Lāci nevar tik vienkārši apgāzt

Zemessardzes virsnieks Jānis Slaidiņš analizē situāciju frontē un negrib pieļaut domu par «Somijas variantu» Ukrainā

Jaunumi Ukrainas frontē apsteidz mūsu sarunu ar militāro ekspertu. Ar majoru Jāni Slaidiņu tiekamies pirmdien, un tobrīd liekas, ka jārunā vairāk par Avdijivku, taču vakarā jau pienāk ziņas, ka Krievija savus karapulkus no aizsardzības pārsviedusi uzbrukumā pie sen izpostītās Bahmutas. Krievi to sagrāba maijā, bet Ukraina pēc mēneša sāka pretuzbrukumu. ASV Kara izpētes institūta eksperti otrdien apstiprināja, ka ukraiņi pirmdien pie Bahmutas nozīmīgi pavirzījušies uz priekšu, tāpat kā tas noticis Zaporižjas rietumu frontē.

Pēdējās nedēļās arī pie Avdijivkas okupanti koncentrējuši lielus spēkus, mēģinot šo stratēģiski nozīmīgo pilsētu ielenkt un sagrābt. Savukārt ukraiņu spēkiem liels jaunums oktobrī bija tālas darbības raķešu ATACMS izmantošana. Ko par situāciju frontē pirms ziemas sākšanās domā Jānis Slaidiņš?

Ukraiņi 29. oktobrī pie Bahmutas pavirzījušies aiz dzelzceļa līnijas, kustība notikusi arī pie Zaporižjas. Kas jums ir zināms?
Ukraiņiem tur ir nelieli, daļēji panākumi. Skaidrs, ka Verboves ciems joprojām ir Krievijas bruņoto spēku kontrolē. Pilnīgi skaidrs arī tas, ka Krievija ir savākusi pietiekami lielus resursus un metusi kauliņus spēlē, lai gūtu panākumus pie Avdijivkas. Šķiet, tas liedzis Ukrainas spēkiem efektīvi turpināt uzbrukumu Zaporižjā.

Ukraiņi apgalvo, ka pie Avdijivkas krievi ir zaudējuši vismaz vienu brigādi — aizsardzības ministrs Rustems Umerovs izteicies par 4000 kritušajiem. Minēts arī, ka kaujās krievi raidījuši vismaz astoņas brigādes.
Kopumā tiek lēsts, ka Krievijas spēki pie Avdijivkas ir ap 40 tūkstošiem, varētu būt tuvu pie desmit brigādēm. Runājot par kritušajiem, redzams, ka nekas nav mainījis Krievijas nodomus — ja viņi iet uz mērķi, nerēķinās ne ar kādiem resursiem. Mēs zinām, kā bija pie Bahmutas — 11 mēnešu laikā viņi mērķi sasniedza, nerēķinoties ne ar ko.