parametri, kuru dēļ tās nevarēja pielietot Latvijā. Norvēģi var no tā granīta būvēt, latviešiem nebij labs ;-) u.t.t.
0
elza aleksandra > garausiitis 08.09.2010. 00.12
Arī šī brīža ņemtne ar modificēto bitumenu ir šaušana pa zvirbuļiem ar lielgabalu. Naudass trūkuma dēļ šobrīd ar modificētā bitumena tipa asfaltiem tiek asfaltēti visādi sabrukušie ceļu posmi Siguldas virzienā u.t.t. cerot pavilkt to dzīvību ilgāk.
Rises veidojas pārsvarā no pamata nestspējas. Savukārt pilsētā, kur autobusu pieturās tas asfalts vasarā ir uzkarsis un trolejbusi to sastumj kaudzēs, tur ir īstā vieta modificētā bitumena pielietojumam!
Bet mūs visus interesē rises, plaisas (un bedres pēc plaisām) uz lielajiem ceļiem. Tās rodas pamata ietekmē un nekāds modificētais bitumens tur nepalīdzēs – asfalts nav nekāda tērauda plāksne, fūres riteņu iespaidā tas deformēsies ar jebkādu bitumenu. Attiecīgi tā asfaltēšana šobrīd vispār ir naudas izšķērdēšana un viena no daudz,daudz,daudz problēmiņām ar pareizu materiālu un īpašību pielietojumu.
0
garausiitis > garausiitis 08.09.2010. 08.39
Divi momentiņi – ja par saukto pīrāgu , tad pieļauju ,ka igauņiem ir varbūt vieglāk , jo pamatne akmeņaināka , bet kas ar lietuviešiem? Nepateikšu konkrēti posmus , bet Latvijā ir vietas , kur jaunbūvētajos ceļos ir jau risas – tas man nekādi neiet kopā ar praktiski vienādo ekonomisko līmeni to būvēšanas laikā ar kaimiņiem un attiecību cena/kvalitāte. Es te atļautos aizdomāties tomēr virzienā misters 20% un ceļinieku šefu apetīte.
Otrs moments – pieturas – nu kaut vai Brīvības iela pie Tallinas ielas – kādam tad spiedienam ir projektēts asfalts , ja sabiedriskais transports var sadzīt tādas rises? Smagajam manuprāt tur liegts braukt , bet cik tad sver teiksim autobuss , kaut pielādēts pilns ar cilvēkiem ? Cik ir spiediens uz ass?
0
Marija > garausiitis 08.09.2010. 09.38
Vislabāk par šoseju seguma kvalitāti ir diskutēt, aplūkojot ceļu posmus 5-10km abpus igauņu un leišu robežām – Ainažos, Rucavā.
Ģeoloģija nevar mainīties tieši pa politisko robežu, transporta plūsmas noslodze abās robežu pusēs ir vienāda, vadoties no elementārās loģikas.
Paliek 2 mainīgie:
1)projektētāju profesionālisms (tomēr, ņemot vērā psrs praksi, metodes bija vienādas);
2)būvniecības darba kvalitāte (ieskaitot kontroles procedūras).
0
garausiitis > garausiitis 08.09.2010. 09.44
Parastais – un mulsinoša ir arī informācija par cenu – es saprotu, ka , ja Latvijā ceļi izmaksātu lētāk, bet ….
0
elza aleksandra > garausiitis 08.09.2010. 09.55
Jāzin, vai pamatu mainīja vai atstāja padomju un nomainīja tikai asfaltu, iespējams nedaudz piebēra klāt šķembas. No malas skatoties pat speciālists nepateiks kas tad tur projektā paredzēts.
Latvijas ceļus ar kravas auto pārslogo nejēgā. Paši ceļinieki iesākumā ripināja smagos 2x pārkrautākus nekā pieļauts. Tagad tā vairs nedara, jo izrādās, tas smagais ir reāli arī aprēķināts konkrētai slodzei – juka ārā tādas detaļas, kas parasti nav iedomājams. Nepateikšu precīzi, nenodarbojos ar transportu un tehniku.
