Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 6
Igauņu dzejnieks, tulkotājs un literatūrzinātnieks Haso Krulls ir eksperimentētājs, kurš meklē postmodernisma, pēc tam — senu formu un mītu iespējas. Par 2004. gadā izdoto eposu viņš ieguvis Baltijas Asamblejas balvu. Eposa žanrs Eiropas literatūrā likās aizgājis nebūtībā jau 19. gadsimta nogalē, tikai atsevišķi novēloti darbi nāca klajā 20. gadsimta sākumā. Un te pēkšņi — Krulla eposs, kuru latviski atdzejojis Guntars Godiņš.
Vērts īsi ielūkoties piemirstā žanra vēsturē.
Līdz pat 20. gadsimtam Eiropā par senāko un tādējādi godājamāko dzejas žanru uzskatīja eposu. Par žanra paraugu kalpoja sengrieķu Īliada un Odiseja. «Nozaudēto» jeb laika gaitā piemirsto varoņeposu sāka meklēt tautas dzejā, lai atsevišķus fragmentus apvienotu veselumā, celtu priekšā lasītājiem un tādējādi apliecinātu savas kultūras dižumu. Rekonstruētāju mēģinājumi atjaunot šķietami piemirsto vai zaudēto noveda pie iejaukšanās tekstos, pierakstot klāt vajadzīgo un uzdodot to par tautas eposu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.