Režisors Valters Sīlis (39) nupat apstiprināts Liepājas teātra mākslinieciskā vadītāja amatā un domās ieskicē gan teātra, gan savas dzīves jauno sezonu
Valteru Sīli no iepriekšējām intervijām atceros kā ļoti mierīgu cilvēku. Tagad sazvanoties rodas iespaids, ka viņš visu laiku skrien un runā aizelsdamies. Atbildība, ko viņš uzņēmies Liepājas teātrī, tiešām ir elpu aizraujoša. Tomēr tā nav nesamērīga, jo Sīlis ir viens no savas paaudzes spēcīgākajiem režisoriem ar savu rokrakstu un daudzām nozīmīgām balvām. Viņa nesen veidotais iestudējums Sibīrijas haiku Leļļu teātrī jau kļuvis par sensāciju, mainot cilvēku priekšstatus par leļļu teātra žanru un skatītāju vecuma robežām. Domāt un darīt citādi ir Valtera Sīļa stiprā puse.
Pērn augustā neilgi pēc režisora Elmāra Seņkova aiziešanas no darba Nacionālajā teātrī to pameta arī Sīlis. Tikmēr Liepājas teātrī brieda trupas neapmierinātība un prasība par vadības maiņu. Kad tika izsludināta pieteikšanās konkursam uz Liepājas teātra valdes locekļa amatu mākslinieciskajā jomā, Valters Sīlis pieņēma strauju un pašam gandrīz negaidītu lēmumu pieteikties. Konkursā tika atzīts par piemērotāko kandidātu, un kopš 30. javāra ir apstiprināts amatā.
Valters uzsver, ka šī gada sezona Liepājā būs iepriekšējā vadītāja Herberta Laukšteina veidota: «Manas vīzijas vēl gaida savu laiku.» Taču viņš jau ir ticies ar aktieriem, pārrunājis katra sāpes un cerības, un savā prātā veido teātra nākotnes zīmējumu. Meklē dzīvesvietu Liepājā, jo nevarot kalpot teātrim pilsētā, kurā pats nedzīvo.
Valters Sīlis līdz šim Liepājā veidojis trīs iestudējumus, šobrīd top ceturtais. Tas nav daudz, bet tieši tas esot labi — ir pilnīgi «tīras lapas» un jauna sākuma sajūta. Kad jautāju Valteram, kuras ir viņa mīļākās vietas Liepājā, viņš pastāsta: «Visvairāk man patīk klīst gar jūru un ezeru, līdz saprotu, ka vairs nezinu, kur atrodos un kā atrast ceļu atpakaļ. Liepāja ir brīnišķīga ar to, ka tā ir tik dažāda — te vecpilsēta ar seno bruģi, te ostmala vai Karosta. Liepājā ne tikai ir teātris un Lielais Dzintars, bet arī kultūras nams Wiktorija — iesaku!»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.