Mežaparkā sadziedas tūkstošiem jauniešu un skatītāju
Saistītie raksti
1 no 2 miljoniem /
6. novembris
Tils Dembeks, vācietis ar Latviju sirdī
Recenzija /
6. novembris
Aizķeras aiz sīkumiem
Komentāri (67)
ronalds_vuskans 12.07.2010. 07.50
Pauls ta Pauls, jāprasa bērniem, vai viņiem tas patika.Mani “paņēma” dziesma kopā ar Kauperu.
2
Valdis Ādamsons > ronalds_vuskans 12.07.2010. 10.17
Ja Pauls rakstītu a`capella dziesmas, tad neko!
Tingel-tangeļu virzība koru mūzikas jomā Latvijā neattīstīs bērnos dziļāku muzikalitāti un garīgumu!
Arī mani un manu sievu – mūziķi, patiešām aizkustināja Kaupera sisrsnība un vienkāršība, garīgums.
Bet tā nebija Paula mūzika!
0
IvetaKazoka > ronalds_vuskans 13.07.2010. 20.23
100% piekrītu. Jocīgi, ka krievu laikā skolas korī, kas mums bija tīri augstā līmenī mēs arī dziedājām odas ļeņinam, bet programmā mums bija ārī stipri daudz klasikas, piemēaram, Pergoleszi “Stabat Mater” vai Vivaldi “Gloria”, “Ave Maria” vairākās verijās, par latviešu kormūzikas klsiķiem un tautasdziesmām nemaz nerunājot. Bija protams arī pa kādam RP gabalam, bet ja salīdzina ar šo laiku repertuāru, mūszikas kvalitātes ziņā līmenis ir stipri krities.
0
Ieva 11.07.2010. 13.01
Man tā kā likās, ka muzika brīziem pārmāc dziedājumu. Bungas bija skaļas, un balsis aiz tām pazuda. Laikam tas ir akmens apskaņošanas dārziņā. Un vēl – par daudz jaundarbu. Nez kāpēc trīs priekšpēdējie tādi likās. Vismaz man. Vai atkal Dziesmu svētku skatuve pārvērsta par vietu jaundarbu eksperimentiem? Kā tas bija lielajos svētkos? Varbūt tie darbi pat bija labi, to parādīs laiks, bet tieši to nevajadzētu – iekļaut programmā darbus, ko Laiks nav pārbaudījis. Tāpēc nejutu emocionālo pacēlumu . Vispār jau te kāds zinošais varētu paskaidrot kāda biedru grupa pēc kādiem kritērijiem programmu taisa.
Bet citādi koncerts bija kolosāls.
1
Valdis Ādamsons > Ieva 11.07.2010. 19.03
Ne tikai man, bet arī profesionāliem mūziķiem (ne pavisam aiz skaudības, kā Raimonds varētu iedomāt) liekas nepieņemami 7 Maestro RP dziesmas – 25% no dziesmu skaita…
Pat padomju laikā latviešu tautas dziesmas un klasika prevalēja programmā, neskaitot oficiālās nodevas
0
nikolajs0305 11.07.2010. 11.42
vakar bija iespēja apmeklēt deju ģenerālmēģinājumu – lieliski!!! bērni ģeniāli un viss perfekti sanāca viņiem!!! bet man kā divu deju svētku ex-dalībniecei – tāda dalītas jūtas – prieks par viņiem, bet sevis žēl, ka vairs nedejoju. Jo kādam, kurš ir piedalījies pirmo reizi sēdēt skatītājos ir stipri dīvani – nu tā, ka kājas cilājas un liekas, ka esmu nepareizajā vietā, ka jābūt saulē un visu citu starpā laukuma vidū – jākoncentrējas uz soli, smaidu, ievilktu “karbonādi” kā teica RFL deju skolotāja Balode ;) un līdzināšanos. Starp citu tieši līdzināšanās bērniem vakar bija super līmenī. Jo mēs savā laikā apļus taisījām tikai parastos, bet te bija visādi arī ar noapaļotiem stūriem ;) attīstās viss un paldies horeogrāfiem, virsvadītājiem un galvenais – superīgajiem bērniem un jauniešiem!!
0
disassociative 11.07.2010. 09.05
Dziesmu svētki ir skaista tradīcija un ir lieliski, ka tā tiek jau no bērnības iemācīta, bet ir dažas lietas, kuras nu šoreiz ir galīgi garām. Protams, ir lieliska atmosfēra, protams, ir lepnums par savu tautu, bet vai tiešām vajag tik stingri turēties pie koncertu norises laikiem šajā saulē un šajā karstumā? Ar cepurīti galvā nepietiek, lai nepārkarstu un karstuma dūrienu dabūjis bērns nekāds dejotājs nu nav. Šodien koncerti ir pa dienu, lielākajā karstumā un saulē. Varbūt tiešām bija vērts pārcelt uz vakaru, kad vēsāks? Nu un par aizliegumu skatītājiem ņemt līdzi savu ūdens pudeli un ziepeni, lai nofotografētu savu bērnu vispār nonsenss. Organizatoriem laikam liekas, ka viņiem viss ir atļauts. Bet svētku dalībniekiem un skatītājiem atļauts tikai maksāt un pakļauties.
11
itommy_ > disassociative 11.07.2010. 09.33
Jāatzīst, ka organizācija noris pēc labākajiem totalitārisma paraugiem. Ir varas elites zīmēšanās, pārmērīga pompozitāte, nomenklatūras autoru neveiksmīgu dziesmu iekļaušana programmā, nepatīkamu faktu slēpšana atspoguļojumā valsts televīzijā… Bērns palicis otrajā plānā. Ēdināšana kā krīzes laikā, bet urrāpatriotisms kā treknajos gados. Senie latvieši teica – ko nevar celt, to nevar nest! Varbūt derētu atcerēties. Un saštopēt estrādē 13 600 bērnus un jauniešus vienkopus: vai par drošību ir padomāts? Kurš uzņemas atbildību gadījumā, ja pūļa panikas dēļ izceļas spiešanās un sabradāšana? Noslēgumā bija redzams, kā notiek laistīšanās ar ūdeni un vainagu mētāšana pa gaisu – tāds mazs haoss. Protams, tie ir bērni, var saprast. Pet pieaugušie, kuri viņus ir sasaukuši un sadzinuši? Bērni viņiem ir instruments, lai nopelnītu, ne vairāk diemžēl.
0
garausiitis > disassociative 11.07.2010. 09.49
Andrej – Tu dzīvē ar tik nīgrs esi? Man žēl Tavu sievu , ja Tev tāda protams ir.
0
itommy_ > disassociative 11.07.2010. 10.10
Skatoties rīkotāju apmaksātās LTV ziņas, arī man ir lielisks iespaids. Bet pa citiem kanāliem pienāk citādas ziņas, kas bildi krietni pabojā. Nu ko, patriotisku mērķu vārdā pievērsim acis uz problēmām?
0
garausiitis > disassociative 11.07.2010. 10.12
Man tāds iespaids, ka tikai problēmas dzīvē redzi. Nekas nav perfekts, bet varbūt ir vērts pamainīt redzes lenķi un pacensties sakatīt labo , nevis problēmas ? Varbūt papriecāties par kaut ko , nevis bojāt garīgo sev un kritizēt?
0
itommy_ > disassociative 11.07.2010. 10.18
Man tāda profesija – kritizēt. Tas ir, par labo teikt labu, bet arī sliktajam garām nepaiet. Nu ko lai dara, vajadzīgi ir teātra kritiķi, kontrolieri, uzraugi… Esmu sabiedrisko procesu kritiķis. Rozā brilles uz deguna nelikšu. Diletantu un zagļu profanācijai nepadošos.