Par otkatu esamību pēdējā laikā stipri šaubos – tāmētāji reāli iespringst, lai katru santīmu ieekonomētu. Nezinu vai var 1% plusā no visas summas izspiest.
Pilsētu ielas pieder pašvaldībām. Viņi izstrādā savas prasības un savus spēles noteikumus. Pat Dienvidu Tilts ir cita “shēma”, kurai nav nekāda sakara ar LVC. Pilsētām bardaks ir makten lielāks un arī būvnieks liek lielāku mīksto. Pēdējos gados Rīga vismaz sākusi kopēt LVC izstrādāto pieeju jautājumiem.
0
garausiitis > garausiitis 08.09.2010. 10.06
2X pārkarautāki – ? Esi redzējis sodus par pārsvariem? Esi redzējis svarus uz ceļiem?
0
elza aleksandra > garausiitis 08.09.2010. 10.07
Lietuvā materiāli ir labāki – viņiem ir bitumens uz vietas un arī Dolomīta karjeri ievērojami labāki. Tādejādi mūsējie nemacēja ne pareizi sadrupināt to dolomītu, ne arī tam īpašības bija atbilstošas – treknajos gados importēja no Lietuvas. Ne-trekanjos gados lietuvieši savam dolomītam pacēla cenas un tas tagad maksā bišķi dārgāk nekā Zviedru un norvēģu granīts. Tādejādi neviens tur vairs neko nepērk.
Lietuvā ir labāki ceļu institūti, projekti visdrīzāk ir optimālāk izdomāti – ar pamatojumu kamdēļ konkrēto materiālu pielieto. Viņiem tie iestādījumi bija spēcīgi Padomju laikos – netika sagrauti, kad auseklīši visu padomju mantojumu nīcināja ārā.
Latvijā ceļu laboratorija u.c. veidojās tikai pēdējos padsmit gados. Braucot visādos grāvjos – ir bijušas 1:1 zviedru ceļu normas, visādas pašu veidotās un pārspīlētās (nav institūtu, kas izpētītu, ietver prasību dubultā kā eiropās standartos), tagad kaut cik jēdzīgas ir Specifikācijas 2010. http://www.lvceli.lv/LV/?i=107&DirID=42
0
elza aleksandra > garausiitis 08.09.2010. 10.09
2X pārkarautāki?
Jā, pēdējos gados tas vairs tā nenotiek. Laikam. Vismaz ceļu būvētāju fūres cenšas vairs nepārkraut. Nezinu kā ar pārējiem. Sodus zinu. :)
0
garausiitis > garausiitis 08.09.2010. 10.13
Ķer uz nebēdu – riska grupa degvielnieki, mežinieki, ceļinieki. Cik dzirdēts, tad ķer uz nebēdu un neesmu dzirdējis, kad tajā kantorī kāds būtu atpircies par pārkāpumiem.
0
elza aleksandra 07.09.2010. 10.58
> ka ceļa seguma analīzi veica neatkarīga ārzemju laboratorija.
Gerhardam nav jānolaižas līdz prasta pūļa līmenim.
Lai ārzemju laboratorijas testēšanas rezultāti būtu ticami, nepieciešams ievērot sekojošas EIROPAS STANDARTOS ierakstītas nianses.
1. Ir standarts par paraugu ņemšanu. Tas šeit nav ievērots, attiecīgi-
2. Laboratorija VIENMĒR testēšanas pārskatā raksta atsauci: “testēšanas paraugu piestādija pasūtītājs. Testēšanas rezultāti attiecas tikai uz testējamo paraugu”.
3. Laboratorijai ir jābūt akreditētai.
Visi šie punkti neizpildās, attiecīgi ministram neklājas runāt “viena tante teca” stilā.
