Auziņš: problēma ir motivācijā, nevis zināšanu trūkumā
Saistītie raksti
Viedoklis /
18. jūnijs
Kā skolu jauniešiem rosināt interesi par uzņēmējdarbību?
Viedoklis /
5. jūnijs
Dizaina nākotne ir starpdisciplinārā sadarbībā
Viedoklis /
14. maijs
Izkāpjot no komforta zonas: ko iegūstam, studējot doktorantūrā?
Komentāri (33)
ritvars_kl 31.07.2010. 05.43
Ja arī izglītības jomas pīlāri, tādi kā Auziņa kungs un žurnālisti, kas raksta par izglītību, runās un domās “ķēķa” sarunu kategorijās, t.i. ka skola dod zināšanas un beidzot vidusskolu galvenais radītājs ir zināšanu “līmenis”, bet blakus tam, kaut kur atsevišķi pastāv tāda, no cita plaukta ņemta lieta kā motivācija, tad mēs vēl ilgi sedēsim pelnos un sapņosim par princi, kas atnesīs kristāla kurpītes un aicinās uz balli. Kas iemācīs Auziņa kungam un žurnalistiem to patiesību, ka izglītības uzdevums un rezultats ir Cilvēks?
Zināšanas ir lieta, ko pirms eksāmena var iedzīt galvā nedēļas laikā un cilvēka atmiņa ir ievērojama ar to, ka spējīga aizmirst. Un sen jau ir zināms, ka mūsu izglītības sistēma ir vērsta uz labu (centralizēto) eksāmenu nokārtošanu ar atzīmēm no A līdz F, nevis dzīves izpratni un apzinīga cilvēka veidošanu. Nu tad veiksmīgu spriedelēšanu un gudru rakstu rakstīšanu, cienījamās dāmas un godātie kungi !!!
0
Una Grinberga 30.07.2010. 16.05
Nu, ne jau visi nāk no šīs izglītības sistēmas, tādēļ tik vispārīgi spriest par “salātiņu komūnu” nevajadzētu! Un pat, ja kāds nāk, tad varbūt uz laiku ir pakļāvušies izglītības sistēmas ideoloģijai, bet nav ieviesuši savās dzīvēs, tādēļ ir visas tiesības komentēt!
0
andrejs_kirsis 30.07.2010. 14.19
Pats galvenais – nenogalināt mazā bērnā kāpēcīti. Tad mācīsies un studēs, lai apmierinātu savu ziņkārību. Bet tādā bērnu (zvēru) dārzā audzinātājām vieglāk strādāt ar pelēko masu pēc tramvaja principa – nebāz galvu ārā! Vienlaikus atzīstu, ka dažu sociālo grupu bērniem bērnudārzs dod vairāk, nekā audzināšana mājās.
0
Ziemelnieks 30.07.2010. 13.17
Diemžēl ir vērojams motivācijas trūkums ne tikai augstskolās, vidusskolās un citās skolās, pat nerunājot par dzīves skolu. Motivācijas trūkums bieži vien ir vērojams arī uzņēmumu darbiniekos.
5
Una Grinberga > Ziemelnieks 30.07.2010. 13.59
Ja jaunieši redz, ka dzīvē var daudz (šeit: naudu) sapelnīt ar nekaunību, shēmošanu un apkrāpšanu, tad tā motivācija kaut ko sasniegt ar smagu darbu izplēn nebūtībā. Tas viss parādās gan attieksmē pret mācībām, gan pret darbu – cilvēki ir paraduši redzēt rezultātu šeit un tagad par spīti līdzekļiem, bet nepadomā, ka citi risinājumi sniedz ilgtermiņa stabilitāti un lēnu dzīves līmeņa pieaugumu.
0
Ziemelnieks > Ziemelnieks 30.07.2010. 15.37
Jā, jaunieši redz, bet no kā tad viņi mācās??? Vai tad ne no vecākās paaudzes?
0
Una Grinberga > Ziemelnieks 30.07.2010. 15.59
Tieši tādēļ motivācijas jautājums ir vairāk jautājums par sabiedrības attieksmi un vērtībām. Augstskolām būtu jābūt pirmajām vietām, kur tiek lausti iesīkstējušie sabiedrības īstermiņa domāšanas principi, lai jaunā paaudze spētu ieviest pārmaiņas un veidot motivētu sabiedrību, bet tas netiek darīts, jo vadība ir pašapmierināta un tradicionāli (konservatīvi) domājoša!
0
Ziemelnieks > Ziemelnieks 30.07.2010. 17.17
Es pilnīgi piekrītu Jūsu viedoklim. Šis temats ir daudz plašāka iztirzājuma vērts!
Ja skatāmies uzņēmumu mērogā. Te jau ir tā komandas un komandas vadīt prasmes būtība- sadzirdēt un saredzēt savus komandas dalībniekus. Ir tāds teiciens: “Visvairāk vajadzīgi vadītāji, kuri spēj “ļaut lidot” saviem darbiniekiem un dod iespēju katram darbiniekam “atklāt un sadzirdēt savu paša balsi”.”
0
Ziemelnieks > Ziemelnieks 30.07.2010. 17.42
Katram cilvēkam iesaku jautāt par savas dzīves jēgu // http://bit.ly/b3QKxh
0
archoftriumph 30.07.2010. 10.36
atminjas trennininjsh un zinaasanu bagaaza bez gariigaas attiistiibas/izaugsmes ir mazveertiigi, deriigi labi ja tehnisku probleemu risinaasanai.
Pienākums bez mīlestības padara īgnu,
Atbildība bez mīlestības padara nesaudzīgu,
Taisnība bez mīlestības padara cietsirdīgu,
Laipnība bez mīlestības padara liekulīgu,
Gudrība bez mīlestības padara nežēlīgu,
Gods bez mīlestības padara augstprātīgu,
Īpašums bez mīlestības padara skopu,
Ticība bez mīlestības padara fanātisku,
Dzīve bez mīlestības ir bezjēdzīga,
Toties dzīve mīlestībā dod laimi un prieku.
0
Una Grinberga 30.07.2010. 10.16
Motivācija vienmēr ir bijusi par stūrakmeni attīstībai, par to nav šaubu, tomēr Auziņam, kā lielākās augstskolas rektoram, ir jānes atbildība par to, ka resursiem bagātākā augstskola Latvijā nespēj mainīties līdzi laikam un ieviest dinamiskas pārmaiņas, kas radīs motivāciju gan pasniedzējos, gan studentos.
Auziņa k-gs, vai astoņpadsmitgadīgam jaunietim noturēsies vai radīsies motivācija mācīties, ja lielākā daļa pasniedzēju auditorijas priekš rāda savu NE-motivāciju?
9
anete_raugule > Una Grinberga 30.07.2010. 10.23
Pilnīgi piekrītu! Paša studenta motivācija un vēlēšanās studēt zināšanu apguves, nevis papīru dēļ ir vissvarīgākais. Tomēr Auziņs nespēj vai, drīzāk, negrib ieraudzīt, ka augstskola ar savu vājo organizētību, nemotivētiem vai stagnējušiem pasniedzējiem, kas rullē no 20 gadus veciem konspektiem, savējo sistēmu naudas un amatu dalīšanā studentu motivāciju īpaši neveicina.
0
IvetaKazoka > Una Grinberga 30.07.2010. 10.51
Varbūt nav īsti korekti salīdzināt un var runāt par objektīviem iemesliem, kēpēc esam vietā, kur mugura zaudē savu cēlo nosaukumu, bet tomēr:
http://web.mit.edu/education/
http://www.lu.lv/fakultates/
Sajūtas ir kā padomju lielā tēvijas kara veterānam, kurš 80tajos ir nonācis Rietumvācijā, ieraudzijis dzīves realitāti un gauži raud apjaušot, kurš ītenībā ir uzvarējis. Baigi skumji īstenībā… :(
0
vismantsk > Una Grinberga 30.07.2010. 11.42
Ko Tu te vēlējies salīdzināt?
0
Ziemelnieks > Una Grinberga 30.07.2010. 13.26
Kāda var būt pasniedzējam motivācija, ja LU pasācis stratēģiju – vairāk studentu, vairāk naudas!!
Tas ir trakums, ka vienai Ekonomikas un vadības fakultātei jau vien ir 20 grupas, kur katrā ir pa 25 studentiem. Viena grupa studē budžetā pārējie protams maksā.
