Visā pasaulē zinātnieki un uzņēmēji naski meklē pazemes atradnes, kurās paslēpies dabisks ūdeņradis — daudzsološa tīrā degviela
Pirms dažiem mēnešiem neparasta rosība bija vērojama pie kādas mazpilsētas bijušajā ogļu ieguves reģionā Lotringā pie Francijas un Vācijas robežas — akmeņainajā augsnē izveidotā urbumā zinātnieki nolaida nelielu zondi. Gandrīz kilometra dziļumā esošajā ūdens slānī tā fiksēja saviļņojošu atradumu — šampanieša lieluma burbuļus, kas liecināja par potenciāli milzīgu tā sauktā baltā ūdeņraža krātuvi. Šis ūdeņradis ir viens no tīrākajiem dabiskajiem kurināmajiem.
«Ūdeņradis ir īsts brīnums, jo, to sadedzinot, izdalās ūdens, tāpēc nerodas oglekļa emisijas, kas sasilda planētu,» skaidro Žaks Pironons, Lotringas Universitātes vecākais pētnieks un profesors. «Mēs domājam, ka esam atklājuši vienu no lielākajām dabīgā ūdeņraža atradnēm pasaulē.»
Pironona un viņa kolēģa Filipa de Donato (abi ir respektablā Francijas Nacionālā zinātniskās pētniecības centra locekļi) atklājums radīja īstu sensāciju Francijā, kuras valdība ir apņēmusies kļūt par Eiropas līderi tīrā ūdeņraža jomā.
Par šo atradumu aizvien ir daudz jautājumu, tajā skaitā — cik liela ir šī atradne, un kā vislabāk būtu iegūt pazemē iesprostoto gāzi. Tajā pašā laikā tas ir kļuvis par vēl vienu pierādījumu pieņēmumam, ka visā pasaulē zem mūsu kājām atrodas milzīgs tīras enerģijas avots.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.