Bez ābeces uz Romu • IR.lv

Bez ābeces uz Romu

1
Edgars uz Grosgloknera Augstā alpu ceļa Austrijā divu kilometru attālumā no 2571 metru augstās virsotnes. Tā ir augstākā, ko viņam izdevās pieveikt. Papildu apgrūtinājums bija spēcīgais pretvējš. Foto no personīgā arhīva
Ilze Šķietniece

Videomākslinieks Edgars Trankalis (30) dzīvo paša izdomātā pasakā — vienatnē aizminies no Rucavas līdz Romai un pats par to izveidojis filmu, kas aizrauj arī citus sekot saviem sapņiem

Es arī tā gribu! Tas ir pirmais, kas nāk prātā, noskatoties Edgara Trankaļa dokumentālo filmu Rucava—Rīga—Roma par viņa episko velobraucienu, 40 dienās vienatnē pieveicot vairāk nekā 3200 kilometru. Arī filmu uzņēma, režisēja un montēja viens.

Kad ar Edgaru sazinos pirmoreiz, viņš ir ceļā uz Rīgu. Tikko izpildījis solījumu savai bijušajai skolai un ticies ar bērniem Rucavā, pēc tam pabijis arī vienā no Liepājas mācību iestādēm. Viņš saņem aicinājumus viesoties arī citur, bet saprot, ka visiem diemžēl atsaukties neizdosies. Tas prasa resursus — laiku, naudu, enerģiju. 

Mēs tiekamies rīta pusē tiešsaistē, un sākotnēji stundu plānotā saruna ievelkas daudz ilgāk. Ar Edgaru runāt ir viegli, viņš ir atsaucīgs, atklāts un atzīst, ka lielā uzmanība, tāpat kā aizmīšanās uz Romu, prasa pamatīgu prāta treniņu. Uzreiz pēc filmas pirmizrādes valsts svētku laikā saņēma neskaitāmas ziņas un tālruņa zvanus. Centās atbildēt katram, kas raksta. Vismaz pateikt paldies, jo zina, ka tam kāda dzīvē var būt liela nozīme. Taču negrib, lai viņu uzskata par supervaroni. Tieši pretēji — ar savu piemēru vēlas parādīt, ka lielas lietas ir pa spēkam ikvienam. Sava uzņēmuma interneta vietnē ierakstījis, ka par dzīves moto pieņēmis frāzi: «Galvenais ir nemīzt!»

Kad māju vairs nav

Pie grūtībām Edgars pieradis jau kopš agras bērnības. Viņš nāk no Rucavas — tas ir neliels ciems pie jūras, aptuveni 50 kilometru attālumā no Liepājas. Uzaudzis audžuģimenē īstā lauku sētā. Kā jau 90. gados ierasts, saimniecībā bija govis, cūkas un citi mājlopi. Edgaram nācās palīdzēt vākt sienu, rakt kartupeļus un darīt citus fiziski smagus darbus. «Es brīžiem dusmojos un teicu, ka nekad nestrādāšu. To arī esmu piepildījis. Dzīvoju paša izdomātā pasakā. Nestrādāju, bet nodarbojos ar savu hobiju.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu