Lielo mūzikas balvu par izcilu sniegumu gada garumā saņēmis Latvijas Radio bigbends. «Bez mūzikas savu dzīvi nevaru iedomāties,» saka tā vadītājs, komponists un saksofonists Kārlis Vanags (40)
Draugi Kārlim atklājuši — kad viņš sācis vadīt bigbendu, savā starpā runājuši, ka ilgāk par gadu neizturēs. Izturēja! «Protams, brīžiem bija jāsaņemas. Tas ir nemitīgs izaicinājums ne tikai muzikāli, bet arī cilvēciski — motivēt dalībniekus, investēt laiku, mācīties. Īpaši grūti bija sākumā, kad nebija finansiāla atbalsta,» saka Kārlis Vanags. Viņš bigbendu vada jau gandrīz 20 gadus. Palīdzējusi ticība, ka džeza mūzika ir nepieciešama un tai ir publikas atsaucība.
Šobrīd bigbends uz mēģinājumiem sanāk katru nedēļu un spēlē vismaz 40 koncertus gadā. Bez aizrautības un prieka tas nebūtu iespējams. «Varam savilkt pieri grumbās un teikt, ka viss ir sūri un grūti. Bet varam arī priecāties par to, ka mums ir iespēja muzicēt,» saka vadītājs. Lai izaicinātu cits citu, viņi izveidojuši Slepeno improvizatoru klubiņu, kurā ir visi bigbenda mūziķi. Dalībnieki veic ierakstus, iespēlē solo, atbalsta cits citu. «Nedrīkst apstāties, jāstrādā!» saka Kārlis ar sportisku aizrautību.
Vilinošais tusiņš
Mūzika vai matemātika? Tāds bija jautājums, kad Kārlim Vanagam bija jāizlemj, ko tieši mācīties vidusskolā. «Izvēle nospēlēja par labu mūzikai. Vilinošais vienmēr ir bijis tusiņš — sanākšana kopā un muzicēšana.» Kārļa mamma ir ērģelniece Solvita Vanaga, kura joprojām ir klavierspēles pasniedzēja Mūzikas akadēmijā, bet tēvs — kordiriģents Andrejs Vanags. «Bērnības atmiņās ir iešana līdzi vecākiem uz nodarbībām, mēģinājumiem, koru pasākumiem. Vienmēr gaisā bija patīkams satraukums,» atceras Kārlis. Arī tad, kad Vanagu ģimene ciemojusies pie draugiem, vienmēr atradies kāds mūzikas instruments, kuru spēlēt. «Mūsu ģimene draudzējās ar Jansonu ģimeni, kurā auga divi dēli. Viens spēlēja klavieres, otrs bungas. Ja tiku pie bungām, tas bija kas īpašs!»
Lai gan Kārlim nebija priekšzināšanu, viņš regulāri saticies ar abiem brāļiem Jansoniem, kopā meklējuši dziesmas, improvizējuši džeza un arī citu stilu mūzikā. «Vienmēr bija pēcgarša, ka šis ir forši, ka tā gribētos turpināt. Lai nav tikai izklaide, bet īsta nodarbošanās.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.