Scenariji.lv*

Projekts varētu pildīt būtisku uzdevumu – vēlētāja izglītošanu. Katrā ziņā jaušama norūpētība par Latvijas nākotni. Stendzenieks un Ēķis uz šī fona izskatās kā divi burlakas, kas latvieti iedzinuši tumšā stūrī paģēr: “Atdod balsi!”

.
Intervijā Panorāmai Ķīlis, acis bolot, joprojām pauž izbrīnu un pārsteigumu, ka valstī ir saprātīgi pilsoņi. Un ne tikai “Jēkaba ielā vai citos Rīgas kabinetos”.
Puisim lēni pielec…

Mazliet paskatījos interneta tiešraidi. Jā, Zatlers sēž, Auziņš, Tomsons, Golubeva… Tāda publika, ka tik turies! Un par lielu nožēlu jāsecina, ka atkal viss noreducējas uz pilošo krānu problēmu. Cilvēki sāk no globālām lietām un nonivelējas līdz banālām saimnieciskām lietām, kas nav Valsts prezidenta cienīgs līmenis! Kļūst pilnīgi skaidrs, ka varas elitē ir savākušies diletanti, kas ar putām uz lūpām cenšas izgudrot divriteni. Un viņi nē, ne par kādu naudu, nav gatavi pavaicāt padomu tādiem cilvēkiem, kuri šos jautājumus pārzina daudz labāk, kuros valsts savulaik ir ieguldījusi miljonus, kuri varētu dažos teikumos pateikt to, ko te viens otrs meklēs gadiem. Zatlera galma tirliņpolka… Fui!

.
“..piedāvājums aktīvajam saprātīgajam pilsonim..”.
Kā uzslava? Kā cerība? Kā obligatorija? Tas aktīvi saprātīgais…

“..uzstādīt augstāk kompetences un profesionalitātes latiņu un galu galā piespiest domāt ilgākā termiņā..”.
Vai tad tā ir problēmu sakne? Vai tā??? IR jau arī tā, bet tālu ne galvenā problēa un “bremze”.
Problēmu problēma IR pareizo lēmumu apzināta NEpieņemšana un konsekventa NErealizēšana. Valsts, sabiedrības, korporatīvo, personīgo interešu savdabīgā ranžešana. Un ne jau tāpēc, ka nezin vai nesaprot. Bet tieši tāpēc, ka to tā dara apzināti.

.
Ko un kam IR vēlējies paziņot Ķīļa kungs?
Kā nespeciālists tomēr atļaušos teikt, ka pēc akadēmiska ziņojuma tas neizskatās.
Kas tad? Populāri par specifisko?
Vai IR jēga runāt par peles un ziloņmammas vidējo grūtniecības periodu? Un kā tad jāsaprot vidējais plānošanas periods?
Cik viennozīmīgi (statistikas izpratnē) fakts, ka tikai 15% iedzīvotāju saskata savu lēmumu ietekmi uz politiku, korelē ar pirmskolas bērnu skaita sarukumu par 20% tieši nākošajos četros gados?
Savas sakarības, pavisam noteikti, IR arī fiskālajai spriedzei, eiro un Igaunijai, un 7% uzticībai politiķiem. Vai tās IR galvenās?

P.S.
Vai tā tomēr IR atrakstīšanās par faktu, ka nauda IR izlietota???

projekts interesants. padlies par rakstu. vienīgi ieejot lapā redzams, ka tur vēl nekā īsti nav. varbūt tomēr vajadzēja kaut ko jau ielikt. jo tagad pastāv risks, ka pēc iegriešanās tur ir vilšanās un atgriešanās nenotiek.. lai veicas!

Manuprāt, atbalstāms un popularizējams projekts, šķiet. Tikai šobrīd laikam tā lapa vēl nav palaista. Katrs cilvēks, protams, ir unikāla personība un dzīves stāsts, bet nevajag pārspīlēt ar to, ka sabiedrība būtu kaut kas tik supersvēts, ka to nedrīkstētu pragmatiski analizēt. Katrs indivīds, lai arī cik unikāls viņš nebūtu, tomēr ir arī ekonomiska vienība, kam jādod ēst, kam jāstrādā un jāmaksā nodokļi lai pabarotu tos, kas vairs pastrādāt nespēj. Daudzas lietas ir statistiski prognozējamas un tā pat būtu nelietīga vieglprātība neprognozēt un caur to arī izvairīties no ilgtermiņa plānošanas. Tas, ka mēs neredzam tālāk par savu degungalu, nenozīmē, ka negatīvās tendences, kas šobrīd diktē mūsu nācijas likteni, kaut kur izčibēs.