0
ivetao2007 > disassociative 11.07.2010. 10.27
Kritiķis nav profesija. Gadās, ka cilvēki pakrīt. Gadās, ka spēj piecelties. Ja negadās – tā arī paliek kritiķis. Pakritis.
0
itommy_ > disassociative 11.07.2010. 10.32
Atkal, Zigurd, sēnes?
0
andris902 > disassociative 11.07.2010. 10.57
….pienākums sauc…bet šo sarunu, Andrej, mēs varētu paturpināt vakarā…..kritiķis!…
0
garausiitis > disassociative 11.07.2010. 11.14
Andrej – iesaku mainīt profesiju. Pirmkārt mazāk bojāsi garastāvokli sev, otrkārt apkārtējiem. Zini – smaidīgs cilvēks arī ilgāk dzīvo.
0
artisv > disassociative 11.07.2010. 12.08
Tieši tā. Galvenais taču ir nevis svētki bērniem, bet organzatoru ambīcijas un peļņa. Lasīju ziņu kasjauns.lv – “Vakar pie mediķiem vērsās 1800 Dziesmu un deju svētku dalībnieku” un pēc tam nabaga mammu komentārus… Piemēram, šis:
“Zuzele 10.07.2010 16:59
(..) Es neko nesaku par lielākajiem svētku dalībniekiem, bet vai tiešām 8 gadīgam bērnam šāda slodze un apstākļi ir normāli?!Ir tiešām skumji, ka bērniem šie svētki tiek pataisīti par mocību nometni 5 dienu garumā. Zinu, ka raud ne tikai meitenes, raud arī puikas, kas parasti iet kā zvēri. Es tiešām ļoti ceru, ka viss tas sliktais piemirsīsies un kopējās sajūtas tomēr paliks gaišas!”
Kaut kāds murgs. Kam vajadzīga šī bērnu spīdzināšana…
0
andrejs_kirsis > disassociative 11.07.2010. 13.45
Klusais, “Eiropa mūs nesapratīs…” Zviedrus ieskaitot.
0
ronalds_vuskans 11.07.2010. 01.58
Mūsu pusē par “zviedriem” agrāk mēdza saukt kara pilsētiņas ļaužus.:)
0
dro 11.07.2010. 00.43
Piedodiet, bet tā jūsu “zviedrufobijA” man nav saprotama. Par leģionāru izdošanu zviedri atvainojušies, bet bizness vienmēr pelnīs tik, cik tam atļaus un vēl vairāk.
0
vupats 11.07.2010. 00.06
No smiekliem, čuķ ne apčurājos (sorry).
Citāts: “Mērgļi šloserušaki !”, kuri, izrādās aizveduši bērnus ne tur nopeldēties.
Jūms, kas, smadzenes jau saulē kūst, vai kā?
1
andrejs_kirsis > vupats 11.07.2010. 00.30
Apčurājies, es dusmīgs uz tevi par to nebūšu. Tev piestāvēs.
0
dro 10.07.2010. 22.46
Dievs, pasargi mūs no mēra un kuršiem:)
1
Ilva > dro 10.07.2010. 22.55
jā, tā stāv rakstīts akmenī. un to ar uguni neizdedzināsi. ne no akmeņa, ne atmiņām.
Bet, zviedri ļoti labi adaptējās – viņi pārņēma kuršu preventīvo aizsardzības taktiku un stratēģiju. Un ja paskatamies šodienā, tad pretraķešu kompleksi nav nekas jauns – tikai un vienīgi kuršu kuģu trajektoriju pārcelšana gaisa kuģu jurisdikcijā.
Ir sasodīti daudz lietu ar ko lettiņiem lepoties, ka dažas plastmasas egles to nespēj sagandēt, vai ne?
