Lienes Lindes spēlfilma Melnais samts — par dzīves grūtībām bez rūgtuma
Vai esat mēģinājuši ieturēt maltīti, ēdot nevārītus spageti ar kečupu? To dara filmas Melnais samts galvenā varone Marta Blūma. No vienas puses, it kā komiska, pat muļķīga aina; no otras puses, viens no mozaīkas gabaliņiem, kas veido skumju kopskatu: galvenās varones sirgšana ar depresiju ir padarījusi viņu gandrīz vai par ēnu pašas dzīvē. Taču humors caurvij visu režisores Lienes Lindes filmu, dažbrīd pārsteidzoši pārvēršot pat cilvēciski skaudras ainas.
Aktrises Ingas Tropas spēlētā Marta ir kinorežisore, kura sapņo uzņemt pirmo filmu, bet, kā jau daudzi radošo nozaru darbinieki, raujas vairākos darbos un strādā pie dažādiem projektiem, lai tikai savilktu kopā galus. Savukārt skaudra jaunības laika pieredze (ko redzam paralēlā stāsta līnijā, kur Martu atveido aktrise Sabīne Tīkmane, kas par šo lomu saņēma Lielo Kristapu) viņu ir ievedusi trauslā psihoemocionālā stāvoklī, ko nepārtrauktā dzīves tempa dēļ nav bijis laika sadziedēt. Daudz — it īpaši pēc pandēmijas gadiem — publiskajā telpā tiek runāts par izdegšanu, un droši var pieņemt, ka, līdzīgi kā Marta, to ir piedzīvojuši daudzi.
Empātijas avots
Melnais samts ir Lienes Lindes pirmā pilnmetrāžas filma. Ilgi gaidīta un veidota, gandrīz pilnībā pārtaisīta montāžas procesā (režisore intervijā žurnālam Ir stāstīja, ka pašreizējā versija ir tālu no scenārija, kas tika filmēts), tā savā ziņā organiski iekļaujas plašākā šābrīža Eiropas un Rietumu pasaules kinokontekstā, kur dominē varoņi, kas mēģina eksistēt sarežģītos apstākļos. Šādu ainu novēroju arī šāgada Berlīnes kinofestivālā.
Lienes Lindes filmā notikumu kopums — pārdzīvota traumatiska pieredze, sarežģīta situācija gan profesionālajā, gan personīgajā dzīvē — ir tik piesātināti blīvs, ka ietekmē galvenās varones gaitas ik uz soļa. Lai kādas izmaiņas būtu piedzīvojis filmas scenārijs, Martas Blūmas rīcības motivācija ir skaidra arī brīžos, kad viņa pieņem katastrofāli sliktus lēmumus, kuri noved ne tikai pie metaforiska, bet arī pavisam īsta ugunsgrēka. Un tieši šī skaidrā cēloņsakarību ķēde ļauj filmai sekot līdzi ar iejūtību un pārdzīvot līdzi galvenajai varonei arī brīžos, kad viņas darbības ir tālu no krietnām vai, pēc apkārtējo domām, pareizām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.