Un pats trakākais:
4. Parametrus, ko izvirza modificētajam bitumenam Latvijā, NEVAR pārbaudīt ar izurbtu paraugu palīdzību. Tamdēļ ieklāšanas procesā būvuzraugs ņem asfalta masas paraugu, no tā gatavo laboratoriski sablīvētu paraugu un testē sliežu rašanās iespējamību – ja rises nerodas, tad viss kārtībā. Kā tas arī bija šajā gadījumā :)
3
yamaika50 > elza aleksandra 07.09.2010. 15.18
Ta nu vis nav. Vai bitumens ir modificets – to var noteikt ari pec izurbta parauga.
Lai ACB zurnalistu klatbutne nonem 10 – 15 paraugus un pasuta analizes 3 – 4 neatkarigas laboratorijas. Rezultati radis kam taisniba.
Sacelta breka par standartu neieverosanu liecina – ir bledijusies ar materialiem.
Gerhards – slupsteja kaut kadas mulkibas. Centas taisnoties. Bail no lapsenem?
0
elza aleksandra > elza aleksandra 07.09.2010. 23.23
Parametrus noteikt var, bet nav zināms, kas tika prasīts LVC līgumā. Visdrīzāk tika prasītas konkrētas īpašības – tipa receptē izstrādātajam paraugam tāda un tāda noturība sliežu testā. Šo testu NEVAR atkārtot no asfalta izurbtam apakšķārtas asfaltam – to paraugu vairs NEVAR uzsildīt un izveidot tādu kā vajag iekārtai – veltņošanas procesā tas jau ir mainījis īpašības. Visai līdzīgi kā ar betona gabalu – ja tas ir sacietējis, aizmirstam.
Tomēr piezīmēšu, LVC laboratorija šādas pārbaudes veic – tiek izurbts stipri lielāka radiusa paraugs un testu veic tam, sānu malas apzāģējot (reāli tiek bojāts uzbūvētais asfalts – bedre tur garantēta). Lai gan šādā gadījumā žurnālisti no prieka berzēs rokas vēl vairāk!!! Piemēram, paraugs neiztur testu – ko tālāk? Testu neviens neatzīst, jo ir ļoti daudz faktori, kuru dēļ rezultāts apstrīdams. Tiesā būvnieku iesniegt nevar, tas izlocīsies. Plebeju pūlis auros par korupciju, tirāža un apmeklējums aug uz urrā! Visi laimīgi.
0
elza aleksandra > elza aleksandra 07.09.2010. 23.23
Tādam gadījumam ir paredzēta tāda fiška – ņemot asfalta masas paraugu ieklāšanas procesā, būvuzraudzība to paraugu ieber speciālās kartona kastēs un tās tiek noplombētas. A paraugs būvniekam, B paraugs pasūtītājam (LVC laboratorija) C paraugu glabā strīdu gadījumam. Ja pasūtītājam rodas aizdomas (kā šajā gadījumā), tad testē strīdus paraugu vēl kādā neatkarīgā trešajā laboratorijā. Turklāt paraugs ir kodēts – tā trešā laboratorija nezin kas tas tāds ir. Tādi paraugi klejo apkārt diezgan daudz – tikai kaut kāds numurs un asfalta tips. Šķīdinātājs, kādā testēts. Viss.
Domāju, ka LVC laboratorija šobrīd ar šo jautājumu nodarbojas. Vienkārši ŠLokenbeka ar savu urbšānu sajauca gaisu. No otras puses tas ir labi – būvnieki reāli raustīsies no liekiem strīdiem un izmantos nepieciešamās piedevas.
0
mxblack 07.09.2010. 10.39
Gerharda skaidrojums par šo notikumu vakardienas TV ziņās bija tik neloģisks un saraustīts ka ir skaidrs, amatā ir nonācis Šesers Nr.2. Viņš nesakarīgā tekstā mēģināja šo brāķi novelt uz konkurentu spēlītēm, ne ar vienu vārdu nepieminot faktu ka ceļa seguma analīzi veica neatkarīga ārzemju laboratorija. Slēdzienā taču ir skaidri pateikts ka ceļš ir uzbūvēts no daudz lētākiem un sliktākiem materiāliem. Gerhards mūs uzskata par kurliem un sulbiem, tāpat kā Flika lietā, kad neskatoties uz klaju zagšanu, Fliks esot neaizvietojams speciālists airBaltic valdē. Ir skaidrs ka Gerhards kalpo ne jau mums bet tam kas tam vairāk maksā.
2
garausiitis > mxblack 07.09.2010. 10.50
Pietiek pavērot Gerharda gaitas un darbības , lai +- saprastu kas viņš par putnu un kam kalpo – nebrīnos , ja sēž uz diviem ķebļiem.
0
yamaika50 > mxblack 07.09.2010. 15.11
Ta partija jau ari mainisot nosaukumu.
Sevzemiesi.
Gerhards seniors – cienijams cilveks, delins – receklis.
0
agijs 07.09.2010. 09.34
Būtu labi ja Jaunais Laiks un Dombrovskis, tagad priekšvēlēšanu aģitācijas ietvaros ņemtu un nosviestu visu Latvijas Valsts ceļu vadību. Tiešām būtu prieks ;)
6
Una Grinberga > agijs 07.09.2010. 09.48
Principā arī SM ir pilnībā jāattīra no šofera dēliem, jo LVC un SM iet roku rokā ar ceļu būvnieku “eliti”.
0
elza aleksandra > agijs 07.09.2010. 10.17
“tagad priekšvēlēšanu aģitācijas ietvaros ņemtu un nosviestu visu Latvijas Valsts ceļu vadību”
Latvijas patriotiskais komunistu gars vienmēr dzīvs! LVC vadība knapi gadu strādā – es arī piekrītu, davai, mētājam šos reizi ceturksnī! Ir reālas cerības, ka tur kāds ahūni iebrauks tēmā ar laiku. :)
0
elza aleksandra > agijs 07.09.2010. 10.49
Ā, man mīnusu ielikuši, tad tomēr vēlaties paturēt LVC vadību? Galīgs bardaks jūsu domāšanas sistēmā. Hmmm… :)
0
agijs > agijs 07.09.2010. 10.54
Ir kautkādas pašsaprotamas lietas, ko nevienā privātajā struktūrā nepaciesiestu, kaut jel vadība būtu strādājusi tikai mēnesi.
Ja padotais uz klajām norādēm par savu neizdarību atļaujas nevis atzīt kļūdas un tās labot, bet gan, atvainojos, spļaut acīs un apgalvot, ka viss ir kārtībā – daru visu labi, tad iznākums praktiski vienmēr ir likumsakarīgs. Un tā ir normāla kapitālisma prakse!
Tā kā komunisms ir drīzāk nebeidzama tolerance pret pašapmierinātiem tukšpauriem, nevis laicīga atkratīšanās no tādiem.
0
Una Grinberga > agijs 07.09.2010. 15.37
=> Vaards
Vai Tava iesauka nav “šofera dēls”?
Man pa lielam ir pilnīgi vienalga, cik bieži mainās vadība – galvenais, lai tā milzīgā summa, kas tiek maksāta nodokļos un tie miljardi no ES fondiem tomēr tiktu “iestrādāti” Latvijas ceļos nevis “elites” māju piebraucamo ceļu izbūvē!
0
elza aleksandra > agijs 08.09.2010. 00.21
Ļoti cienījamais Ati!
Mūs reāli krata Tavas kompetentās domas par Tavu lielo ieguldījumu nodokļu miljonu maksāšanā! Tamdēļ turpmāk visu naudu būvēsim tikai ceļos! Par cik LVC vadība mainīses reizi ceturksnī, tad šķembu vietā zem asfalta apņemamies aprakt dimantus, ko taisnā ceļā vedīsim no Dienvidāfrikas. Asfalta kārtiņai būs plāna un naudas nepietiks, bet tas nekas. Jo katra jaunā LVC vadība sabiedrībass spiediena ietvaros pastiprina prasības komponentiem, attiecīgi norvēģu granīts jau īsti nav labs aprakšanai zem valsts nozīmes ceļa. Gada laikā tiksim līdz dimanta prasībām. Nu vecais, tad gan turēs (Ja pirmā fūre neiemīcīs mālos, jo nebūsim cenā meliorāciju iekļāvuši).