P.S. Tad, kad Latvijas vēsturi mācīs vairāk no emocionālā aspekta, un paši lettiņi iemācīsies arī sakāvēs novērtēt savu spēku, tad arī vēlme locīties ārzemniekiem pagaisīs, jo izskatīsies nožēlojama. Piemēram I pk, tikai un vienīgi Latvju streļķi pasargāja (kaujas pie Juglas) atejošās jaunkrievijas daļas no totālas iznīcības.
0
ivetao2007 10.07.2010. 21.44
Neviens no Ulmaņiem nav pielicis roku, lai būtu dziesmu svētki. No daudzajiem svētkiem manuprāt varenākie bija simtgades svētki 1973. gadā. Tad 1990. gadā. Par spīti padomijas varai. 1948. gada svētkus Esplanadē varēja fotografēt tikai ar čekas – toreiz NKVD īpašām atļaujām. Dziemu svētki ir reize, kad lepojos ar to, ka esmu latvietis. DIENAs bilžu galerijā par šiem svētkiem bija iesprausta viena mērgļa Lemberga bilde ar visu zaglīgi – viltīgo smaidu. Darvas pilniens medus mucā. Nezin ko domāja Nils Ušakovs, soļojot līdzās Valdim Dombrovskim un Valdism Zatleram.
9
Ilva > ivetao2007 10.07.2010. 21.57
ar dziesmu svētkiem Latvijai ir saistīti tik daudz notikumi, ka bez īpašas izglītības vēstures jomā nemaz nevar zināt latvietības likumsakarības. pirmo svētku kontekstā tika dibināts Latviešu biedrības nams, savukārt šī dibināšana katalizēja jaunlatviešu strāvojumu ar Valdemāru priekšgalā netālajā Tērbatā, kur radās Literārie vakari, kas vēlāk transformējās pirmajā Latviešu studentu korporācijā, no kuras savukārt katalizējās citas studentu, brīvdomātāju kopās (jaunlatviešos) gan Latvijā, gan Krievijā. Un tā varētu turpināt līdz mūsdienām. Pa ceļam pieminot studentu rotā kritušos, kuri cīnījās slavenajās Cēsu kaujās utt
Vai vēl vajadzīgs pamatot šo svētku nozīmīgumu …
0
andrejs_kirsis > ivetao2007 10.07.2010. 22.32
Zviedri to nekad nespratīs…
0
Ilva > ivetao2007 10.07.2010. 22.38
a kāpēc te zviedri vispār? :)
Pietiek ar to, ka mumsimējie savā laikā šamiem galvaspilsētu nosvilināja tā, ka dabūja to pārcelt uz iekšzemi. No tā arī varam saprast viņu DNS iekodēto vēlmi “atlīdzināt” :) Domāju, ka viņiem vēstures stundās māca par valsts vēsturi un kā zināms, tad kurši līdz šim ir bijuši ir vienīgie, kam līdzīgs pigors izdevies
0
dro > ivetao2007 10.07.2010. 22.44
Zviedri neatsūtīja aviāciju laika apstākļu uzlabošanai?:)
0
IvetaKazoka > ivetao2007 10.07.2010. 22.51
O jā, ar prātu daudzas lietas nesaprast. :)
Tas gan netraucē zviedriem latviešus regulāri nostādīt elkoņu – ceļu pozīcijā. :)))
0
vupats > ivetao2007 11.07.2010. 00.14
Piedod, mērgli Mežavilk, nesapratu kontekstu.
0
::Vai cis :: > ivetao2007 11.07.2010. 09.53
Klau, easy dumbass, salīdzinājumā ar Mežavilku tu esi suņa izkārnījums uz kociņa, ja kas. Blēžu pakalpiņš tu esi, ja runājam precīzāk.
0
ivetao2007 > ivetao2007 11.07.2010. 10.22
Inese, paldies par atbalstu. Es gan netaisos diskutet ar paviegliem indivdiem, kuri slēpjas aiz paviegliem segvārdiem.
0
Valdis Ādamsons > ivetao2007 11.07.2010. 18.50
Rīgas Latviešu biedrību nedibināja 1.Latviešu Dziesmu svētku kontekstā…
Kāds bija konteksts, var paskatīt vismaz google.lv
0
andrejs_kirsis 10.07.2010. 21.26
Vakar stadionā pažarnieki apžēlojās par bērniem un palaida fontānu no šļaukas. Atceros, kad meitai bija 7 g., Dz.sv. noslēguma koncertā gāza kā ar spaiņiem, bet “Dzintariņš” lēca pa peļķēm tā, ka šļakatas šķīda uz visām pusēm… Par to kultūras ministrs viņiem piesprieda nākošajā gadā “Arteku”. Aizbrauca ar’. Tad es pats jau vairs nedziedāju… Kādi būs laika apstākļi pēc pusgada, neviens nevarēja paredzēt.
1
Ilva > andrejs_kirsis 10.07.2010. 21.50
laipni lūgti pulciņā. Tur nav sliktu laika apstākļu – lietus vējš, sniegs vai svelme. Ir jādara, tas, kas pienākas un ar pilnu dvesli. Patiesībā jau no malas vērojot man tiešām ir lepnums, ka bērni šo svētku ietvaros nokrīt ap 01:00, bet no rīta 06:00 sakot, ka šodien lielais koncerts un gājiens bez liekiem pīkstieniem ceļas, mazgā zobus un iet darīt.
Mums laikam vajag kā bībelē pa tuksnesi pastaigā, līdz paaudzes nomainās …
0
dro 10.07.2010. 21.17
Arī es esmu piedalījies Dziesmu un deju svētkos, dabūjām deju konkursā 2. vietu aiz LU Danča, BET tāds karstums toreiz nebija, bija normāla vasara, un lai ko te citi saka, mēs bijām daudz veselīgāki un izturīgāki. Manuprāt lielo pasākumu vajadzēja rīkot, ja ne citā mēnesī, tad vismaz vakarā, kad nav tik karsta saule.
4
andrejs_kirsis > dro 10.07.2010. 21.27
Tad jau tu “Vektorā” esi bijis…
0
dro > dro 10.07.2010. 21.55
Nē, Ritenītī.
0
ilmisimo > dro 12.07.2010. 08.20
?mēs bijām daudz veselīgāki un izturīgāki/
Un zāle!!
Kādā krāsā bija zāle!
Tagad tādas nav.Kur tie gadi………
0
dro > dro 12.07.2010. 10.02
Zāle vēl ir zaļa, bet, ja Tu šaubies par jaunās paaudzes veselību, tad paskaties statistiku, cik derīgi armijai, cik daudzi aptaukojušies, kādas līkas muguriņas.
0
Valdis Ādamsons 10.07.2010. 16.08
“traductrice: savulaik esmu dziesmu svētkos piedalījusies gan kā dejotāja, gan kā dziedātāja. Ticiet man, ne karstums, ne biezie tērpi, ne lietus – nekas nespēj mazināt vai izjaukt svētku noskaņu. Tās ir pilnīgi citas emocijas! Tie, kas to nav piedzīvojuši un šausminās, ir vienkārši “otrpus ekrānam””
__________________________________________________________
SUPER! TEV PILNĪGA TAISNĪBA!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
1
IvetaKazoka > Valdis Ādamsons 10.07.2010. 17.55
Es bērnībā esmu piedalījies 2 x kā dziedātājs. Mans vecākais bērns šajos svētkos dejo. Ak jā, bērns, kas ar sajūsmu gāja līdz šim uz deju nodarbībām paziņoja, ka nevar vairs ciest dejošanu.
