Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Ņujorkā dzīvojošais režisors Dmitrijs Krimovs Nacionālajā teātrī iestudē izrādi pieaugušajiem Pīters Pens. Sindroms. Tā runās par karu cilvēkā un neiespējamā robežām
Smalku seju un lieliski piestāvošām brillēm, apcerīgu balsi, Dmitrijs Krimovs intervijas sākumā Nacionālajā teātrī soļo gar espreso automātu — tas viņam neklausa, un teātra direktors nāk palīgā.
Krimova personība ieinteresēja kā krievu emigrācijas seja pēc Kremļa sāktā kara Ukrainā. Drīzāk jau sakritības dēļ viņš 2022. gada februāra nogalē kopā ar sievu devās uz Ņujorku radoši strādāt, bet vairs neatgriezās — nespēja iedomāties, kā turpināt darbu šādā valstī, kaut pirms tam piederēja pie Krievijas teātra elites, bija vairāku teātra balvu Zelta maska ieguvējs.
Ņujorkā režisors nodibinājis kompāniju Krymov Lab NYC, tur iestudētā izrāde Jevgeņijs Oņegins mūsu pašu vārdos guvusi kritiķu un skatītāju lielu atzinību. Par Krimovu rakstījis arī smalkais žurnāls The New Yorker.
Režisors intervijā dalās domās par savu Pītera Pena izpratni (pieaugušajiem!), taisa izrādes arī citviet Eiropā un ilgojas pēc mājām. Kaut reiz tās būtu citādas!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.