Vai profesionālā kontekstā ieteicams veidot draudzību, vai svarīgāk ir apzināties robežas un strikti nodalīt, kas ir draugs un kas — vienkārši labs kolēģis?
Konsultē Marta Karlsone, organizāciju psiholoģe un FranklinCovey trenere
Lai gan ierasts uzskatīt, ka «uz darbu nenākam draudzēties», kopā ar kolēģiem pavadām lielu daļu savas ikdienas. Lieliski, ja arī profesionālā vidē varam būt kopā ar cilvēkiem, ar kuriem, tā teikt, ir «pa ceļam». Tas sniedz drošības un piederības sajūtu un rada pozitīvas emocijas. Tāpēc būtiskāka par nošķīrumu — draugs vai kolēģis — ir apziņa, ka iespējamas tuvas, cieņas un uzticības pilnas attiecības arī ar cilvēkiem, kuri nav draugi, skaidro organizāciju psiholoģe Marta Karlsone. Bet ar ko tās atšķiras no draudzības?
Viens no kritērijiem, kas palīdz atšķirt, vai izveidojusies draudzība, vai vienkārši labas, koleģiālas attiecības, ir kopīga brīvā laika pavadīšana. Ja kopā pavadāt laiku arī ārpus darba, šis «brīvprātības faktors» visdrīzāk ļauj secināt, ka attiecības pārvērtušās par draudzību, viņa uzsver. Savukārt, lai saprastu, vai otram cilvēkam par jauno attiecību formu ir līdzīgas sajūtas, visas neskaidrības vērts laikus izrunāt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.