Ar šausmām gaidu rītdienas deju koncertu 16.00 Ņemot vērā, ka sola 33 grādus ēnā, saulē stadionā būs visi 40. Varu saderēt kritušo būs daudz. Un pirmdien visās avīzēs virsraksti vēstīs par jauniem tūkstošiem, kam bija nepieciešama med. palīdzība. Cerams, ka ātro pietiks. Tas nekas,ka mediķi iesaka šajā laikā saulē neuzturēties. Un visstulbākais ir tas ka ir milzigs bars ar rīkotājiem, organizātoriem, administatoriem, skolotājiem, dirigentiem utt, bet nav neviena ar veselu saprātu, lai koncertu pārceltu uz kādiem 19 – 20.00, lai bernus nemocītu, bet ļautu viņiem baudīt savus svētkus un radit tos publikai.
0
Valdis Ādamsons 10.07.2010. 16.06
turpinājums no iepriekšējā:
Nepārprotami, ar sajūsmu vēroju delegācijas latviešu tautas tērpos!
Bet vai Tev palika atmiņā daudz gājiena dalībnieku dziedātās latviešu tautas dziesmas? Vien kliedzieni pēc delegāciju nosaukumu paziņošanas pa skaļruņiem! Tad milzīgie pārrāvumi starp novadu pulkiem un pulciņiem – tas neradīja Daugavas nepārtrauktā plūduma un Daugav`s abu malu nesadalīšanos!
Te, protams, redzama organizatoru nespēja paredzēt norišu attīstību tālāk par savu degungalu!
Ar patiesu cerību vismaz šovakar koncertā sajust Skolēnu, piedodiet, izglītojamo, kā tagad oficiāli pieņemts teikt, dziedāto dziesmu dvēseliskumu!
Būtu labi,ja mani iespaidi būtu kļūdaini!
Esmu skolēnu 1.dziesmu svētku dalībnieks!
0
Valdis Ādamsons 10.07.2010. 16.05
Par KārLI ULMANI Tev noteikti taisnība!
Vēl vairāk – vai Tu nojauti, ka svētku gājiens notika Latvijā, Rīgā?
Protams, gājiena sākotnē – jā, tur jau tomēr neiztika bez sarkan-balt-sarkanā skaistuma un saviļņojuma!
Es, ne visai – tikai ar lielām grūtībām saskatīju dažus LATVIJAS KAROGUS, t.sk. Preiļu novada, Luksemburgas Latviešu folkloras grupas vadītāju rokās un vēl dažu delegāciju līderu rokās! Topēc vareni plivināti tika daži Krievijas “trekolori”! Ņirbēt ņirbēja zilizaļi un violeti krekliņi, pat džinsi un plikas nabiņas,tuklas jaunavas un skolotājas…. Tas viss kopumā neradīja īpašu vienreizīguma un elpu aizraujošu, un paliekošu iespaidu,teiktu arī – izcilas organizētības un tāpēc arī Kārļa ULMAŅA VIENOTĪBAS SAJŪTU LATVIJAI!
0
silvija_vitina 10.07.2010. 15.52
savulaik esmu dziesmu svētkos piedalījusies gan kā dejotāja, gan kā dziedātāja. Ticiet man, ne karstums, ne biezie tērpi, ne lietus – nekas nespēj mazināt vai izjaukt svētku noskaņu. Tās ir pilnīgi citas emocijas! Tie, kas to nav piedzīvojuši un šausminās, ir vienkārši “otrpus ekrānam”.
1
vupats > silvija_vitina 11.07.2010. 00.11
Nē, cienītā!
Jums nav taisnība! patiesie šīs ļaundarības avoti ir “jāizved skaidrajos patiesības ūdeņos”!
0
putekliic 10.07.2010. 15.43
Kur prāts jūlijā rīkot šo pasākumu! Ieraugt tās meitenes biezajos vilnas svārkos un ka vēl jādejo riktīgi ātrie gabali, man no skatīšanās vien ģībonis nāk! Un Saules pielietā Mežaparka estrāde bez ne vienas vēja pūsmiņas – tīrākā elle. Ideālākais būtu augusta otrā puse rīkot.
1
vupats > putekliic 11.07.2010. 00.09
Absolūti piekrītu!