Kāda motivācija var būt studentam, ja augstskola tiek pārveidota par masu poligonu. Mums Turībā bija pieklājīgi: ne vairāk kā trīs studentu grupas un arī pasniedzēji bija daudz smaidīgāki, jo nebija 20 reizes jāatkārto viens un tas pats lekciju lasījums :)))))))))
LU rektor!!! Domā ar galvu par augstskolas stratēģiju!!! Ejiet uz kvalitāti nevis kvantitāti, un tad visi čīkst, ka izglītības līmenis krītas!!!!!! JO tagad pirmajā vietā izrādās peļņa
0
Rudīte Bite > Una Grinberga 30.07.2010. 15.33
Redz, piemēram, tādās UK un ASV ir vēl vairāk studentu un vēl vairāk grupu ;) Budžeta vietu nav vispār, ja nu kādas stipendijas un arī tikai dažiem :) Bet tur kaut kā par kvalitāti nesūdzas :):):) Patiesībā maksa par studijām var ļoti būtiski celt izglītības kvalitāti, ja vien maksātāji pieprasa adekvātu izglītību samaksātajai naudai.
0
garabchiks > Una Grinberga 31.07.2010. 00.55
Tā ir doma, kas man nebija ienākusi prātā. Man šķita, ka studentam nav motivācijas, jo viņu nemetīs ārā, jo par viņu nāk nauda. Bet tā arī sanāk, ka studentam jābūt kvalitātes pircējam.
0
IvetaKazoka > Una Grinberga 31.07.2010. 11.08
Mācību programmas. Vieni būvē kosmosa kuģus un pēta cilvēka smadzeņu uzbūvi, otri ļoti pašapmierināti mācās ar klucīšiem spēlēties. Ok, es pārspīlēju :) klucīšu vietā vajadzētu būt visam piāristu, reklāmistu, sociālo zinātņu “speciālistu” baram.
0
Þanis Bezmers > Una Grinberga 31.07.2010. 14.06
Kas tad zināšanu pamatos mainās līdzi laikam? Riņķa līnija sgaruma atkarība no cirkuļa kāju atpletuma ir nemainīga kopš laikiem, kad cilvēks to riņķi pirmo reizi uzzīmēja. Tā pat ir ar pārējiem pamatiem, ko pasniedz universitātē. Pamati neļodzās un netirinās līdzi laikiem, nav jau augstā mode. Cilvēks bez pamatiem, kaut ar pieciem diplomiem, ir viegli vazājams aiz deguna. Izrādās, ka tādi ir vajadzīgi. Tādēļ dinamiski uz priekšu, LU auditorijās gāžam disenes!
0
Una Grinberga > Una Grinberga 02.08.2010. 09.47
Pamati neļodzās, bet vajag paskatīties, kā izglītība ir mainījusies laika gaitā: reliģiju, matemātiku un sengrieķu valodas ir nomainījušas aviācija, bioķīmija un metafizika. LU var mācīt to, ko mācīja pirms 50 un 100 gadiem, bet tas ir retro (priekš tiem, kas mīl pagātni) un praktiski neizmantojams. Pasaulē izglītība attīstās uz “know-how” spirāles, bet Latvijā jaunās teorijas un zināšanas nepārņem un neiekļauj mācību procesā, tādējādi katram studentam sniedzot vispārējās zināšanas līdz 1970.g., kad lielākā daļa esošo profesoru uzsāka savas darba gaitas.
0
itommy_ 30.07.2010. 10.16
Diez vai tā ir pareiza stratēģija noniecināt pašam savus studentus. Jo viņi tomēr nāk no mūsu skolām, kurām kadrus gatavo… LU! Ja pedagoģisko kadru kalve lielā mērā ir LU produkts, un ja tas neapmierina, tad jāmeklē problēmas sakne. Nezinu kā tagad, bet pirms kāda laika kolēģi izglītības pārvaldē ņirgājās – esot divas maģistrantūras grupas, kas savā starpā konkurē. Abu grupu vadītājas gāžot eksāmenā laukā otras grupas maģistrantus. Vispārējās izglītības līmeni skolēnu zināšanās varētu vērtēt kā ļoti normālu, bet motivāciju, erudīciju un sociālo stāju – ne visai. Un tieši to pašu var teikt par skolu pedagogiem. Diemžēl arī par tiem, kuri skolotājus gatavo, organizē un vada. Kādreiz bija tāds Izglītības attīstības institūts. Nu vajag varbūt šo to atjaunot, lai pedagogam skolā ir iespējas attīstīties, ne tikai kā aitu baram šad tad piespiedu kārtā apmeklēt primitīvus kursus.
