Mūzika ir mana dzīve, ģitāra — dvēsele • IR.lv

Mūzika ir mana dzīve, ģitāra — dvēsele

Emilija Bērziņa. Foto — Šeila Orlova
Agnese Meiere

Muzikālā šova X faktors uzvarētāja Emilija Bērziņa (21) uzskata to nevis par brīnumainu panākumu, bet atspēriena punktu mūzikā. Viņa pirmo reizi izstāsta savu dramatisko dzīvesstāstu, jo ir atradusi spēku kā fēniksam celties no pelniem

Emiliju un viņas ģitāru pamanīju jau muzikālā šova atlases kārtā. Klausoties jaunās sievietes interviju, acīs iekrita dziļas sāpes. Biju pilnīgi pārliecināta, ka Emilija ir pamatīgi cietusi, kāds viņai ir nodarījis pāri, taču jaunā sieviete par to neminēja ne vārda. Uzstāšanās un mūzikas producentes, mentores Aijas Auškāpas uzmanība šova septiņās nedēļās palīdzēja Emilijas acīs iemirdzēties pa kādai prieka dzirkstelei, tomēr sāpju ēna palika. Arī pēc uzvaras.

Kad zvanīju Emilijai, lai aicinātu uz sarunu, viņa izklausījās nobijusies. Un piesardzīga. Tik atturīga, ka gandrīz jau samierinājos — sarunai nepiekritīs. Taču Emilija teica «jā». Un kā sarunas vietu norādīja pašvaldības Jauniešu atbalsta centru Imantā. Kāpēc tur? Kad satiekoties šo jautājumu uzdodu Emilijai, viņa izvairīgi saka — publiskās vietās nespējot koncentrēties, jo pēc uzvaras šovā daudzi vēlas viņas autogrāfu vai kopā nofotografēties. Bet kāpēc tieši jauniešu centrs? Šis vienkāršais jautājums izrādās sarunas centrālā ass. 

Emilijas atbilde ir gara un sarežģīta. Tajā ietverts viss viņas dzīves stāsts. Stāsts, kuru viņa publiski stāsta pirmo reizi. Dziedātāja nopūšas, kad saka — viņā ir divējādas izjūtas. Beidzot jāizstāsta, jo agri vai vēlu tas nāks gaismā. Tajā pašā laikā, runājot par savu dzīvi, viņai ir šausmīgs kauns. Lai kā mēģinu pamatot, ka nekas no notikušā nav Emilijas vaina, acīs redzu neticību.

Adoptēta…

«Kad man bija trīs mēneši, bet vecākajai māsai trīs gadi, mēs abas nonācām bērnunamā,» sausi saka Emilija. Mammai un tēvam, kuri iepriekš bija ieslodzījumā un gan pirms, gan pēc bērnu piedzimšanas regulāri lietoja alkoholu un narkotikas, tika atņemtas vecāku tiesības. Emilijas māsu pēc nonākšanas bērnunamā ātri vien adoptēja uz Franciju. Viņa nezina, kā māsu tagad sauc, un nav arī meklējusi — to aizliedzot adopcijas likums.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu