Eksporta virzieni mainās

Latvijas eksportētāji atraduši vairākus ceļus, kā turpināt vai nezaudēt izaugsmi, diversificējot tirgus, izceļot produktu ilgtspēju, atrodot jaunus klientus tālākās zemēs un ātri reaģējot uz pārmaiņām. Ir Nauda uzdeva trīs jautājumus dažādu nozaru uzņēmējiem par to, kā viņi attīstījuši starptautisko tirdzniecību

1. Kā rit eksporta darbība pēdējos pāris gados iepriekš apgūtajos tirgos?
2. Ja radušies zaudējumi, kā tos kompensējat?
3. Vai esat mainījuši eksporta virzienu, apguvuši jaunus tirgus?

Jānis Ošlejs, SIA Primekss valdes priekšsēdētājs

1. Primeksa mērķis vienmēr bijis strādāt daudzos tirgos, jo jebkurā reģionā var iestāties krīze. Koncentrējamies uz klientiem, kam rūp zaļi produkti, jo mūsu betons taupa līdz 70% CO₂ izmešu.
   Vēl viens izaugsmes segments ir automatizētas un robotizētas rūpnīcas un noliktavas, jo Primeksa betona grīdas ir īpaši piemērotas šādās būvēs.
   Mūs negatīvi ietekmē karš Izraēlā, kur mūsu eksports bija ļoti spēcīgs, bet kara laikā celtniecības apjomi ir mazāki.
2. Mūsu stratēģiskā pieeja: stabilizē, pārorientējies, audz. Pirmais solis, iestājoties pārmaiņām, — saprast, kā varam stabilizēt finanses. Otrais solis — pārorientēties, jo ikvienā krīzē ir ne tikai zaudētāji, bet arī tie, kas pelna vairāk, un tie ir mūsu jaunie mērķa klienti. Covid-19 laikā uzplauka automatizēto noliktavu būvniecība, bet ieguvēji karos ir naftas eksportētājas valstis.
3. Intensīvāk strādājam Anglijā, kur daudz iespēju, jo pēc Brexit jābūvē loģistikas infrastruktūra. Līdzīgi daudziem Latvijas uzņēmumiem, mūsu eksporta tirgi vairs nav Krievija un Baltkrievija, to vietā esam sākuši strādāt Apvienotajos Arābu Emirātos, jo augstas naftas cenas nozīmē, ka Tuvo Austrumu valstīs ir daudz naudas un notiek aktīva būvniecība. Esam kļuvuši aktīvi Kanādā, vairākos ASV štatos, kur agrāk nebijām pārstāvēti.

Āris Dreimanis, ZAZA Timber

1. Strādājam trijos eksporta virzienos — koka būvju projektēšana, līmētā koka konstrukciju ražošana un montāža. Bizness attīstās, tieši pateicoties eksporta tirgiem, par spīti kataklizmām, ķibelēm un svārstībām pasaulē.
   2020. gadā projektētāju apgrozījums bija 111 tūkstoši eiro, pērn — 181 tūkstotis. Rūpnīcai 2020. gadā apgrozījums bija 1,3 miljoni eiro, 2022. gadā — 3,4 miljoni. Koka būvniecības virziena apgrozījums kāpis no 0,4 miljoniem eiro 2020. gadā līdz 2,7 miljoniem gan 2021., gan 2022. gadā. Esam horizontāli integrēts uzņēmums, kas var piedāvāt visus trīs servisus, un tas klientam atvieglo sadarbību.
2. Zaudējumi ir bijuši, bet šā gada rezultāti rāda, ka būsim no tiem izkāpuši. Tas ir svarīgi, jo, piemēram, skandināvu lielie būvnieki vērtē, vai uzņēmums ir stabils, vai varam dot garantijas, vai mums var maksāt avansu. 
3. Sākotnēji strādājām Latvijā kā projektētāji, ražotāji un būvnieki. Tā kā koka konstrukciju tirgus ir spēcīgāks ārpus Latvijas, mūsu rūpnīca sāka fokusēties uz ziemeļvalstīm, vispirms Norvēģiju. Ļoti paveicās, ka tur jau strādāja citas Latvijas būvfirmas, kurām ik pa laikam bija vajadzīgas mūsu ražotās konstrukcijas. Pakāpeniski šajos tirgos pakalpojumus sāka sniegt arī mūsu projektētāji un būvnieki. No 2021. gada būvējam Dānijā. Lai apgūtu jaunu tirgu, paiet 3—4 gadi.
   Pašlaik Skandināvijā koka māju būvniecība piebremzējusies, jo mazāk pieejami kredīti, vietējās valūtas zaudējušas vērtību, vairs neesam tik izdevīgi. Lai būtu izdevīgi kā būvnieki, mums jābūt par 30% lētākiem, bet tas ir grūti. Tāpēc meklējam iespējas Nīderlandē, Kanādā, ASV.  Šogad eksportējām arī uz Austrāliju, Maroku.

Vladimirs Mhitarjans, AS Balticovo valdes priekšsēdētājs 

1. Pēdējos gados eksporta apjoms ir saglabājies vidēji iepriekšējo gadu līmenī, kas ir aptuveni 70% no Balticovo kopējā saražotā olu un to produktu apjoma. Lielākais aizvadīto gadu izaicinājums bijis pandēmija, kas ietekmēja pieprasījumu, taču mums izdevās ātri un veiksmīgi pielāgoties situācijai, un ietekme uz eksportu bija jūtama tikai aptuveni pusgadu.
   Esam mērķtiecīgi diversificējuši savu portfeli gan ģeogrāfiski eksporta tirgu kontekstā, gan klientu segmentu un produktu ziņā. Šāda pieeja ļauj mums ātri pielāgoties situācijai tirgos.
2. Pēdējo pāris gadu laikā Balticovo eksporta apjomi nav ietekmēti, tādēļ būtiski zaudējumi nav bijuši. Vērtējot ģeopolitisko situāciju reģionā un tās ietekmi uz Latvijas uzņēmumu eksportu, svarīgi norādīt, ka Balticovo jau vairāk nekā 10 gadus neeksportē uz valstīm, kam kopš 2022. gada noteikti eksporta ierobežojumi.
   Pamatdarbību ietekmēja graudu un barības cenu kāpums, taču, līdzīgi kā energoresursu cenu kāpums, nu ir izlīdzinājies.
3. Eksporta tirgus portfelim klāt nākusi Honkonga un Jaunzēlande, kur pamatā eksportējam augstas pievienotās vērtības un kvalitātes šķidros olu produktus. Mūsu eksporta komanda nepārtraukti izskata iespējas un apgūst jaunus tirgus. Tas var būt laikietilpīgs process, kas paredz gan rūpīgu priekšizpēti un kontaktu dibināšanu, gan ievērojamus administratīvos procesus sertifikātu saskaņošanai un citām formalitātēm.

Dainis Bērziņš, UPB grupas valdes priekšsēdētājs