0
putekliic 07.09.2010. 08.53
Kā tad! Noticēju! Vai tad paši “iesaistītie” apgalvos ko citu? Vai tad viņi kādi pašnāvnieki vai mazohisti vai? Pasakot, ka tur viss tomēr nav “pa gostiem”, sāksies izmeklēšana un viss iznāks uz āru. Kādam būtu jāsēž…
0
zita 07.09.2010. 03.10
Latvijā ceļu Eiropas izpratnē drīz nebūs vairs vispār. Par ceļiem savukārt ir rūpējis mūsu buldozers. Laikam tāpēc to kvalitāte atbilst kādas mazattīstītas Āfrikas valsts līmenim. Cieti!
1
putekliic > zita 07.09.2010. 08.57
Buldozeriem, kā smejies, ceļi nemaz nav vajadzīgi. Bet tas būtu nomāli. Tiem būtu jāpiedalās ceļu būvniecībā. Bet kas zīmīgi – mūsu Buldozeram nav lāpstas, tas tikai skaļi rūc un taisa lielus, smirdīgus dūmus!
0
garausiitis 06.09.2010. 23.54
Klau spečuki – pastāstiet kā tas nāk ,ka mūms ir augstākas ceļu izmaksas kā kaimiņos pie praktiski tiem pašiem apstākļiem.
12
ltvpanorama > garausiitis 07.09.2010. 09.39
pag pag..tūlīt viņī naks un teiks ka tā nemaz neesot:D..kaut kad pirms pāris gadiem bija tie pētījumi, šķiet pat Dienā par Lietuvu vai arī vecajā De Facto ..tie cipari nebija mums par labu…arī valsts ceļu kantora bikšu deldētāju skaita ziņā
0
garausiitis > garausiitis 07.09.2010. 09.56
Es pavisam nesen uzdūros presē cipariem – runa bija līdz pat 50% dārgākiem ceļiem. Slinkums meklēt kur, bet to, ka bija atceros noteikti. Pats kādreiz mēģināju salīdzināt izmaksas ceļu posmiem , bet kad iebūros kopējās tāmēs , tad sapratu ,ka tur ko var saprast tikai speciālists, bet datus var dabūt pie Eiropas Kohēzijas fondu līdzekļu izmantošanas – es toreiz arī Lietuviešu mājas lapu atradu , tur var to izčekot.
0
Dzintars Kalniņš > garausiitis 07.09.2010. 09.58
Pirms pāris nedēļām bijām nelielā ģimenes izbraukumā pa Latvijas skaistākajām vietām un nedaudz arī Igaunijā. Latvijas-Igaunijas robežu šķērsojām vistālākajā Latvijas ziemeļu punktā – it kā nozīmīga vieta! Kurus interesē: tas ir no Rūjienas uz augšu, cauri Ipiķiem. Lai vai kā, zīmīgi likās tas, ka līdz robežai (Latvijas pusē) bija grants ceļš un tas likās ok. Pie robežas piemiņeklis ar tālākā ziemeļu punkta atzīmi. Savukārt Igaunijas pusē mūs saigaidīja asfaltēts ceļš un arī bija kaut kāda kamera, kas bija vērsta uz Igaunijā iebraucošajiem auto!!! Lieki teikt, ka nekas tāds Latvijas pusē nebija. Attiecīgi, atliek secināt, ka kārtējo reizi mūsu “lēnie” ziemeļu kaimiņi kaut ko ir spējuši paveikt labāk letiņiem.
Vēl, ja cenas pie mums ir zemas/konkurētspējīgas, tad kāpēc nedzird mūsu ceļu būves uzņēmēju izplešanos ārpus Latvijas, kur tie spētu izkonkurēt ar savu “know-how”? ;)
0
garausiitis > garausiitis 07.09.2010. 10.04
Tur jau tas sāls, ka pārbraucot robežu kā dienvidu tā ziemeļu virzienā nez kapēc rodas asociācijas , ka tur ceļi labāki. Nu neiet tas man kopā ar to ,ka pie mums tie ir dārgāki.
0
elza aleksandra > garausiitis 07.09.2010. 10.13
Iespējams šeit jāvaino ir savu valodas neprasmi, a? Še, google tev palīdzēs:
http://translate.google.lv/translate?u=http%3A%2F%2Fwww.uudised.err.ee%2Findex.php%3F26178331&sl=et&tl=lv&hl=&ie=UTF-8
0
garausiitis > garausiitis 07.09.2010. 10.34
Mēs jau te par izmaksām runājām tā kā. Neviens jau nesaka,ka ceļinieki nemāk būvēt. Runa ir par attiecību – cena/kvalitāte.
0
elza aleksandra > garausiitis 07.09.2010. 10.46
Igauņu links Tev visu pasaka. Tu dzīvo 2007.gada pārdomās un rakstos, jo nesaskaries ar nozari. Tas ir aptuveni tāpat kā 1940.gada rudenī lasīt 1938 gada Benjamiņas kundzes izklaides un sabiedriskās dzīves chronikas. Nemaz nerunājot, ka 1942 gadā situācija jau būtu atkal savādāka.
Vai, ja tomēr nepielec, 2007.gadā dzīvokļu cenas bija vienas. Tagad pavisam citas. Turklāt neviens nepērk tā vai tā.
Aizmirsti veco info. Spied REFRESH. :)
0
garausiitis > garausiitis 07.09.2010. 10.51
Varbūt braucot pa ceļiem ar tā var nospiest Refresh pogu ? Pastāsti kā to izdarīt Latvijā , būšu ļoti pateicīgs.
0
elza aleksandra > garausiitis 07.09.2010. 11.11
Var nospiest. Bet, redzies, negrib neviens. Nepaslinko, izlasi lūdzu interviju ar bijušo LVC vadītāju (tagad pensijā): http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/294551-par_latvijas_autoceliem_apgalvo_ka_tie_ir_sliktakie_un_dargakie_eiropa
Aptuveni viducī būs atbildes uz jautājumiem, kas Tevi interesē. Tikai jāņem vērā papildinājumi – attīstības plāni par ceļu rekonstrukciju bija, uz to pamatojoties kredītus būvnieki paņēma, tehniku, veltņus, ieklājējus, rūpnīcas sabūvēja (vēl tagad tās ir modernākās eiropā), bet, plāni sabruka un attiecīga sākās šādi te sviesti. Vispār, iemet googlē “atklāj asfaltbetona rūpnīcu” un paskaties rakstiem gadus u.t.t. Nozare tiko sāka atkopties un to nožmiedza. Par to ir runa.
Protams, kluso un citus plebejus vainot tajā nevar – viņi skatās uz esošajiem ceļiem, ņem sūdu dakšas un iet durt tos, kam rakstīts uz muguras “ceļinieks”. Tā tas vienmēr ir bijis vēsturē. :)
0
garausiitis > garausiitis 07.09.2010. 11.41
Izlasīju , plus mīnuss jau bija dzirdēts šis stāsts. Bet runājot par plāniem – skaidrs, ka uzsvars tika likts uz fondu apguvi. Kaut gan no otras puses – man pašam ir autotransports ( smagais spectransports ) un klienti ir arī būvnieki , daudzus zinu vēl no 90.gadu sākuma – ko gribu teikt – tehniku arī var pirkt dažādi – laužoties ar galvu sienā visu pirkt jaunu, ņemt kredītus un maksāt procentus , bet tad ,kad aiziet kaut kas ciet krist bezdibenī, ir arī cits ceļš – būt pieticīgākiem … Piemēra pēc atceros – pagajušogad man paziņa palīdzēja nofīrēt uz Dāniju aptuveni 50 pašizgāzējus , praktiski jaunus pa puscenu , ko bija atņēmusi banka . Vajadzēja 50 jaunas mašīnas, bet varbūt to pašu apjomu var izstrādāt nopērkot 4-5 gadus vecas mašīnas maksājot par to 40% no jaunas cenas un tādejādi ekonomējot naudu.
