«Daudzi aizbēga, bet es paliku un cīnījos līdz pēdējam,» mātei par savu pirmo kauju teicis latgalietis Vitālijs Smirnovs, kas pērn krita Ukrainas frontē. Viņa cīņu biedrs Krists Ancāns šobrīd karo pie Limanas
Vēl pavisam nesen 36 gadus veco Kristu Ancānu neinteresēja politika, bet krievus un ukraiņus viņš uzskatīja par brālīgām tautām, kas savā starpā nespēj kaut ko sadalīt. Jelgavā dzimušais vīrietis vairāk domāja par savu dzīvi — pārcēlās uz Vāciju, kur ieguva augstāko izglītību un sāka strādāt pasta uzņēmumā DHL. Sākumā piegādāja sūtījumus, bet pēc tam tika nodarbināts loģistikas bāzu pilnveidošanā.
Taču 15 gadus ilgajai karjerai starptautiskā uzņēmumā un stabilai, mierīgai dzīvei Vācijā pēkšņi pienāca gals, kad 2022. gada 24. februārī Krists radio izdzirdēja — Krievija uzbrukusi Ukrainai. Viņš atceras, ka tajā brīdī viņa galvā kaut kas noklikšķējis. Jau tās pašas dienas vakarā viņš ģimenei, kolēģiem un draugiem paziņoja, ka dodas karot. Visi bija šokā.
«Biju pārliecināts — man ir jāpalīdz Ukrainai, kā vien spēju, jo Latvija un pārējās Baltijas valstis varētu būt nākamās. Šis dēmons neapstāsies! Tāpēc es iekāpu autobusā un no Berlīnes devos uz Poliju, tur pierobežas pilsētā Pšemislā palīdzēju brīvprātīgajiem iekraut autobusā humāno palīdzību un ar to pašu autobusu aizbraucu uz Ļvivu, kur pieteicos militārās iesaukšanas centrā. Mammai par savu lēmumu pastāstīju pēdējai, negribēju viņu uzreiz traumēt,» stāsta brīvprātīgais.
2022. gada februāra beigās Ļvivā ieradās daudzi cilvēki no visas pasaules, lai ar ieročiem rokās palīdzētu apturēt jauno karu Eiropā. Krists pārvalda vairākas valodas un sākumā palīdzēja militārpersonām kā tulks, bet 3. martā pievienojās Starptautiskajam leģionam. Nākamās divas nedēļas pavadīja Javorovas poligonā Ļvivas pievārtē, kur notika mācības. Krists juties apņēmības pilns. Taču pēc vairākām dienām, kad krievi sāka bombardēt poligonu, daudzi cilvēki pat ar militāro pieredzi tomēr nolēmuši doties mājās. Apsvēris visus par un pret, Krists nolēma palikt. Kad krievi sāka bombardēt viņa nākamo atrašanās vietu — poligonu Rivnē —, jaunā kareivja pārliecība par sevi jau esot bijusi krietni lielāka. Vēl pēc mēneša viņu nosūtīja uz Harkivas apgabalu, kur Krists guva pirmo reālo kauju pieredzi. Tās bija nežēlīgas un nereti nonāca līdz tiešām sadursmēm ierakumos. Vairāki okupanti tika saņemti gūstā. «Krievi bija pārsteigti, ieraugot latvieti. Kad es viņus filmēju, aicināju pasveicināt Latviju,» atceras Krists.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.