Ieguldīšanas trenera Toma Kreicberga dzīvesstāsts mazliet līdzinās fantāzijas romānam. Investēšanas noslēpumus viņš apguvis, strādājot Volstrītā
Ja jau māci citus investēt, kur ir tavi miljoni? Tas ir viens no biežākajiem jautājumiem, kādu Tomam Kreicbergam uzdod interneta lietotāji. Miljonu viņam tiešām nav, un nevienam tos arī nesola: «Ar investēšanu no nulles tādu naudu nopelnīt nevar. Es mācu, kā ieguldīt racionāli, atbilstoši labākajai pieņemtajai praksei. Tas pasargā naudu no inflācijas ietekmes.»
Līdz šim uzkrātās dzīves pieredzes komplekts Tomu ļauj dēvēt ne tikai par ieguldīšanas treneri, bet arī par uzņēmēju un rakstnieku. Viņš uzaudzis pedagogu ģimenē Āgenskalnā, studējis Amerikā, strādājis Volstrītā, gadu pavadījis Kubā, atgriezies Latvijā, iesaistījies pensiju pārvaldītāja Indexo dibināšanā, bet tagad kopā ar ģimeni pārcēlies uz Barselonu.
Sākotnējais plāns paredz tur palikt vismaz gadu. Bērni — vienam ir četri, otram seši gadi — jau iekārtoti vietējā izglītības iestādē. «Mēs līdz galam vēl nezinām, vai dzīve Barselonā ir tas, kas mums patīk,» atzīst Toms. «Katrā ziņā ir citādi — cita vide, cita mentalitāte, cits klimats. Gan mums, gan bērniem tā būs ļoti laba dzīves pieredze.» To sacīdams, viņš atgādina, ka cilvēkiem visbiežāk ir divu veidu dzīves skatījumi. Vieni vēlas pēc iespējas dziļāk izzināt vienu jomu, lai tajā būtu speciālisti. Otri dara daudz interesantu lietu, un visa pieredzētā sintēze ir tā, kas padara viņus īpašus. Viņš pats vairāk virzās pa otro ceļu.
Labākais kursā
Toma bērnība un pusaudža gadi pagāja tradicionālā 80.—90. gadu pilsētas vidē. Ģimene dzīvoja nelielā dzīvoklītī Āgenskalnā. Mamma strādāja par matemātikas skolotāju Rīgas Doma kora skolā, tēvs izglītoja topošos autoinženierus Rīgas Tehniskajā universitātē. Pats mācījās 1. ģimnāzijā un bija tendēts darboties radoši — rakstīja grāmatas angļu valodā. Angliskā vide aizrāva tik ļoti, ka radās vēlme pēc skolas beigšanas studēt Amerikā. Jaunības maksimālismā tas šķita iespējams, kaut vecākiem alga bija ļoti maza. «Ja tēvs varēja samaksāt par aviobiļeti, kuras cena bija tūkstoš latu, tad tas jau bija ļoti daudz,» Toms atceras.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.