0
elza aleksandra > garausiitis 07.09.2010. 16.18
Faktiski tā jau ceļu būves firmu vadība dara – pērk vecus lūžņus vācijas izsolēs un… Liek sētmalē. Reāli tā doma par to, ka process notiek ahūnajā ķēdītē: (materiāls pamatam+ekskavators un buldozers kas to ierok, šķembas pamatam – veltnis, buldozers ekskavators objektā. Plus degveilas vedējs un ūdens vedējs, kas tos nepārtraukti apgādā. Treileris, kas tos pārved no-uz. Tas vēl sīkums. Tālāk sākas ar asfaltu – materiālu uz rūpnīcu, atpakaļceļā asfalts uz objektu – konkrēts laiks ceļā, konkrētā laikā iegāž ieklājējā, konkrētā laikā konkrēti veltņi veltņo. Atkal degvielas vedējs, treileris. Nedaudz nojūk loģistika – gatavs.
Tamdēļ uz ceļiem var redzēt smukus lielus ,dzeltenus un jaunus ACB smagos, Sarkanus Bauštelles, sudrabotus Bindera un dažus citus, kuri vairāk jauktā veidā iepirkti – jo procesā ir nepieciešama diezgan nekļūdīga piegāde un tehnikas darbība.
0
garausiitis > garausiitis 07.09.2010. 23.40
Esmu palīdzējis iegādāt smago tehniku – zinu cenu starpības. Un nav jau viena tur tā spectransporta vienība, ka uzreiz sētmalē, bet cenu starpība milzīga. Es varu uz savu auto piemēra parādīt reālu ekonomiju…
0
elza aleksandra 06.09.2010. 21.38
Patiess prieks, ka veselais saprāts tomēr ir uzvarējis tumsonību un nekompetenci.
Ceļu būvē nevis jāpalielina dažāda veida kontroles funkcijas, bet gan jāsekmē to samazināšana (aptvueni trīsreiz), paralēli un pakāpeniski veicinot pieredzes apmaiņu, izglītošanos un garantijas termiņu palielināšanu – pie nosacījuma, ka būvnieks atbild par VISU uzbūvēto ceļa konstrukciju, ko pats arī to ir uzbūvējis. Šobrīd prakse tomēr ir tāda – vēl padomju laikos būvētos ceļus turpina lāpīt un gadu pēc gada tiem mainīt salāpīto. Bet ceļa mūžs tiek paredzēts 20 gadi. Pēc 20 gadiem tā nesošās konstrukcijas uzskata par sabrukušām. Mūsu gadījumā arī Padomju gados būvētie ceļi netika uzbūvēti atbilstoši šodienas prasībām.
6
+9
-1
Atbildēt
+2
-5
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
@Una Grinberga > elza aleksandra 06.09.2010. 22.13
Iesaku tomēr pabraukāt pa Latviju un paskatīties, kādi mums ir ceļi:
1) 2-3 gadus vecs asfalta klājums uz šosejas ir izmīcīts kā plastalīns un sadrupis savienojumu vietās
2) Padomju laika ceļš – savus 20-30 gadus ir nokalpojis – sadrupis un ar bedrēm, tomēr pamats ir stabils un mašīna netiek mētāta kā pa viļņiem
Secinājums: šodiens ceļu būvnieki iekasē augstas klases ceļa izmaksas, bet uzbūvē pēdējo štruntu. Pirncipā par tādu cenu būtu jāgarantē vismaz 5-7 gadu nevainojams stāvoklis. Diemžēl visa sistēma ir koprumpēta un sapuvusi no iekšienes, tādēļ arī ceļi kā Tanzānijā. Kontrolēšana neko nemainīs – ir jāievieš tāds princips, ka piem. konkurējošs uzņēmums izlozes kārtā veic pārbaudi, tad gan varētu lieli nesmuku uzpeldēt!
