Par vīriešu mentālās veselības problēmām atklāti tiek runāts retāk, kaut gan tieši viņi veido lielāko daļu no mentālās veselības drūmās statistikas — pašnāvību skaita ziņā esam starp Eiropas līderiem. Psihiatrijas profesors Māris Taube iesaka, kā palīdzēt
Vīriešiem Latvijā aizvien ir grūti runāt par mentālās veselības tēmu un vērsties pie speciālistiem, kad viņi emocionāli jūtas slikti. Statistika ir baisa: no visiem pašnāvību izdarījušajiem 80% ir vīrieši. Latvija stabili turas pirmajā desmitniekā Eiropas Savienībā izdarīto pašnāvību ziņā, vissliktāk klājas Lietuvai, un kopā ar mums listē ir Igaunija, Ungārija, Slovēnija. Šā gada februārī atklāti par to runāt aicina Narvesen ar kampaņu Nokod desiņu par vīriešiem — kampaņas laikā savākto naudu uzņēmums ziedos mentālās veselības atbalsta biedrībai Ogle. To nodibināja ģimene, kas pirms vairākiem gadiem zaudēja dēlu, kurš izdarīja pašnāvību.
Rīgas Stradiņa universitātes psihiatrijas profesors un Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube ikdienā saskaras ar smagas un vidēji smagas depresijas gadījumiem — pie viņa ārstējas gan sievietes, gan vīrieši. Svarīgs ir secinājums, ka līdz pašnāvībai cilvēki ļoti reti nonāk, impulsa vadīti, jo lielākajai daļai jau ilgstoši bijuši mentālās veselības traucējumi.
Kā vīrieši nonāk līdz depresijai? Vai tas ir tikai stereotips, ka to galvenokārt veicina problēmas darbā, profesionālās izaugsmes trūkums un nespēja realizēt ambīcijas? «Tas ir komplekss jautājums, uz kuru neviens skaidru atbildi nesniegs,» atbild profesors. Panākumu un finansiālās stabilitātes trūkumam ir nozīmīga loma, bet reizēm tā saslēdzas ar problēmām ģimenē, piemēram, laulības iziršanu. Rodas izolētības sajūta, pārliecība, ka neesi vērtīgs un neesi nevienam vajadzīgs. Prāvs pašnāvību izdarījušo vīriešu skaits ir vecuma grupā 45—55 gadi. «Vidēji smaga vai smaga depresija ir galvenais pašnāvības iemesls,» saka Taube. To ārsti atklāj, analizējot gadījumus un noskaidrojot, ka dzīves laikā cilvēkam depresija, visticamāk, jau ir bijusi agrāk.
Vīrieši, kas izdara pašnāvību, visbiežāk izvēlas pakārties. Par laimi, mums ir stingri ierobežojumi ieroča turēšanai, citādi būtu vēl sliktāk, uzskata psihiatrs. Viņa ārstniecības pieredzē vīriešu un sieviešu attieksme pret pašnāvību atšķiras. Vīrieši apzināti iet uz šo lēmumu, izvēlas radikālu aiziešanas veidu. Sievietēm tas reizēm ir sauciens pēc palīdzības — lai problēmu tuvinieki pamana un viņu izglābj, sievietēm mēdz būt lielāka piesaiste dzīvei un atbildības sajūta. Varbūt arī lielākas bailes no galējām metodēm. «Sievietēm ir vairāk mēģinājumu, viņas to dara ar medikamentiem, bet ar tiem mūsdienās nomirt nav tik viegli,» stāsta ārsts. Viņš uzsver, ka jebkuru medikamentu pašrocīga lietošana un pārdozēšana ir bīstama veselībai, bet mēdz būt, ka pēc 30 tablešu izdzeršanas cilvēks «izguļas un nekas vairāk nenotiek, drīzāk dabū izgulējumus pēc ilgas gulēšanas».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.