Sabiedriskās organizācijas pieprasa neatkarīgu KNAB darba izvērtējumu, jo korupcijas apkarošanā esam nonākuši «stāvošos ūdeņos»
Jo tuvāk virsotnei, jo ceļš paliek grūtāks. Tā KNAB priekšnieks Jēkabs Straume decembrī sacīja pretkorupcijas konferencē, komentējot, kāpēc korupcijas uztveres indeksā Latvijai neizdodas straujāks izrāviens. Pēc īsās uzrunas KNAB priekšnieks nozudis, lai gan iepriekš konferences organizatoriem bija apsolījis piedalīties arī diskusijā. «Pēdējā brīdī pateica, ka nepiedalīsies,» atceras Sabiedrības par atklātību — Delna vadītāja Inese Tauriņa.
Uz diskusiju palikusi viņa vietniece Ineta Cīrule. «Cepuri nost Cīrulei, bet Straume vienkārši nav spējīgs. Atnāca, nolasīja no lapiņas uzrunu un aizgāja,» Tauriņa neslēpj sarūgtinājumu par KNAB priekšnieka attieksmi. «Tev neko neprasa. Delna noorganizē pasākumu. Atnāc ar to savu karogu!» Taču KNAB karogs ir nolaists, secina Tauriņa.
Pēdējos gados Latvijas rezultāts tiešām stagnē Transparency International veidotajā starptautiskajā indeksā, kas mēra privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā. Pērn pirmo reizi esam sasnieguši 60 punktu slieksni, bet tas joprojām ir krietni zem līmeņa, kāds Igaunijā bija jau pirms desmit gadiem. Un tas atpaliek no mērķiem, kas noteikti Nacionālajā attīstības plānā — šogad būtu jāsasniedz 64 punkti, pēc trim gadiem 67.
Latvijai ir vājākais rezultāts Baltijas valstīs, visu laiku atpaliekam no Lietuvas (61), par Igauniju (76) pat nerunājot.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.