Kategorijas: Infografiks

Atvērt ekrānu

Kompānija Samsung sākusi ražot pasaulē pirmo patiesi salokāmo viedtālruni Galaxy X — to atverot, tālrunis pārvēršas par planšetdatoru. Tas vēl nav ofiāli prezentēts un nonācis pārdošanā, taču baumo, ka šiem tālruņiem būs divas versijas

Infografika: Basku separātistu grupējums ETA pašlikvidējas

Basku bruņoto separātistu grupējums ETA (Euskadi Ta Askatasuna) jeb Basku dzimtene un brīvība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka pilnībā pārtrauc savu bruņoto darbību un politiskos centienus izveidot neatkarīgu basku valsti.

Spānijas valdība solīja turpināt grupējuma kaujinieku tiesisko vajāšanu. Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs uzsvēra, ka ETA kaujiniekiem neizdosies palikt nesodītiem. Viņš norādīja, ka ETA var paziņot par pašlikvidēšanos, taču tas nepadarīs par nebijušiem grupējuma pastrādātos noziegumus.

ETA tika dibināta 1959. gadā ģenerāļa Fransisko Franko diktatūras laikā ar mērķi nodibināt neatkarīgu basku valsti Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidrietumos.

1968. gadā ETA veica pirmo plānoto slepkavību, bet pasaules uzmanību grupējums sev piesaistīja 1973. gadā, nogalinot Franko izraudzīto pēcteci premjerministru Luisu Karrero-Blanko.

Infografika: Okeāna konveijers sāk buksēt

Atlantijas okeāna straumju sistēma atrodas zemākajā spēka punktā pēdējo 1600 gadu laikā, secinājuši zinātnieki. Viņi uzskata, ka straumju vājumu rada ledāju kušana. Šis mazāk blīvais saldūdens nonāk Ziemeļatlantijā un nespēj pietiekami iesaistīties okeāna cirkulācijā — okeāns silto sālsūdeni ar Golfa straumi nes uz ziemeļiem, siltums izplūst atmosfērā un silda Rietumeiropu.

Ūdens atdziest ziemeļu jūrās un nogrimst okeāna dzelmē, virzoties līdz Antarktīdai un pēc tam atgriežas Golfa straumē. Zinātnieki okeāna straumju sistēmu salīdzina ar konveijera lenti, pa kuru virzās siltais un aukstais ūdens. «Ja straumju sistēma pavājināsies, tas var novest pie laikapstākļu pasliktināšanās ASV un Eiropā līdz pat Āfrikai un izsaukt jūras līmeņa ātrāku paaugstināšanos ASV austrumkrastā,» saka Vudsholas Okeanogrāfijas institūta zinātnieki, kuri piedalījās šajā straumju izpētē.

Līdztekus Eiropas klimatam nepieciešamajam siltumam okeāna straumes starp plašā ūdens reģioniem pārnes arī svarīgas barības vielas, skābekli un mazus jūras organismus, piemēram, koraļļus un zivis. Tāpat ūdens absorbē un noglabā ogļskābo gāzi, kas ir viens no globālās sasilšanas siltumnīcas efekta iemesliem.

«Tomēr tas, ka okeāna straumes kļuva vājākas 20. gadsimta laikā, ar pamanāmu samazinājumu kopš 1950. gada, ļoti ticami apliecina, ka tajā vainojams cilvēciskais faktors,» norāda zinātnieki. Taču viņu pētījumi nespēj paredzēt, vai okeāna straumes regresēs arī turpmāk.

Okeāna straumju pavājināšanās var novest pie globālas gaisa temperatūras paaugstināšanās un nespējas vairs absorbēt ogļskābo gāzi.

 

Infografiks: Latvija 2. vietā pasaulē pēc mobilā interneta izmantošanas rādītājiem

Latvija  ieņēmusi otro vietu pasaulē pēc mobilā interneta izmantošanas rādītājiem ar vidēji 8,2 GB mēnesī, liecina OECD 2017. gada ziņojums “Digital Economy Outlook”. Visaktīvāk mobilo internetu izmanto Somijas iedzīvotāji. Trešajā vietā ir Austrija, ceturtajā – Zviedrija, bet piecinieku noslēdz Dānija. Igaunija atrodas sestajā vietā.

Latvijas iedzīvotāji arī bieži izmanto internetbanku pakalpojumus – 2017. gadā internetbanku regulāri lietojuši 61,2 % Latvijas sabiedrības. Pēc internetbanku izmantošanas rādītājiem tas Latviju ierindo 10. vietā Eiropas Savienības (ES) valstu starpā un otrajā vietā Baltijas valstu vidū.

Likumsakarīgi, ka Latvija sasniegusi augstus rādītājus arī publisko pakalpojumu digitalizācijā – pašlaik Latvija ieņem astoto vietu ES dalībvalstu vidū valsts pārvaldes tiešsaistes pakalpojumu pieejamības ziņā. Vēl 2016. gadā Latvija ierindojās 13. vietā.  Paaugstinās arī sabiedrības aktivitāte tiešsaistes pakalpojumu lietošanā –  kopš vienotā valsts pakalpojumu portāla www.latvija.lv  izveides e-pakalpojumus saņēmuši vairāk nekā 800 000 unikālo lietotāju, turklāt katru gadu unikālo lietotāju skaits, kas sākuši kādu e-pakalpojumu, palielinās vidēji par 100 000. E-pārvaldes pakalpojumus kopumā izmanto 38% sabiedrības, kas ir virs ES vidējiem rādītājiem.

Pēc izmantošanas biežuma sabiedrībā populārākie e-pakalpojumi portālā www.latvija.lv ir dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana, informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un elektroniskā pieteikšanās studijām.

Tāpat Latvija strauji progresē arī atvērto jeb sabiedrībai brīvi pieejamo datu jomā. ES datu atkalizmantošanas indeksā 2017. gadā Latvija ierindojusies 17. vietā, viena gada laikā sasniedzot vidējos ES rādītājus.  Tas ir 10 vietas augstāk nekā 2016. gadā, kad Latvija starp ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm ierindojās 28. vietā.

Infografiks: Kāpēc jārunā par Stambulas konvenciju?

Kamēr politiķi diskutē par “dženderisma ideoloģijas” kaitīgumu, Latvijā trīs gadu laikā no tuvinieka rokas mirusi 81 sieviete – 19 noslepkavoja dzīvesbiedrs.

Ja Latvija ratificēs Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu (tā dēvēto Stambulas konvenciju), tā nedrīkstēs pieļaut policista vienaldzību, un tai būs jāpanāk, ka bāriņtiesā spēj atpazīt vardarbības pazīmes.

Stambulas konvencijas pamatā ir konkrēta valsts pieļauta traģēdija. Kāda sieviete Turcijā no vīra varmācības cieta septiņus gadus. Likumsargi to zināja, bet viņai nepalīdzēja. Kad sieviete 2001. gadā mēģināja aizbēgt, vīrs nogalināja viņas māti. Slepkavu sodīja, taču upura tuvinieki iesūdzēja Turciju Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un tā 2009. gadā atzina – valsts nenodrošināja aizsardzību pret vardarbību ģimenē. Pēc šī gadījuma EP valstis izstrādāja un 2011. gadā pieņēma konvenciju, ko Turcija pati pirmā ratificēja 2012. gada martā.

Kāda ir situācija Latvijā?

Žurnāla Ir rakstu Stambula tepat Latvijā lasiet šeit.

 

Kafijotāju sērga

Britu parlamenta komiteja saviļņojusi savas valsts kafejnīcu industriju, ierosinot ieviest jaunu nodokli vienreiz lietojamām karsto dzērienu krūzēm. Ieteiktais nodokļa apmērs ir 25 pensi (28 eirocenti) jeb aptuveni 10% papildus tipiskai kafijas cenai ātrās apkalpošanas kafejnīcās. Jaunās nodevas nolūks ir lauzt patērētāju ieradumus, jo izrādās, ka krūzītes rada lielu slogu videi, un patērētāji par to nemaz īsti nezina.

Bagātie vēl bagātāki

Ziņu aģentūras Bloomberg veidotais pasaules 500 bagātāko cilvēku indekss liecina, ka iepriekšējais gads bijis izcili ienesīgs interneta veikala Amazon dibinātājam Džefam Bezosam: jau oktobrī viņš apsteidza līdz šim bagātāko cilvēku — Microsoft līdzdibinātāju Bilu Geitsu, bet līdz gada nogalei viņa kopējā turība pieauga līdz 100 miljardiem ASV dolāru. Arī kopumā 500 pasaules bagātākie pērn vairojoši savu turību par 1 000 000 000 000 dolāru.

Infografiks: Kas ir “Bitcoin”?

Virtuālā nauda Bitcoin piesaistījusi milzīgu investoru un arī mediju interesi. Šai naudai ne tikai nav nekādu saistību ar konkrētu valsti, bet neviens nezina, kas to ir radījis, un jebkurš to var «izrakt» ar sava personiskā datora palīdzību.

2017. gada beigās viena kriptovalūtas Bitcoin vērtība «tradicionālajā» naudā pārsniedza 15 tūkstošus ASV dolāru. Kopš gada sākuma šīs digitālās valūtas vērtība bija augusi vairāk nekā 10 reižu un tās cena vairāk nekā septiņas reizes bija augstāka par zelta unci.

 

Tomēr tas rada jautājumus, cik ilgs būs Bitcoin «uzvaras gājiens» un vai tas nav jauns burbulis, kā domā daļa ekspertu. Ja 2018. gadā ar bitkoinu nākotnes kontraktiem sāks tirgoties lielās ASV biržas, valūtas vērtība varētu augt vēl vairāk.

Vairāk par bitkoinu lasiet šeit.

