Dažādie mēs

Lai saprastu, kādas plaisas šķeļ mūsu sabiedrību un kādi tilti to vieno, izveidots Latvijā pirmais sabiedrības saliedētības radars. Par pētījumā atklāto stāsta sabiedriskās politikas centra Providus direktore Iveta Kažoka

Mārtiņdienas pēcpusdienā Rīgas centrā līņā smalks lietus un pār pilsētu nosēžas tumsa. Tikmēr restorānā Burga enerģiski mūzikas ritmi ieskandina gaidāmo nedēļas nogali. Mana sarunas biedre Iveta Kažoka jau gaida pie viena no galdiņiem. Vēlāk no mugursomas viņa izcels biezus sējumus, kuros ielūkosies, lai precizētu skaitļus no dažādiem sabiedrības pētījumiem, ko pieminēsim sarunā. Daudzu gadu garumā sekojusi līdzi politiskajiem procesiem, Iveta labi jūt sabiedrības noskaņojumu un bažas. Tas palīdzējis darbā pie pirmā Latvijas sabiedrības saliedētības radara — pētījuma par to, kas mūs vieno un šķeļ. Maltītei esam izvēlējušās Cēzara salātus ar lasi. Pavārs ir pārcenties, zivs mums abām šķiet daudz par sāļu. Bet varbūt kādam tā būtu tieši laikā — galu galā, mēs esam stipri noslāņota sabiedrība, un «noskaņas dažādos burbuļos un grupās ir ļoti atšķirīgas, pat polāras», vēlāk skaidros pētniece. 

Radars atklājis par mums daudz laba. Lielākā daļa — 76% iedzīvotāju — izjūt piederību Latvijas valstij. Dažas dienas pirms valsts proklamēšanas svētkiem tā šķiet sirdi sildoša ziņa. Pētniece šo rādītāju ļauj aplūkot arī šķērsgriezumā. Piederību izjūt 86% no iedzīvotājiem, kuri ģimenē runā latviešu valodā un 60% no krieviski runājošajiem. 80% no tiem, kuriem ir augsti ienākumi, un 68% no tiem, kam zemi. Seši no katriem desmit iedzīvotājiem lepojas ar to, ka dzīvo Latvijā. Taču mazāk par pusi (42%) uzskata, ka viņiem ir vienlīdzīgas iespējas tikt dzīvē uz priekšu. Un tikai 34% nebūtu iebildumu, ja kaimiņos dzīvotu kādas potenciāli marginalizējamas mazākuma grupas pārstāvis.

Ideja par saliedētības radaru dzimusi Sabiedrības integrācijas fondam (SIF), stāsta Iveta. Mērķis bija aplūkot sabiedrības saliedētību ne tikai no etniskā aspekta, bet plašāk — cik lielā mērā cilvēki uzticas cits citam, vai ir gatavi palīdzēt, vai ir kādi lieli šķēršļi, lai piedalītos kopējos pasākumos un lēmumu pieņemšanā. Sākotnēji SIF darbam piesaistījis Vidzemes Augstskolas fondu, tomēr pētījums izdevies pārāk akadēmisks, tāpēc palīdzība lūgta Providus. «Šī bija mūsu iespēja,» Iveta saka, kāpēc piekrituši diezgan īsā laikā pieslēgties. Providus ik pa laikam vērš lēmumu pieņēmēju uzmanību uz to, ka «mums īstenībā nav atbildes uz jautājumu, vai sabiedrības integrācijas politika ir izgāzusies vai, tieši otrādi, esam priekšā visai Eiropai». Šī nu bija iespēja to noskaidrot. Providus izmantoja visdažādākos pētījumus, kas pēdējo trīs gadu laikā veikti par sabiedrības saliedētību, un salīdzināja tos ar līdzīgiem pētījumiem ārzemēs. Galu galā izraudzīti 24 indikatori, kurus SIF apņēmies mērīt ik pēc trīs gadiem, lai saprastu, kā virzās integrācijas politika. 

Tikmēr šajā pirmajā radarā pētnieki mēģināja jau izmērītajiem rādītājiem piemeklēt līdzīgus mērījumus, kas veikti citās ES valstīs, lai iegūtu perspektīvu. Paļaušanās tikai uz personīgu interpretāciju var būt maldinoša. Piemēram, pētījumā noskaidrojies, ka 18% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir normāli neuzrādīt savus ienākumus, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. «Pirmo reizi paskatījos uz šo rādītāju, un likās — cik labi, ka tikai 18%! Tad paskatījos, kā ir citās ES valstīs, un sapratu, ka nav nevienas valsts, kur rādītājs būtu augstāks. Tas ir šausmīgi daudz,» skaidro Iveta.