Filozofs un RSU asociētais profesors Vents Sīlis pirms trīs gadiem sāka studēt Junga analītisko psiholoģiju. Viņam ir atziņas, kas var palīdzēt, sākot jaunu gadu
Nē, karstvīns tas nebūs. Tikai kafija, jo, kā vēlāk teiks šīs intervijas varonis, alkohols nav tas, ko jums vajag, draugi! Tas ir viens no aizmiršanās, nevis sevis izprašanas rituāliem, lai ko janvāra sākuma ballītēs mēs sev teiktu. Ar filozofu Ventu Sīli tiekamies restorānā Berga Bazārā tieši Ziemassvētkos, kad viņš izrāvis pāris brīvas stundas sarunai.
Sīlis jau 20 gadus ir pasniedzējs Rīgas Stradiņa Universitātē, darbojas satikšanās platformā Telpaviriem.lv, kur runā par vīriešiem nozīmīgām tēmām, bet drīz pabeigs mācības Lietuvas Analītiskās psiholoģijas institūtā, studē Karla Gustava Junga analītisko psiholoģiju.
Sīlis Latvijā kļuvis populārs ar savām dzīvi un vērtības skarošajām esejām feisbukā, kā arī lekcijām par cilvēka seksualitāti. Jaunā gada sākumā mums ir cita svarīga tēma: kā dzīvot apstākļos, kad pasaulē valda neparedzamība? Kā labāk izprast sevi un būt (iespēju robežās) laimīgam?
Vai varam vispirms kopīgi pasmieties par kādu Jaunā gada apņemšanos, kas izgāzusies? Es, piemēram, nevaru sevi piespiest dzert pietiekami daudz ūdens.
Es Jaunajā gadā neko neapņemos, jo redzi, kā ir: mēs mākslīgi cenšamies sevi piespiest tam, kam būtu jānotiek organiski. Vari iestādīt sēkliņu, laistīt un gaidīt, ka kaut kas izaugs, bet nevari piespiest augt vai augt ātrāk tāpēc, ka tev vajag. Jaungada apņemšanās pieskaitu pie mēģinājumiem nevis sekot savai dabiskajai plūsmai, bet spiest sevi. Labi, es nedzeru to ūdeni. Kas man ir? Vajag noskaidrot! Ir cilvēki, kuri ūdens vietā dzer alu, jo alus anestezē pret dzīves vilšanos, grūtībām, bet ūdens ne.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.