Ukrainas blokāde • IR.lv

Ukrainas blokāde

4
Aivars Ozoliņš

Krievija pastiprina politisko un ekonomisko karu pret Rietumiem

Frontē Ukrainā nav būtisku pārmaiņu, toties Krievija acīmredzami sākusi starptautisku pretuzbrukumu, kas ir daudz plašāks un niansētāks nekā pagājušās ziemas brutālie masveida raķešu triecieni Ukrainas infrastruktūrai. Šoziem ziņas par karu izskatīsies bieži vien pēc ziņām par Eiropas valstu un ASV iekšpolitiku.

«Mums ir jābūt gataviem sliktām ziņām,» svētdien teica NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Karam esot fāzes, un Ukraina jāatbalsta gan labos, gan sliktos laikos. Tātad pašlaik acīmredzot ir sliktā fāze. Taču ne tikai militāri.

Baltais nams pirmdien paziņoja, ka līdz gada beigām būs izlietoti visi palīdzībai Ukrainai apstiprinātie līdzekļi. ASV Pārstāvju palāta ir noraidījusi prezidenta Baidena sagatavoto 106 miljardu dolāru piešķīrumu Ukrainai, Izraēlai un pašmāju robežu drošībai, bet republikāņi Senātā vēlas palīdzību Ukrainai pakārtot iekšpolitikai.

Tikmēr Eiropas valstis nespēj nodrošināt Ukrainai solīto munīciju. Ungārija draud izmantot veto tiesības, lai bloķētu palīdzību Ukrainai un sarunu sākšanu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Krievija organizē migrantu krīzi uz Somijas robežas un draud Moldovai un Armēnijai, ka tās būšot «nākamās» pēc Ukrainas. Bulgārijas prezidents Rumens Radevs pirmdien uzlika veto parlamenta lēmumam par bruņutransportieru piegādāšanu Ukrainai. Bet uz Polijas robežas turpinās Ukrainas kravu pārvadātāju bloķēšana.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu