Kāpēc Latvijā joprojām mirst tik daudzi?
Saistītie raksti
Viedoklis /
14. novembris
Publiskā sektora izdevumi jāsamazina, nevis jātērē 20 000 par vietas izveidi pirmsskolā
Viedoklis /
6. novembris
Uzņēmumu kreditēšana kā nosacījums valsts attīstībai – kā to veicināt?
Dzīve /
30. oktobris
Esmu dzīva, man viss izdosies!
Viedoklis /
23. oktobris
Ar inovāciju pret ārstu deficītu: kā motivēt, nevis piespiest?
Labsajūta /
16. oktobris
Kāpēc peldēt aukstumā?
Komentāri (23)
Vineta Ungailo 28.04.2010. 23.04
veselibas aprupee Latvijaa ir pilnigi kropla sistema. ja Riga vel palidzibu daudzmaz var sanjemt, ja vari maksat, pie arsta tikt var, tad laukos tas vispar nav iespejams. gripas laika pie gimenes arsta tikt nav iespejams, japierakstas bezmaz menesi uz priekshu, ari akutos gadijumos , ja neesi pierakstijies astonos no rita (ko darit ja slimibas pazimes paradas pusstundu velak?), jagaida vismaz vel vesela diena bez palidzibas. arsti majas vizites nenak, maksas medicinas, ka ARS uc. Riga nav, tad atliek vienigi saukt atro palidzibu. uz Rigu pie arsta tacu akuti slims cilveks nebrauksi.
0
Lauris 28.04.2010. 11.33
Mēs esam visi pasaules verdzības ķēdē. Krīze nekad nebeigsies. Tā tik būs nedaudz vājāka vai stiprāka, jo to visu kontrolē…
Tie, kas tagad nav spējīgi samaksāt par zālēm it šis krīzes upuri jo šie upuri ir vajadzīgi pasaules finansu virsrotnēm…
Noskatieties pielikumu un sapratīsit kas ir kas:
http://www.youtube.com/user/ZeitgeistMovementLV#p/c/94C324D4C988492E/0/Srf7tQtmLHM
0
अज्ञान 28.04.2010. 08.26
Paldies autoram par rakstu- bieži negadās lasīt rakstus, kuros būtu aptverta šī ļoti nozīmīgā problēma. Ja tikai vēl alkohols būtu pieminēts, kas mūsu valstī ir vislielākais vaininieks sliktas veselības un priekšlaicīgas nāves draudiem- LV=15,4% slimību sloga (ES vidēji!7,4%)(salīdzinājumam:tabaka- 12%, tātad abi kopā=37%), tad būtu ideāls raksts. Par ārstiem- vienreiz par visām reizēm ir jāiegaumē, ka ārsts LV nenodarbosies ar profilaktisko darbu, jo viņam tam nav laika un tas nav viņa pamatuzdevumos. Mums ir virkne speciālistu, kam ar to ir jānodarbojas. Latvijā viss ir aizlaists tādā “mežā”, ka no tā visa nav ne miņas. Un te, lūk atbilde uz jautājumu. Viss atstāts tautas ziņā, mediju ziņā, kas producē industriju viedokli, lēmējvaras ziņā,kas ir industrijas pakļautībā- nedz tabakas jomā no šā gada, nedz alkohola jomā no aizpagājušā gada nav ierobežošanas programmas, tātad arī redzējuma. VM rēķina cik vēl miljonus vajag, lai mēs glābtu alkoholiķus, smēķētājus utt..
0
rencisv 27.04.2010. 18.23
Ja cilveks smeke, ir paugstinats holesterins (kas janosaka katram pec 40 gadu vecuma) vai asins spiediens, cilveks ir fiziski neaktivs, ir diabetes, kadam gimene bijis infarkts, vai insults, un nav kontraindikacijas aspirina lietosanai (arsts to var pateikt), tad viena aspirina tablete diena mums jalieto ir KATRAM. Lidzigi ir ar holesterinu un asinspiedienu, ja tie ir paaugstinati, tad sesus menesus vajag meginat uznemt samazinatu kaloriju/holesterina daudzumu uztura, palielinat nedaudz fizisko aktivitati.
Ja pec sesiem menesiem holesterins un asins spiediens nav normalizejies, tad jauzsak medikamentoza terapija, jo tikai ar dzivesveida izmainam NEBUS pietiekosi. Generiskie medikamenti abam sim problemam ir labi parbauditi, un nav dargi. Iedzivotaju grupam kas nevar atlauties maksat par so grupu medikamentiem, privata iemaksa par siem medikamentiem butu jatcel, svadak mes mirstibu Latvija nesamazinasim!
