Arī Somija meklē otru Nokia

“competitive advantage is everything” – tas gan tika teikts citai auditorijai :).
Paldies par interviju.
Vēl doma, kura izskanēja, ka plānu, stratēģiju un koncepciju vērtība bez ieviešanas mehānisma ir papīrā cenā. To pierāda ne tikai LV ar savien n-plāniem un stratēģijām, bet tagad jau arī Lisabonas stratēģijas rezultāts. Tā vietā, lai R&D tēriņi dalībvalstīs būtu 3% no IKP, 10.gadu laikā tie ir pieauguši par 0.06%.

Paldies par interviju! Tik bieži visādos ES līmeņa zinātnes politikas dokumentos dzirdētais Aho vārds beidzot Latvijas presē!!! Lieliski jaunumi.
Man personīgi visvairāk patik šis citāts, kas savā būtība ir vienkāršs, bet mūsu politiķiem laikam neizprotams:
“Es bieži izmantoju frāzi, kuru teicis ASV politiķis Mits Romnijs (Mitt Romney) par autoindustriju: samazināt ieguldījumus pētniecībā un jaunu produktu attīstībā ir tas pats, kas apēst nākamās sējas sēklas.”
Aicinu turpināt šādu interviju sēriju – Somijā pašā labi darbojas Tekes – pētniecības finansējuma aģentūra – iesaku parunāt ar ļaužiem tur – http://www.tekes.fi/en Praktiski nekāda līdzība ar bardaku, kāds valda Latvijā.

Tiešām ļoti vērtīga intervija. Varu tikai piekrist Aho teiktajam par pētniecības nozīmi, kā arī par digitālo tirgus sašķeltību Eiropā. Tas ir nopietns šķērslis ES konkrētspējai:
————————————————————-
Ir 27 atšķirīgi tirgi. Tas ir dārgi, laikietilpīgi, un šie šķeršli ļoti apgrūtina labu biznesu attīstīšanu Eiropā. Eiropa no tā cieš. Tas nozīmē, ka tā ir milzīga iespēja, turklāt nav vajadzīgi lieli ieguldījumi, ir vienkārši jārada kopējais tirgus.

Prieks redzēt, ka lasītāji atraduši intervijā vērtīgas domas. Man pašam šī bija viena no gada interesantākajām sarunām par ekonomiku. Sevišķi svarīgi likās Aho teiktais par Somijas “industriālo politiku” – ilgtermiņa atbalsts R&D kombinācijā ar tirgus liberalizāciju. Turklāt jāizvēlas pareizās nozares – ar biotehnoloģijām tas viņiem neizdevās.

Pamācoši paskatīties uz nodokļu līmeni Somijā – 25% UIN un visiem liekas taisnīgs un samaksājams :-)

Interesentiem varu ieteikt Carlota Perez darbus par long-term technology development waves. Piezīmēšu, ka Carlota Perez ir pasniedzēja Kembridžas universitātē un arī piesaistīta tepat kaimiņos, kā pasniedzēja Tallinas Tehnoloģiju Universitātē.
Te arī saite uz viņas vieslekciju London School of Economics and Political Science (ar .ppt un lekcijas podcast):
http://www2.lse.ac.uk/publicEvents/events/2010/20100518t1830vOT.aspx

Te gan jāatceras arī cits teiciens: problēmu nevar atrisināt tai vienkārši metot ar naudu. Un rūpīgi palasot interviju var saredzēt, ka ne jau tikai nauda R&D bija noteicošais. Ir jādarbojas visai sistēmai (kur, protams, nevar arī bez R&D).
Būtiska nozīme Nokia fenomenam ir arī tas, ka ieguldījumu telekomunikāciju izglītībā un pētniecībā, somi veica ļoti agrīni (intervijā minēti 60-tie)- mirklī, kad mobilo telekomunikāciju un IKT tehnoloģijas bija iedīglī.
LV gadījumā ir jāskatās divi aspekti:
– kuri ir perspektīvie virzieni tehnoloģiju attīstībā;
– kur mums LV ir pamati, uz kuriem būvēt;
Un investīcijas no valsts puses ir jāveic tieši šajos sektoros, kur mums ir kompetence ar kuru varam pretendēt uz pasaules līmeni, un kuriem ir perspektīvas attīstībai.

Man gan vienmēr ir licies, ka vēlme pēc savas Nokia ir jāuztver simboliski, proti tā ir tādas uzņēmējdarbības vides veidošana, kurā ir visi nepieciešamie labvēlīgie priekšnosacījumi, lai šāds uzņēmums varētu izaugt.

:) Nē, nē – taupīšanai ir jābūt solidārai…

Valdībai un visiem, kas vēlas ieņemt atbildīgus amatus valsts pārvaldē iekaliet savos prātos šos viedos vārdus: “samazināt ieguldījumus pētniecībā un jaunu produktu attīstībā ir tas pats, kas apēst nākamās sējas sēklas.”

Šajā intervijā izskan divas ļoti nozīmīgas tēzes Latvijai: 1. Ieguldījumi zināšanu radīšanā un veicināšanā, 2. Fiskālā disciplīna ar ilgtermiņa skatījumu. Ja Latvijas valsts priekšstāvji un TAUTA šīs VIENKĀRŠĀS lietas ņems vērā TAGAD, būsim atpakaļ uz ceļa pāris gadu laikā.

Tāpēc nozīmīgi paaugstinājām izdevumus pētniecībai un attīstībai, neskatoties uz tēriņu samazinājumiem citās jomās. Starp 1991. un 1995.gadu gandrīz dubultojām pieejamos līdzekļus Tekes, valsts aģentūrai, kura nodarbojas ar šiem jautājumiem. Precīzais palielinājuma apjoms bija 82,6%.
————-
Šo te vajadzētu ierāmēt un uzdāvināt visiem ministriem un Saeimas deputātiem.

Kiitos un paldies Paulam par šodienas LV ilgtermiņa vajadzībām stratēģiski pareizi izvēlētu interviju! Ja daži pol.zieda pārstāvji LV uzskata par apkaunojumu ieklausīties EST piemērā, tad FIN piemērs ir līdzvērtīgi noderīgs:)