 

Infografiks: Kur tērē rīdzinieku naudu

Piektā daļa no visiem Rīgas domes Saskaņas un Gods kalpot Rīgai frakcijas deputātiem darbojas biedrībās un nodibinājumos, kas saņem prāvu nodokļu maksātāju finansējumu no pašvaldības.

Pavisam nesen domes opozīcijas partijas atklāja, ka nepilnos divos gados 43,6 tūkstoši eiro piešķirti Humora komitejai. Par šīs komitejas darbību neliecina nekāda publiska informācija, bet to vada Rīgas mēra Nila Ušakova (S) bijusī palīdze Danuta Dembovska. Pie vairāk nekā 11 tūkstošiem eiro kopš 2016. gada sākuma tikuši arī citi jokdari, piemēram, Jautro un atjautīgo klubs, kura mātes organizāciju – KVN – NATO Stratēģiskās izcilības centrs uzskata par Krievijas stratēģiskās politiskās komunikācijas rīku.

Kopumā Rīgas domes struktūrvienības no 2016. gada sākuma līdz 2017. gada septembra beigām starp 796 dažādām biedrībām un nodibinājumiem sadalījušas 45,77 miljonus eiro, ceturtdien raksta žurnāls Ir.

Vairāk par to, kam tiek Rīgas nodokļu maksātāju nauda, lasiet žurnālā Ir šeit.

Infografiks: Kāds būs 2018. gada budžets

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir izsludinājis 2018. gada valsts budžetu, kā arī vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2017. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 725 miljoniem eiro lielāki. Valsts budžeta izdevumi paredzēti par 625 miljoniem eiro lielāki nekā 2017. gada valsts budžeta likumā, informē Finanšu ministrija.

Šogad veiksmīgi noritējis nozaru ministriju budžeta izdevumu padziļinātās pārskatīšanas process, rodot nepieciešamo finansējumu prioritārajiem pasākumiem. Budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā 81,1 miljonu eiro bija iespējams novirzīt kopējām iniciatīvām un nozaru prioritārajiem pasākumiem. Kopā 2018. gada budžetā papildus piešķir 336,3 miljonus eiro prioritāro pasākumu finansēšanai.

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem rindu samazinājumam, kā arī veselības nozarē strādājošo specialistu darba samaksas palielināšanai un citiem svarīgajiem pasākumiem papildus tiks novirzīti 235 miljoni eiro. Tāpat ir iezīmēts skaidrs ceļš veselības nozares finansējuma attīstībai, kas 2020. gadā tiecas uz 4% no iekšzemes kopprodukta.

Nacionālās drošības stiprināšanai salīdzinājumā ar 2017. gadu plānots papildus piešķirt 126,8 miljonus eiro, tādējādi tās finansējums sasniegs 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

2018. gada budžetā turēts solījums – nepiedāvāt jaunus nodokļu pasākumus pēc šajā vasarā Saeimā apstiprinātās nodokļu reformas. Tikai atsevišķos gadījumos tika paredzēti tehniski precizējumi.

Nākamgad turpināsies arī kompleksi risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanai nozarēs, kur tā ir visplašāk izplatīta: būvniecība, pakalpojumi, transports u.c. Tā, piemēram, paredzēts pārskatīt atbildības sadalījumu būvniecībā, pilnveidot būvniecības nozares uzskaiti, izstrādāt standartizētus būvniecības līgumu nosacījumus izmantošanai būvdarbu līgumu slēgšanai publiskajos iepirkumos un nostiprināt tos normatīvajā līmenī.

Savukārt pakalpojumu nozarē plānots ierobežot fizisko personu nereģistrēto saimniecisko darbību nekustamo īpašumu izīrēšanas jomā, kā arī atkārtoti pievērsties apsardzes pakalpojumu sfēras pilnveidei.

Strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, tika panākta vienošanās ar pašvaldībām, ka vietvarām tiek nodrošināti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 19,6% apmērā no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes nodrošināšanai. Izdevies palielināt finanšu resursus pašvaldībām, kas nodrošinās iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanos vietējā līmenī.

Tāpat svarīgs bija arī lēmums Latvijas raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi līdz 5%, ieviešot šo pasākumu jau no 2018. gada 1. janvāra. Kā rezultātā iedzīvotājiem dārzeņi, ogas un augļi būs pieejamāki.

Finanšu ministrija prognozē, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (salīdzināmās cenās) palielināsies par 3,7%. Paredzams, ka nākamajos gados izaugsme būs mērenāka, jo nav gaidāms tik straujš investīciju pieaugums, kāds sekoja pēc krasā investīciju krituma 2016. gadā.

Tāpēc 2018. gadā iekšzemes kopprodukts palielināsies par 3,4%, un tad 2019. un 2020. gadā pieaugums nostabilizēsies 3,2% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam.

Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2018. gadā būs 1%, 2019. gadā 0,9%, bet 2020. gadā 0,4% no iekšzemes kopprodukta. 2018. gadā, kā arī 2020. gadā tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.