Tas bija tautas ienaidnieku – Lemberga, Šlesera, Šķēles, Ušakova etc. ieteikums, lai ietekmētu mūsu tautas nākotnes ģenētisko fondu.
Pilnīgi pareizi, biedri! Aizrādījums un norādījums uz naidnieka ļaundarībām vietā!
0
photocom 10.07.2010. 15.10
Mērgļi šloserušaki !
pēc gājiena bērni atvesti nopeldēties Vecāķos jūriņā
daudzi autobusi no laukiem
tik nav kur apstāties tiem
varēja ļaut braukt pa centrālo
eju līdz malai
stāv gandrīz uz Mangaļsalas dambja – tur jau tā pilns ar autiņiem..!
0
itommy_ 10.07.2010. 11.06
Ar prieku skatos uz šiem maršējošajiem jaunajiem dziedātājiem un dejotājiem un domāju: cik jauki būtu, ja tāds pats 30 tūkstošu gājiens notiktu uz ražas svētkiem, kurā piedalītos jaunie naturālisti, lepni par savu vasaras veikumu druvās, tīrumos un dārzos. Bet droši vien nesagaidīšu, kamēr jaunatnes lietas valstī kūrēs ļaudis, kuri paši lieliski dejo un dzied, bet ar to arī visa viņu izpratne par jaunatnes politiku beidzas. Nu nav mums otra Kārļa Ulmaņa, kas sabiedrību aicinātu vairot tautas labklājību un parādītu, kā to darīt. Tagadējie nejēdz. P.S. Vārds “naturālists” dažiem var asociēties ar ko citu.
9
+5
0
Atbildēt
+11
-1
Atbildēt
+2
-6
Atbildēt
+6
0
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+9
-1
Atbildēt
+6
-2
Atbildēt
+1
-6
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@gundega_heiberga > itommy_ 10.07.2010. 12.02
Viss mums būs – atlikuši vien 20 gadi “tuksnesī”. Pusceļš jau noiets, ir pazīmes ka sabiedrība sarosījusies mainīt virzienu (VELREF, ESAMKOPA u.c.).
0
andris902 > itommy_ 10.07.2010. 16.23
…nīgruli Andrej!…ceru, ka esat kaut ko dzirdējis arī par tradīcijām….vai es ko būtu palaidusi garām…un apdziedātajos padomju laikos būtu notikuši jauno naturālistu Ražas svētki ar 30 000 dalībniekiem?…varbūt K.Ulmaņa laikos tādi bijuši?…Jūs neko neesat dzirdējis par skautiem un gaidām, par jaunsargiem?…neko neesat dzirdējis par viņu darbošanos…un viņu svētkiem?…protams, tie nav 30 tūkstoši, un tā ir brīvprātīga kustība…ārpusskolas pasākumi nevērpjas tikai ap jauno tehniķu pulciņiem….
P.S…..kā tad palika ar koncertu apmeklējumu?….vismaz vienu….
0
itommy_ > itommy_ 10.07.2010. 16.37
No LETA ziņas: “Bundule arī pastāstīja, ka kopš svētku sākuma kopā sniegta palīdzība 2773 cilvēkiem, no kuriem 65 stacionēti.” Darbinieces, kuras organizē, plāno un vada, varētu ieskatīties šajos ciparos. Neredzu, par ko sajūsmināties. Cilvēks, kurš aiz palielākas priedes nespēj sakatīt mežu, protams, var otru saukt par nīgruli un smieties, ka tiek brīdināts par vilku.
0
andris902 > itommy_ 10.07.2010. 17.08
…Andrej!….teikšu – “dabai nav sliktu laikapstākļu” (U prirodi ņet plohoi pogodi)….nebūtu saule – būtu lietus…ar izmirkušiem tautas tērpiem, kurus grūti izžāvēt…ar iesnām un kakla sāpēm utt…..brīvdabas pasākumos neviens nevar paredzēt laika prognozi…
….par to vilku…es nesmejos!…tikai mēs to vilku… katrs saskatām atšķirīgu….Jūs tehniskās jaunrades pulciņu neesamībā…es IZM neesošā plānošanā, vai plānošanas šķietamībā…jau daudzus gadus tiek runāts, ka jāpalielina budžeta vietas tehniskajās specialitātēs…vai tas ir jūtams?…vai valsts ir veikusi kvalitatīvu(!) pētījumu, kāds šobrīd ir pieprasījums…un kāds tas būs pēc 5 gadiem?…te nu Jums lauciņš, kur izpausties…
0
itommy_ > itommy_ 10.07.2010. 17.19
Ko gan dos budžeta vietu mehāniska palielināšana tehniskajās specialitātēs, ja mācību darba organizācija slikta, jaunie studenti dabaszinībās ļoti slikti sagatavoti, mācību bāze arī nav diez kāda? Studenti sastāsies, un pēc pirmā semestra – out! RPI jeb RTU piemēru cik uziet. Rektors Lavendelis kādreiz teica grupai: pēc 5 gadiem no jums divdesmit beigs tikai viens. Es domāju, ka Kultūras akadēmijā statistika ir labāka, un neklāstīšu, kāpēc. Lieki pārmetumi būs.
0
Ilva > itommy_ 10.07.2010. 20.39
Jūs to sadaļu par naturālistiem un Ulmani kā farsu pasniedzat, Zviedra kungs?
Ja ne, tad man tiešām žēl.
Attiecībā par Dziesmu un deju svētkiem – man ir lepnums, ka Latvijai ir tāds laikiem caurstrāvots un emocionāls pasākums. Šīs ir dienas, kurās iegūstam ticību un cerību, ka ar latviešiem, lai kā arī censtos, tik viegli galā netiks. Tā ir nacionālā identitāte – visa alfa&omega. Ne uzbūvētos tiltos, ne IKP lielumā vai piena iepirkuma cenā ir jāvērtē Latvijas valstiskums.
Tas, ko novēlu politiķiem – ir paskatīties uz saviem bērniem (ja tādi ir) un padomāt kur, kā un ar ko tie dzīvos, tad kad Jūsu vairs nebūs. Vai tiešām Jūs vēlaties, ka pret Jūsu bērniem citu bērni attieksies tā kā Jūs savā laikā uzvedāties. Vai arī tomēr savādāk…
0
ingban > itommy_ 10.07.2010. 23.07
Latviešu bērnu dziesmas un dejas nav slikti, nav slikti arī to svētki. Slikti ir maldi par to, ka tas ir nepieciešamais un pietiekamais nācijas pastāvēšanas priekšnosacījums. No tā izriet, ka pārējais var būt vai nebūt, nav svarīgi. It kā redzama tautas vienotība (katrā ziņā svētku laikā mēs varam pamielot savas alkas pēc tās). Taču svētki beigsies, visi atgriezīsies savās vietās un tā dziestošā vienotība kādu laiku tiks pieslēgta TV ierakstu bezgalīgās atkārtošanas reanimācijas. Un krāsim un žāvēsim pulveri nākošiem tādiem pašiem svētkiem. Bez izgudrotājiem, izgudrojumiem, novitātēm, ražas. Tajā pašā laikā pa katiem nedaudz notiek arī citas lietas, vairāk saistītas ar lietām, kas mums piettrūkst. Par to plassaziņa nerunā.
0
artisv > itommy_ 11.07.2010. 11.53
Pilnībā piekrītu! Dziesmu un deju tradīcija ir laba lieta, bet latvieši piešķīruši tai pārspīlētu nozīmi, varētu teikt, pat neadekvāti lielu.
0
ilmisimo > itommy_ 12.07.2010. 08.17
Tajā pašā laikā pa katiem nedaudz notiek arī citas lietas, vairāk saistītas ar lietām, kas mums piettrūks??
Pietrūkst gan. “Pa kātiem” tiešām ļoti pietrūkst.
0