Saņemot Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu, māksliniece Ieva Romanova tiek cildināta ne tikai par izcilo veikumu filmu veidošanā, bet arī par nesavtīgu kalpošanu latviešu kino nozarei un radošajai kopienai
Ko dara filmu mākslinieks? Viņš iedzīvina jebkura laikmeta ārtelpas un iekštelpas atmosfēru tik smalki, lai kino skatītājs noticētu katram kadram un justos nonācis te 19. gadsimtā, te padomju laikā vai mūsdienās. Filmu mākslinieks rada pasauli, kurā notiek kino brīnuma radīšana, un šim brīnumam vajag ļoti daudz — ziemas sniegu, vasaras saules zaķīšus zālienā, pareizo vācu barona karieti, senu zupas katliņu, tējas krūzīti, stāvlampu un guļamistabas tapetes. Vajag kino stāstam atbilstošas sienas, durvis, logus, mēbeles un pagalmus, pat krītošas zvaigznes debesjumā. Ja to nav, viss jārada pašam ar meistaru vai savām rokām. Pat jāpiemeklē pareizās šķirnes zirgu pareizā krāsā, lai nesanāktu aplamība, ka balts rikšotājs velk arklu kartupeļu laukā.
Četrdesmit darba gadu laikā Ieva Romanova radījusi pasauli vairāk nekā 20 latviešu spēlfilmām un saņēmusi piecas Lielā Kristapa balvas kā labākā filmu māksliniece. Mūža ieguldījuma balva Ievu ārkārtīgi aizkustina, bet arī mulsina, jo pati ilgus gadus bijusi šī nacionālā kinofestivāla organizētāja, kas rūpējusies par balvu piešķiršanu citiem.
Taču tieši tāpēc viņas mūža balvai ir dubults svars. Romanova 24 gadus bija Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja, ilgstoši arī Valsts kultūrkapitāla fonda Padomes locekle un lektore Latvijas Kultūras akadēmijā, kur aug jaunie kino režisori un operatori.
Daudzi šodienas profesionāļi Romanovu sauc par savu «filmu mammu» un stipro tiltu, kas savieno paaudzes, laikmetus un atšķirīgas kino valodas. Nez, kā tas ir — būt tiltam?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.