Igauņu dizainere Rēta Ausa uzskata, ka atbildība par modes industrijas radīto piesārņojumu jāuzņemas ražotājiem. Viņa izveidojusi biznesa modeli, kurā tekstila atkritumi kļūst par vērtīgu izejmateriālu
Melna spicpurnu laiviņa vīd atkritumu kaudzē. Tai pa virsu mētājas apdeguši papīri, netīras lupatas un plastmasas iepakojuma druskas. Uz kurpes gluži neiederīgs visā šajā drazā spīd luksusa zīmola Yves Saint Laurent logotips. Jā, arī vissmalkākās drēbes un apavi nonāk izgāztuvēs. Patiesībā ik gadu tiek izmesti vairāk nekā 80% no visiem iegādātajiem tekstilizstrādājumiem, šomēnes uzstājoties konferencē Novatore Impact Summit Rīgā brīdināja igauņu dizainere Rēta Ausa (Reet Aus).
Modes industrija rada vairāk nekā 10% ogļskābās gāzes izmešu pasaulē, gandrīz tikpat lielu piesārņojumu kā transporta nozare un pārtikas rūpniecība. Turklāt daudzi audumi veidoti no sintētiskām šķiedrām, kas dabā nesadalās — mazgājot drēbes, ik gadu pasaules okeānā nonāk 500 tūkstoši tonnu mikrošķiedru. Tas ir ekvivalents 50 miljardiem plastmasas pudeļu.
Rētas parādītais attēls ar glauno kurpi tikai spilgti apliecina nemainīgo tendenci — ātrās modes zīmoli izlaiž līdz pat 52 jaunām kolekcijām gadā, un mārketinga mašinērija strādā ar pilnu jaudu, lai pārliecinātu cilvēkus šīs drēbes nopirkt.
Kad tiekamies uzreiz pēc viņas uzstāšanās, atzīstos dizainerei, ka viss dzirdētais atstājis šķērmu pēcgaršu. Vai no nebeidzamā ražošanas, pirkšanas un izmešanas apļa vispār iespējams izrauties? Jā, pārliecinoši saka Rēta. Ražotājiem jāuzņemas atbildība, bet inovatoru uzdevums ir radīt tādus biznesa modeļus, kuros izvēle kļūst arī finansiāli izdevīga. Sava loma ir arī politikas veidotājiem, kas rada ilgtspējīgas izvēles veicinošus likumus. «Lielajām korporācijām jāspēj ražot atbildīgi, iekļauties aprites ekonomikā. Tieši tik vienkārši. Bet, lai tā notiktu, jābūt politiskam regulējumam, kas to pieprasa.» Tikai pēc tam nāk pircēja atbildība — pirkt mazāk, bet kvalitatīvāk, atbilstoši rūpēties par apģērbu, lai tas ilgāk kalpotu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.