Paldies ka lasijat!
Ugis Gruntmanis
3
Ilze Aginta > rencisv 28.04.2010. 02.28
But veselam -ta ir’kultura’.
Var veseligi & gardi paest ar loti vienkarssu edienkarti-turklat, nedaudz sarkanvina glazes pie vakarinam. ARI TA IR KULTURA> Jadoma, Dani ir to apguvussi un asinsvadi PULSE tip top :)
Kamer Latviesi mil paresties un nav mera sajutas ‘alkahola pasaule’.
0
Ludmila > rencisv 28.04.2010. 06.35
U .Gruntmanis teica _______tad viena aspirina tablete diena mums jalieto ir KATRAM. _____________
Par sapirīnu bij domātas nosauktās riska grupas , Vai KATRAM jau sākot piemēram no 40 gadi ?
0
rencisv > rencisv 28.04.2010. 18.44
Ja cilvekam ir zemak minetie riska faktori un nav mediciniski iemesli kapec aspirinu nevar lietot, piemeram kunga cula, tad ASA jalieto no 40 gadu vecuma.
1. smeke
2. paugstinats holesterins
3. paugstinats asins spiediens
4. cilveks ir fiziski neaktivs, ar lieku svaru
5. ir diabetes
6. kadam gimene bijis infarkts, vai insults
0
rencisv 27.04.2010. 18.22
Dzivesveidam ir protams LOTI butiska nozime, tacu skaidrs ir ari tas, ka daudziem vajadzes medikamentus, arstu palidzibu.
Jautajums paliek funadamentali svarigs, zinot to ka Latvija visam nepietiek naudas, kur lai selektivi to ieguldam ar vislielako atdevi? Par cik visas attistitas valstis, pirma vieta mirstibas zina ir sirds asinsvadu slimibas (ari Latvija), tad pragmatiski domajot, ar so slimibu grupu vajadzetu ari sakt. Jo ka saka ASV, “that way we will get more bang for our buck”, tada veida nauda tiks viss ekonomiskak izlietota.
Piemeram ir skaidrs ka aspirins viriesiem un sievietem var butiski samazinat, un ari noverst infarku un insultu.
0
Agra 27.04.2010. 14.30
European Health Consumers Index – ar skatu no pacientu/klientu viedokļa.
Skat. http://www.healthpowerhouse.com/index.php?option=com_content&view=category&layout=blog&id=36&Itemid=55
0
Agra 27.04.2010. 14.26
Ēšana un fiziskās aktivitātes ir dzīvesveida sastāvdaļas un pieaugušajiem uzvedības izmaiņas panākt ir ļoti grūti. Parasti tas notiek (vai pat nenotiek) mirklī, kad reālā saslimšana jau ir notikusi, un ar dzīvesveida pārmaiņām vien, jau ir par maz (t.i. jau ir vajadzīga ārstēšana, kas attiecīgi izmaksā nodokļu maksātājiem).
Lai panāktu uzvedības/dzīvesveida pārmaiņas ir jāstrādā ar skolas vecumu. Bet tas vienlaicīgi nozīmē, ka būs posms, kad ir jāstrādā GAN ar skolas bērniem, lai tiem vēlāk dzīvē būtu mazāki saslimšanas riski, GAN vienlaicīgi jāturpina tērēt ārstējot tos, kuri dzīvesveidu nemainīs.
Un tas ir ierobežota budžeta situācijā.
1
austrisv > Agra 27.04.2010. 15.59
Veselīgu dzīvesveidu ir jāpropogandē! Un kas slikts, ja cilvēks vēlāk nekā nekad sāk dzīvot veselīgi, jo ir kaut kas jāsāk darīt, ja tālāk tā dzīvot viss nevar! Pārmaiņas tomēr var veicināt tās propogandējot! Tieši tad, ja cilvēks saslimst, tad viņam ir ne tikai vēlme, bet arī nepieciešamība atgūt veselību! Kaut vai Ziņģītes piemērs.
Paskatieties vien apkārt: arvien vairāk brauc ar velosipēdiem, daudzi vingro un ēd veselīgāk. Vajag runāt un runāt, tad jau arī izdzirdēs!
Jaunatne gan šausmīgi sākusi smēķēt, it sevišķi jau šausmas par meitenēm!
0
SZFbiblioteka 27.04.2010. 14.25
Labs raksts par svarīgu tēmu, paldies autoram! Es pievienotu vēl vienu punktu: ārstiem jāiemācās labāk komunicēt ar pacientiem, jo esmu pārliecināta, ka viens no iemesliem augstajai mirstībai LV ir arī tas, ka cilvēki baidās iet pie ārsta dēļ bieži vien pazemojošās attieksmes. Rezultātā viņi sagaida pēdējo brīdi, kad jau sāp, un tad bieži vien ir par vēlu. Pašai nesen bija iespēja “vērot darbā” vienu ārsti, kura uz pacientiem un tuviniekiem skaļi un publiski kliedza, pazemoja, apsaukāja tā, ka ja man to kāds stāstītu, es neticētu. Ja ārsti izskaidrotu, kāpēc kas notiek cilvēciski saprotamā valodā, kāda nozīme ir profilaktiskām vizītēm, un kopumā izturētos pret pacientu ar cieņu (nevis kā pret bezsmadzeņu objektu, ar kuru jārīkojas profesionāļiem), esmu pārliecināta – tas glābtu daudzas dzīvības.
3
daina_tabuna > SZFbiblioteka 27.04.2010. 14.49
Cilvēki vienkārši neiet pie ārsta. Ne jau tāpēc, ka ārsts necienītu, bet tāpēc, ka sēdēt tajās milzu rindās nav ne mazākās vēlēšanās. Ja ar pierakstu, tad arī muļķīgi… var pieņemt pēc divām nedēļām 14:30. Es nezinu, ko darīšu pēc stundas, kā lai es zinu kur būšu pēc divām nedēļām darba dienas pašā karstumā?! Attiecīgi- pie ārsta cilvēki nonāk tad, kad atved “ātrie”. Un tad jau ir par vēlu profilaksei. Otrs iemesls- finanses. Medicīna Latvijā ir par dārgu priekš viena vidusmēra iedzīvotāja, kurš saņem knapi virs iztikas minimuma. Nomirt sanāk lētāk.
0
SZFbiblioteka > SZFbiblioteka 27.04.2010. 17.11
Dolāram – ja reiz tādu niku esi izvēlējies, tad noteikti vari izrēķināt, vai lētāk ir 1-2x gadā aiziet pie zobu higiēnista vai pusmūžā likt protēzes (turklāt higiēnistu parasti apmaksā ves. apdrošināšana, bet protēzes nē), līdzīgi – pēc 40 regulāri apmeklēt ginekologu/urologu, vai spēka pilnbriedā mirt ar vēzi… Regulāra profilakse ir vairākkārt lētāka par ielaistu slimību ārstēšanu, turklāt paņem mazāk laika. Ja cilvēks ir tik aizņemts, ka nevar laikus ieplānot vizīti pie ārsta pāris reizes gadā, tad var gadīties, ka viņam vienā brīdī būs neplānoti jāguļ slimnīcā uz ilgu laiku un vēl atlikusī dzīve sačakarēta. Tādu piemēru diemžēl visapkārt ir ļoti daudz.
0
daina_tabuna > SZFbiblioteka 27.04.2010. 22.21
Rēķini vai nerēķini. Ja alga ir 180 lati uz rokas un par dzīvokli jāmaksā 80, bet ēšanai aiziet vēl 80 un arī mugurā ir kaut kas jāvelk, tad sasodītajam higiēnistam tos 40 latus nesakrāsi reizi gadā nekādi. Kur nu vēl regulārām medicīniskajām pārbaudēm, kur vienas asins analīzes vien maksā padsmit latus.
Starp citu, veselības apdrošināšana ir tikai izredzētajiem. Nevajag par to rakstīt kā par pašsaprotamu lietu.
0
austrisv 27.04.2010. 14.20
Manuprāt, cilvēka veselība ir atkarīga no paša cilvēka! protams, ne jau visos gadījumos, jo ticu, ka gēni nosaka daudzko vai gandrīz 80%.
Cilvēks spēj ēst veselīgi un ne vairāk, kā tas viņam ir nepieciešams, ja vēlas to darīt! Cilvēks spēj kustēties, jo tas viņam sagādā prieku un izglītībai ir liela nozīme, tam piekrītu!
Un kur nu vēl vingrošana vai joga! Super, un jāatceras, ka vari paļauties pamatā tikai uz sevi, ne uz zāļu aģentūrām vai zāļu biznesu! Tāpēc dzīvojam veselīgi un galvenais saglabāt optimismu1
2
+2
0
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
@Agra > austrisv 27.04.2010. 14.28
Bet,
Gēni dod tikai predispozīciju uz to vai citu risku. Un lielākajā daļā gadījumu (ne visos, protams) tas ir atkarīgs no dzīvesveida un vides faktoriem, vai šim riskam tiek sniegta iespēja izpausties.
0
austrisv > austrisv 27.04.2010. 15.48
Cik gudri!
0