Trīs stāsti par ambicioziem jauniešiem un viņu skolēnu mācību uzņēmumiem, kas palīdz risināt īstas problēmas
Pirms ķerties pie vakariņu taisīšanas, reizēm Haralda (18) un Sintijas Baltu (17) ģimenei jāstāv rindā, jo cepeškrāsnī gatavojas mākslīgā āda. Brālis un māsa, piesaistīdami Rīgas Teikas vidusskolas 11. klases skolēnus Oto Bēcu un Miku Tilleru, kopš oktobra darbojas skolēnu mācību uzņēmumā Frucorium. No āboliem un kafijas biezumiem viņi ražo mākslīgo ādu. «Haraldam bija ideja, un paši gribējām to radīt, tāpēc skolēnu mācību uzņēmuma veidošana ir kā bonuss — iespēja iziet cauri biznesa plāniem un stratēģijām,» saka Sintija.
Kad divpadsmitklasnieks Haralds no kofera izvelk ādas paraugus, nodomāju, ka tie ir našķi — smaržo pēc kaltētiem āboliem un kafijas. «Internetā atradu, kā no aļģēm taisa bioplastmasu. Principā izmantoju to pašu formulu, tikai materiālu padaru bišķīt elastīgāku, lai vairāk atdarinātu ādu,» paskaidro Haralds. Viņš nākotni vēlas saistīt ar veterinārmedicīnu, un arī tur ir nepieciešamas ķīmijas zināšanas. «Tāpēc izmantoju iespēju paspēlēties ar kaut ko pašam nezināmu.» Savukārt 11. klases skolniece Sintija vēlas nodarboties ar mārketingu un sabiedriskajām attiecībām un kā brīvprātīgā darbojas jauniešu studijā BaMbuss, kurā organizē pasākumus.
Abus interesē daba, ilgtspējība un dzīvnieku aizsardzība. «Viena no problēmām ir ādas ieguve,» Haralds norāda uz tās nežēlīgo veidu, bet māsa papildina, ka tipiskas mākslīgās ādas sadalīšanās process ir ilgs. «Mākslīgā āda iztur 2—5 gadus, bet, lai tās dabā sadalītos, paiet vairāki simti gadu, jānomainās sešām septiņām paaudzēm. Sākām meklēt dabai draudzīgākas alternatīvas.»
Pamazām jaunieši saprata, ka no āboliem un kafijas biezumiem ražota āda risinātu ne tikai ātrās modes, bet arī pārtikas atkritumu problēmu. «Šis radīts no kafijas biezumiem, kas palikuši pāri no kafijas,» Haralds rāda A4 lapas lieluma plāksni. «Kafejnīcām dienā paliek pāri kilogramiem, un mēs varam pārstrādāt.» Jaunieši ir sākuši uzrunāt sadarbības partnerus, kuru atkritumi viņiem var noderēt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.