0
mary75 30.07.2010. 10.04
Izglītībai jāorientējas nevis uz faktu iegaumēšanu, bet, uz patstāvīgas domāšanas un iniciatīvas veicināšanu jau no bērnudārza vecuma.
Mums, diemžēl, tas tiek darīts absolūti nepietiekoši.
Bez tam, taisni bērnudārzos un jaunākajās klasēs, kur tiek veidota bērna personība, jāstrādā labākiem pedagogiem, jābūt konkursam, jāmaksā ļoti lielas algas, tad arī augstskolās būs pavisam cits kontingents.
Tai jābūt ilgtermiņa politikai izglītībā, par nožēlu, Latvijas politiskā elite, samērā aprobežota un neprofesionāla, nespēj un arī negrib domāt ilgtermiņa kategorijās.
4
Aivars Krauklis > mary75 30.07.2010. 10.21
Žetons par bērnudārziem. Ja tā būtu, tad augstskolās vairs nevajadzētu brēkt pēc motivācijas kā āžiem pēc siena.
0
itommy_ > mary75 30.07.2010. 10.30
Bērnudārzu lieta ir ļoti aktuāla. Cilvēki, kuri ir pie varas, to neapjēdz. Sākot ar pirmajiem Rīgas rajonu vietvalžiem, kuri izvazāja ēkas, turpinot ar JL Brigmani, kura jaunu dārziņu vietā izgudroja maksāt pabalstus māmiņām, un beidzot ar Ušakovu-Šleseru, kuriem joprojām nesanāk nodrošināt visus ar vietām, rinda joprojām aug, bet skaidrības ar cipariem par gribētšjiem nav nekādas, nemāk ļaudis caurspīdīgu elektronisko rindu uzprogrammēt. Bet varbūt tāpēc, lai duļķainā ūdenī vieglāk zagt būtu?
0
IvetaKazoka > mary75 30.07.2010. 10.34
Tieši tā. Te tiešām vairs nav ko piebilst. Diemžēl IZM nez vai būs tā, kas ieviesīs skolās tādu mācību priekšmetu kā “loģika”. Labiešiem nav vajadzīgs elektorāts, kas spēj domāt, izdarīt secinājumus un attiecīgi rīkoties.
0
Ziemelnieks > mary75 30.07.2010. 13.20
Pēc pieredzes zinu, ka Šveicē jau 6 gadu vecumā bērniem tiek mācīts domāt sistemātiski, pēc cēloņsakarības principa!!!!
0
Rudīte Bite 30.07.2010. 10.01
Kurā gan izglītības līmenī vai pat darbavietās tā nav? Patiesi strādāt un mācīties griboši jaunieši ir ļoti, ļoti liels retums. Tie, kas patiesi grib mācīties un sūri strādāt, kā likums, kļūst par “izcilniekiem”, pārējie – par pelēko masu. Tāpēc man liekas, ka arī augstākās izglītības iestādēm vajadzētu drusku uzņemties atbildību par to, ka tās iespējams absolvēt arī bez sūras un grūtas strādāšanas ;) Bet tā citādi – esmu lepna, ka mūsu lielākajā augstskolā ir tik domājošs, prātīgs un cilvēcisks rektors, jo šis ir pirmais sakarīgais mesidžs no augstskolām atšķirībā no iepriekšējiem, ka no vidusskolām tiem nāk augstskolu specifiskajiem kursiem nesagatavoti jaunieši (tiesa, biežāk dzirdēts no RTU).
2
+2
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@Driimeris > Rudīte Bite 30.07.2010. 10.25
komunikācijas un vadības zinātnēs nav nepieciešamas tāda līmeņa eksaktās zināšanas kā, piemēram, vajag mehāniķiem vai būvniekiem…
0
Rudīte Bite > Rudīte Bite 30.07.2010. 10.46
Redz, matemātiku skolā jāmācas ne jau tāpēc, lai mācētu aprēķināt integrāli. Jāmācās tāpēc, lai attīstītu vispārējās domāšanas līmeni, mācētu ieraudzīt kopsakarības, atrast atrisinājumu problēmai – īsāk sakot, domāšanas kvalitātei. Un tā nu noder gan komunikācijas, gan angļu valodas studentiem. Par vadībniekiem kategoriski nepiekrītu, tiem nu gan matemātika būtu vairāk nekā jāizprot.
0