Pirms 100 gadiem skatītājiem durvis vēra kinoteātris Splendid Palace, viena no senākajām un skaistākajām kino izrādīšanas vietām Eiropā. Pirmā ēka Baltijā, kas celta tieši kinoteātra vajadzībām
Pirmais seanss kinoteātrī, kuru 900 strādnieki uzcēla astoņos mēnešos, esot noticis 1923. gada 30. decembrī. Izrādīta Toda Brauninga ASV uzņemtā filma Zem diviem karogiem, kurā galvenajā lomā bija tolaik populārā aktrise Prisila Dīna. Citi avoti savukārt vēsta, ka kinoteātris durvis vēris 31. decembrī, aicinot uz Jaunā gada svinībām. Lai nu kā, uz atvēršanu ieradusies smalkākā Rīgas publika. Crème de la crème.
Daudziem, ieraugot modernākā un dārgākā Rīgas kinoteātra interjeru, gluži vai aizsitās elpa. Kā žurnālā Kino Raksti savulaik minējusi mākslas zinātniece Vita Banga, jau «neobarokālā fasāde vēstīja, ka apmeklētājus gaida kas īpašs», bet «iekštelpās pārsteidz ar neorokoko stila formu daudzveidību». «Slaids pusieloces liekuma gaitenis ietvēra pirmā stāva foajē, kurā ieejot, rīdzinieks pat sākumā jutās apmulsis. Biļetei nauda bija atlicināta, bet tādus krāšņumus gan nebija izdevies redzēt.»
Mūža mīlestība — kino
Visa šī krāšņuma gan nebūtu, ja 1881. gadā Pēterburgas nomalē, nabadzīga kurpnieka ģimenē nebūtu piedzimis dēls Vasīlijs Jemeļjanovs, kurš vēlāk uzbūvēja šo kinoteātri. Ģimene, kurā auga septiņi bērni, diemžēl agri zaudēja tēvu, un par iztikšanu nācās stipri piedomāt. Kā stāsta Lelde Jevstigņejeva, Splendid Palace klientu servisa vadītāja un kinoteātra vēstures pārzinātāja, Vasīlijs šajā ziņā bijis apveltīts ar sevišķu izdomu. Piemēram, skolā piepelnījies, pildot mājasdarbus klasesbiedriem. Taču ar to nav pieticis, tāpēc mācības bija jāpamet un jāmeklē darbs. Jemeļjanovs sāka strādāt Valsts vērtspapīru fabrikas ekspedīcijā, kur 1893. gadā tika dibināta Krievijas pirmā papīra apstrādes skola — jaunietis izturēja konkursu un kļuva par tās audzēkni. Pateicoties uzcītībai, skolu beidza ar labām sekmēm un tika ieskaitīts fabrikas papīru ražošanas nodaļā, kur strādāja līdz 1915. gadam.
Iespējams, Jemeļjanovs fabrikā būtu palicis ilgāk, ja ne kāds liktenīgs pavērsiens — par izgudrojumu (diemžēl nav liecību, kādu tieši) viņu aizsūtīja uz Franciju papildināt zināšanas. Šis brauciens izmainīja Jemeļjanova dzīvi. Francijā jauno vīrieti savaldzināja kino. Var tikai minēt, ka tur viņš noskatījies kādu 20—30 minūtes garu melnbaltu mēmo filmu, jo citas tolaik nebija pieejamas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.