Var jau no ārzemēm salasīt visdažādākās metodes un radīt ilūziju, ka tas nu beidzot ir kaut kas nebijis, oriģināls un ilgi gaidīts risinajums. Tikai tiek aizmirsta mūžīgā patiesība, ka cilvēks (sabiedrība) ir dzīva būtne, kas attīstās pec dabas mūžīgajiem likumiem. Cilvēks ir mērķtiecīga un reizē pašmērķīga būtne, pašattīstībā esoša, pašorganizēties spējīga sistēma un neviena konkrētā zinātnes nozare, arī socioantropoloģija, kas Ķīļa personā ir tik augstās domās par sevi, cilvēka attīstību kopumā nav spējīga atrisināt. Politiski ņemot ta ir kārtējā sabiedrības “tvaika nolaišanas” metode.

tā ne.
Vajag šitā:

Kā observēt distancētā futuristiskaja perspektivē ar interaktīvu modelēšanu

Vēlētājiem būs salīdzinoši daudzas iespējas iegūt informāciju, pirms pieņem lēmumu. Ne tikai šis, bet arī Delnas projekts http://www.kandidatiuzdelnas.lv
Jācer, ka vēlētāji to izmantos.

Saprotams, zināt sabiedrības dažādu grupu viedokli nav slikti.
Bet, normāli būtu, ja dažādas sabiedrības grupas, ar dažādiem valsts attīstības redzējumiem, apvienotos partijās, kas piedāvātu attiecīgo redzējumu sabiedrībai.
Vai arī partijas prezentētu sabiedrībai savu nākotnes redzējumu.
Un vēlēšanas parādītu, kam šī te sabiedrība dod priekšroku.
Pie kam tiktu ņemti vērā ekspertu un profesionāļu viedokļi.

Ķīļa kungam vajadzētu ļoti skaidri nodalīt, ko tad viņš ar saviem scenārijiem grib paveikt:
1) uzzināt no ļaudīm viņu vēlmes pēc labklājības produktiem nākotnē?
2) panākt, lai pilsoņi skatās uz politiķu pirkstiem un darbiem un ir labas valsts pārvaldes sargsuņi?
3) lūgt no cilvēkiem padomu par to, kā pareizi pārvaldīt valsti, lai sasniegtu labklājību un drošību?
Ja pieņemam, ka R.Ķīlis darbojas kā SAK vadītājs, tad viņam būtu saistošs principā tikai trešais punkts. Bet pēc definīcijas ir skaidrs, ka šādās lietās nav jāprasa padoms vienkāršajai tautai, jo gluži vienkārši tā nepārzina drēbi.

Paldies, Ķīļa k-gs! Varbūt beidzot intelektuāli apdāvināto sabiedrības pārstāvju viedoklis un idejas tiks apkopotas vienuviet un tuvāk varas gaiteņiem nevis izsvaidītas pa dažādiem portāliem un diskusiju paneļiem. Gudru cilveku nav maz (nav arī daudz!!!) un tādēļ ir nozīmīgi uzklausīt pēc iespējas plašaku un kvalitatīvāku ideju klāstu.

Es ļoti atzinīgi vērtēju cienījamā sociālantropologa darbību sociālantropoloģijā. Tiešām redzams, ka viņš ir labs savas profesijas pārzinātājs. Arī pilsoņu iesaiste socioloģiskajos eksperimentos un pētījumos ir dabiska. Bet! Ja ar sociālantropoloģijas metodēm sāk veidot valsts politikas stratēģiju tā vietā, lai izmantotu politoliģijas un makroekonomikas teorētiskās nostādnes, tad es redzu, ka ir garām. Var jau aptaujāt ļaužu masas un vaicāt, ko viņi grib. Un viņi teiks – mazākus nodokļus, lielākas algas un tādas desas, kurās iekšā ir tikai īsta gaļa, turklāt par sojas desas cenu. Bet valsts nevar pastāvēt tikai no izklaidēm un vīna. Arī jāstrādā, dažreiz jākaro, jāiekasē nodokļi. Nekad vienkāršais pilsonis nebūs iniciators nepopulāriem, bet vajadzīgiem pasākumiem, bet ja viņam laus izvēlēties, par kuru pacelt roku – viņš izvēlēsies populismu. Lūdzu Ķīļa kungu nejaukt kopā vienā putrā socioloģiju un valsts politiku!

Man tikai šķiet, ka to visu vajadzēja krietni ātrāk. Pirmsvēlēšanu trakumā virzīt šādu projektu ir risks, ka tas neaizies masās, bet paliks šauru sociālo grupu robežās.