Karš Ukrainā. 101. nedēļas galvenie notikumi
Eiropas Savienība (ES) gatavojas izmantot iesaldēto Krievijas centrālās bankas aktīvu ģenerēto peļņu, lai palīdzētu Ukrainai. Par to pirmdienas vakarā vienojās ES dalībvalstu pārstāvji. Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē Euroclear.
ASV Senāta Ārlietu komiteja pagājušajā nedēļā atbalstīja iesaldēto Krievijas aktīvu nodošanu Ukrainai.
24. janvārī netālu no Ukrainas robežas Belgorodas rajonā Krievijā, visticamāk, notriekta Krievijas militārā transporta lidmašīna Il-76. Krievija ziņo, ka bojā gājuši 74 cilvēki, tajā skaitā 65 ukraiņu karagūstekņi, kuri vesti apmaiņai. Ukrainas prezidents Zelenskis pieprasījis starptautisku izmeklēšanu, bet Krievija šo prasību noraida. Ukraiņi norāda, ka parasti ar šādām lidmašīnām tiek pārvadātas arī raķetes.
Pagājušajā nedēļā Kijivā ieradās Slovākijas premjerministrs Roberts Fico, kurš solījis atbalstīt ES programmu par 50 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai un nebloķēt ieroču un ekipējuma iegādi no Slovākijas uzņēmumiem. Savukārt Ungārija nepiegādās Ukrainai bruņojumu, tomēr sniegs humāno palīdzību, pirmdien apliecināja Ungārijas ārlietu ministrs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.