Amanda Kaufmane un Gerda Roze Medne, Dzejas pusnakts rīkotājas • IR.lv

Amanda Kaufmane un Gerda Roze Medne, Dzejas pusnakts rīkotājas

Amandas Kaufmanes (pa labi), Gerdas Rozes Mednes un vēl trīs jauniešu rīkotajā pasākumā Dzejas pusnakts baznīcā uzstāsies Patrīcija M. Keiša, Rinalds Einiks, Alise Bogdanova, Inga Gaile, Aleksandrs Barons, Elvīra Bloma un Džonatans Melgalvis. Foto no personīgā arhīva
Alise Zita Zeidaka

Visa sāls slēpjas kontrastā, saka Amanda Kaufmane. «Gribējām dzeju, gribējām mūziku un tikai pēc tam sapratām, cik tas ir ģeniāli: skan reivs, un — bum! — pārslēdzas uz dzeju.» 27. janvārī Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīcā notiks jau piektais Dzejas pusnakts pasākums, ko rīko vairāki jaunieši — arī Gerda Roze Medne, Alise Bogdanova, Kārlis Knospiņš, Krista Kaufmane un Elza Elizabete Neilande. Pirmais pasākums notika pagājušā gada jūnijā pļavā pie Provodņika Sarkandaugavākādreizējā rūpnīcā tagad atrodas radošais kvartāls. 

«Esam jaunieši, kuriem gribas ballīti. Bet gribam to drusku saturīgāku — ar dzeju,» saka Amanda. Viņa pati apmeklē dzejas lasījumus un dzejas performanču pasākumus, taču atzīst — tieši šāda «mikšļa» vienmēr pietrūcis. «Nebiju bijusi pasākumā, kas vienlaikus ir arī tīklošanās un izklaidēšanās, kur var iepazīt citus, parunāt, būt brīvā gaisotnē un joprojām baudīt gan dzeju, gan mūziku.» 

Tas notiek tā: apmēram 45 minūtes DJ duo spēlē mūziku. «Ļoti aktīvu, kas patīk pašām un citiem jauniešiem,» piebilst Amanda. Un tad seko kontrasts — dzejnieki 10—15 minūtes lasa dzeju. Nakts gaitā — no deviņiem līdz trijiem — notiek septiņi šādi cikli. «Postmodernisms un kolāžas princips ir iekodēts mūsu paaudzē. Ņemam gabaliņu no viena, otra un stiķējam kopā. Saskatām tajā vērtību, un tas raisa labas emocijas,» saka Amanda. Dažreiz viņai nepietiek tikai ar dzeju, tā nogurdina. «Elektroniskā mūzika visu atsvaidzina.» 

Dzejas pusnaktī uzstājas gan pazīstami dzejnieki, piemēram, Inga Pizāne, Krista Anna Belševica, Kaspars Zalāns, Jeļena Glazova, gan jaunie censoņi. Arī Amanda. Literatūra viņu interesējusi vienmēr, bet dzeja apbūrusi apmēram 12 gadu vecumā, kad, braucot no Rīgas uz Limbažiem, autobusā izlasījusi kādu Ārijas Elksnes dzejoļu krājumu. Tagad gan to uztvertu citādi, Amanda piebilst. Arī pati mēģinājusi rakstīt, bet par nopietnāku starta punktu uzskata mācības Literārajā akadēmijā pirms diviem gadiem. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu