Izskatīs grozījumus Prokuratūras likumā

Vai ir pareizi pieļaut lēmējvarai tieši, ar amatpersonas (ne)apstiprināšanu, ietekmēt teorētiski neatkarīgu tiesu varu?

Tāpat jau zināms, ka visvairāk bail no Maizīša ir visiem trijiem skaistuļiem!

Prokuratūras likums – lakmusa papīrs
Apvienības “Vienotība” rosinājusi likumus grozījumi, kas paredz, ka ģenerālprokurors, kura pilnvaru termiņš beidzies, turpina pildīt amata pienākumus līdz jauna ģenerālprokurora apstiprināšanai. Runa acīm redzot ir par agrāko ieceri – panākt, lai jaunu ģenerālprokuroru ievēlētu ne vairs šī, bet gan nākamā Saeima.
Tam ir racionāls pamats. Pārāk liela bija neatbilstība starp deputātu runām un darbiem aprīļa vidū, kad Saeima slēgtajā balsojumā pateica nē Jāņa Maizīša vēlreizējai apstiprināšanai. Pirms balsojuma daudzi bija publiski apliecinājuši atbalstu Maizītim, tomēr balsoja citādi.
Apvienības iecere ir uzteicama, taču rodas jautājums – kur jūs bijāt agrāk? Kāpēc priekšlikums dienas gaismu ieraudzījis tikai piecas dienas pirms Maizīša pilnvaru termiņa beigām?
Dažās dienās jāpagūst daudz. Priekšlikums virzīšanai uz balsojumu Saeimā jāakceptē Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. No desmit komisijas locekļiem tikai divi ir “Vienotībai” piederīgi. Pat pieņemot, ka komisija žigli sanāks kopā un nolems – un tas galīgi nav zvanīts – virzīt priekšlikumu balsojumam Saeimā, tas nebūt nenozīmē, ka spēle ar atklātām kārtīm turpināsies. Vēl jābūt Saeimas prezidija lēmumam par ārkārtas sēdes sasaukšanu, bet tās sasaukšanas gadījumā vajadzīgs pozitīvs balsojums par likuma grozījumu steidzamību. Un, dabiski, tāds balsu sadalījums, kas ļautu pieņemt būtiskus Prokuratūras likuma grozījumus.
Faktoru, kurus mēdz dēvēt par zemūdens akmeņiem, ir pietiekami daudz, lai aiz kāda no tiem aizlēptos, un pēc tam varētu vainot “objektīvo situāciju”. Sak, gribēt jau gribējām, bet nebija iespējams. Iebilst, protams, varēs, tikai lielas jēgas no tā nebūs.
Slēgtie balsojumi ar balsošanas zīmēm gandrīz vienmēr ir kā maskuballe – var apjaust, bet ne droši zināt, kas slēpjas aiz maskas. Mūsu gadījumā – aiz Maizīša publisko atbalstītāju maskas.
Ja viss ritēs raiti, jau pirmdien vēlētāji varēs uzzināt, kuriem deputātiem “no Maizīša kunga bail”.

Tā ka šis balsojums atklāts, varētu arī izdoties, kaut arī problēmu tas tikai iekonservē, bet neatrisina.