0
elza aleksandra > elza aleksandra 06.09.2010. 22.56
Asfalta klājumam nav nozīmes ja ir sabrucis ceļa pamats. Tas ir mīksts un mīcās kā plastilīns, jo tas tāds ir pēc būtības. Izbrauc cauri Baltezeram – satiksme liela, ceļš uzbūvēts jau vairāk kā 7 vai 8 gadus atpakaļ. Stāv kā jauns. Un arī šis ceļš tika būvēts pēc vidēji minimālām prasībām – tam nav ar betonu pastiprināts pamats, tam ir minimāls šķembu nesošais slānis, salturīgais slānis un arī trīs asfalta kārtas nav nebūt optimālākais risinājums, bet gan budžeta variants tāda tipa un intensitātes ceļam.
Par Secinājumu. Šodienas ceļu būvnieki piemaksā par strādāšanu. Jo darba visiem nepietiek – strādā tikai tie, kam ir savas rūpnīcas, karjeri un tehnika. Jo uz šiem komponentiem var tāmē ielikt 0. Tādejādi tāme sanāk 30 miljoni, nevis 55.
Sistēma nav sapujusi no iekšienes. Sistēma vienkārši nekad vēl nav bijusi.
Ir bijuši visādi Šlesera solījumi, visur izbazūnēti attīstības plāni uz kuriem tauta pavilkās un sapirka pēdējā modes kliedziena asfaltbetona rūpnīcas.
0
yamaika50 > elza aleksandra 07.09.2010. 09.38
Runa jau ir par nozagto naudu. Ja viss ir ka paredzets liguma – kadel nevar nonemt 6 – 12 paraugus ( zurnalistu klatbutne ) un analizet 2 – 3 neatkarigas laboratorijas?
Neliela piepule, bet pilniga skaidriba.
Sobrid izskatas ka, Gerhards muld – tehnologijas, tehnologijas …
0
Una Grinberga > elza aleksandra 07.09.2010. 09.46
Pēc Tevis teiktā sanāk, ka
1) ceļu būves tāmes Latvijā ir mazas;
2) ceļi ir kvalitatīvāki nekā to paredz projekts;
3) būvnieki iegulda savus līdzekļus ceļu būvēšanā
Tomēr realitāte liecina par pretējo:
1) ceļu būves tāmes ir augstākas nekā kaimiņvalstīs un Rietumvalstīs, kur piem. darbaspēka izmaksas ir vairākas reizes lielākas
2) lielākā daļa ceļu ir jālabo jau pēc 2-3 gadu lietošanas
3) daudzu būvnieku peļņa treknajos gados bija 20-50% no apgrozījuma, kas skaitās anormāli augsta peļņa, kas normālās valstīs ir iespējama tikai augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju uzņēmumos nevis tik klasiskā nozarē kā būvniecība, kur 5-15% ir jau labs rezultāts
0
jirgensone_ieva > elza aleksandra 07.09.2010. 13.00
Ka tik Tanzānija nav mums gadsimtu priekšā jau… :)
http://www.armfa.org/fichiers/anglais/database_report/Finalproceedingsarushaapril2007.pdf
0
ilze_sveiduka > elza aleksandra 07.09.2010. 16.09
Varbūt vari konkrēti norādīt kuri ir tie ”lielāko daļu” ceļu kuri ir jālabo pēc 2-3 gadi. Lūgums nejaukt asfaltbetona uzklāšanu uz jau sabrukuša pamata ar ceļa rekonstrukciju.
Pirms mētāties ar tukšām frāzēm vajag iedziļināties būtībā.
Par finansēm runājot pilnīga taisnība treknajos gados peļņas procents bija ļoti augsts,toties tagad jāiztiek ar uzkrātiem taukiem-viss līdzsvarā.
0