Ko gaidīt no Riši Sunaka? Īlona Maska ģeopolitiskā nozīme. Negaidītas sankcijas Ķīnai.

2) NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs pēc vizītes Turcijā ceturtdien paziņoja, ka Somija un Zviedrija ir izpildījušas Turcijas nosacījumus, lai varētu pievienoties NATO. Turcijas ārlietu ministrs Čavušoglu bija atturīgāks, tomēr gandrīz droši var prognozēt, ka Turcija ratificēs abu valstu iestāšanās protokolus pēc parlamenta vēlēšanām nākamgad jūnijā. Procesa otrā “bremze” Ungārija to taisās izdarīt decembrī. Nākamvasar NATO būs 32 valstis.

3) Okupētajā Hersonā ceturtdien pazuda Krievijas karogi un karavīri blokposteņos pilsētā. Varbūt vēl zīmīgāk – Zelenska administrācijas padomnieks Arestovičs paziņoja, ka uz 3 dienām pārtrauc savu ikvakara raidījumu soctīklos. Iepriekšējā reizē, kad viņš bija paņēmis pārtraukumu, Ukraina sāka plašo pretuzbrukumu Harkivas virzienā. Izskatās, ka krievi gatavojas atstāt Hersonu un atkāpties uz Dņepras kreiso krastu.

Kas notiek? 30. oktobrī prezidenta vēlēšanās Brazīlijā uzvarēja Luizs Inasiu Lula da Silva jeb vienkārši Lula, kurš saņēma par tikai 1,8% vairāk balsu nekā konkurents, pašreizējais prezidents Žairs Bolsonaru.

Nu un tad? Bolsonaru bija pieļāvis plašu Amazones mežu izciršanu, Lulu sola to apturēt. Otrkārt, pašreizējais galēji labējais prezidents politiski atbalsta Putinu karā pret Ukrainu, bet jaunais, kaut arī nav Ukrainas draugs, vismaz nenostājas agresora pusē.

Priekšspēle. Brazīlija šķiet esam tik tālu, ka tur notiekošais mūs it kā neskar. Taču Brazīlijā atrodas 60% Amazones mūžameža, ko dēvē par “planētas plaušām”. Amazonei ir milzīga ietekme uz siltumnīcas efekta gāzu līmeni planētas atmosfērā, arī uz laika apstākļiem Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā. Mūžameža koki satur miljardiem tonnu oglekļa, turklāt Amazonē atrodas trešā daļa visu mums zināmo augu un dzīvnieku sugu. Taču mūžamežus nežēlīgi izcērt kokrūpnieki un lopkopji.

Bolsonaru bija rīkojies kā koksnes industrijas un liellopu audzētāju lobijs un savas prezidentūras četru gadu laikā pieļāva 34 tūkstošu kvadrātkilometru Amazones mežu izciršanu. Lula savas prezidentūras laikā no 2002. līdz 2010. gadam stingri vērsās pret Amazones izciršanu un bija sabremzējis šo procesu par 80%. Arī šajās vēlēšanās viņš solīja, ka Amazones glābšana būs viena no viņa prezidentūras prioritātēm.

Abus var dēvēt par populistiem, taču viņu populisms ir ļoti atšķirīgs. Lulu ir tipisks kreisais “vienkāršo darba cilvēku” aizstāvis. Pats ir bijis metālstrādnieks un arodbiedrības aktīvists, politikā iesaistījās pēc militārās diktatūras beigām 1985. gadā. Bet Bolsonaru ir radikāli labējs, turklāt kovida noliedzējs un dažādu sazvērestības teoriju popularizētājs, un, kā tas galēji labējiem tagad piedien, arī Putina atbalstītājs. Brazīlija oktobrī atturējās ANO balsojumā par rezolūciju, kura nosodīja Ukrainas teritoriju aneksiju.

Lulu arī nevar dēvēt par Ukrainas draugu – viņš uzskata, ka par karu Ukrainā atbildība pienākas gan Putinam, gan Zelenskim. Ukrainu stingri atbalsta ASV, bet antiamerikānisms ir Latīņamerikā sena un noturīga tradīcija. Taču Lula vismaz nenostājas agresora pusē kā Bolsonaru, kuru mēdz salīdzināt ar Trampu.

Kas tālāk? Bolsonaru pilnvaras prezidenta amatā beigsies 1. janvārī. Viņam būtu gana laika un iespēju sekot Trampa paraugam vēlēšanu iznākuma apstrīdēšanā. Tramps nekad nav atzinis savu zaudējumu prezidenta vēlēšanās 2020. gadā, turpina izplatīt melus par viņam it kā “nozagtajām vēlēšanām” un vismaz iedvesmoja savu atbalstītāju uzbrukumu ASV Kongresam pagājušā gada janvārī.

Bolsonaru gan nav vēl atzinis sakāvi un apsveicis Lulu ar uzvaru, tomēr ceturtdien vērsās pie saviem atbalstītājiem, kuri pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas otrdien bija sākuši bloķēt lielceļus: “Es vēlos izteikt aicinājumu: atbrīvojiet ceļus!” Viņš aicināja izvēlēties citus protesta veidus un “būt apdomīgiem”.

Uzreiz pēc uzvaras Lula tviterī ierakstīja: “Demokrātija.” Pašlaik šķiet, ka varas nodošanas process septītajā lielākajā pasaules valstī notiks mierīgi un demokrātija nebūs apdraudēta.