Krievija izmantos un veicinās jebkuras krīzes. Vai esam tam gatavi?
Kas kopīgs Hamas uzbrukumam Izraēlai, draudu vēstulēm skolām Latvijā, gāzesvada bojājumam Baltijas jūrā un troļļu kampaņām internetā? It kā nesaistītie notikumi ir tā paša kara izpausmes.
Krievija cieš militāru sakāvi Ukrainā, taču, jo lielāki būs tās «dzīvā spēka» un tehnikas zaudējumi, jo aktīvāk tā izmantos citus resursus, kuru tai nekļūst mazāk, lai arī cik okupantu ukraiņi iznīcinātu frontē. Diplomāti, diversanti, ietekmes un vienkārši Krievijas specdienestu aģenti rietumvalstīs, draudzīgi teroristi Tuvajos Austrumos un citur pasaulē, troļļu fabrikas, prokremliski biznesa, kultūras, sporta, akadēmiskie tīkli ir detaļas gadu desmitiem būvētajā un eļļotajā kara mašīnā, ko tagad likt lietā ļaunuma impērijas jeb «krievu pasaules» karā pret Rietumiem. Orki nerimsies un, ja dabūs pa zobiem pie lieveņa, līdīs iekšā pa sētas durvīm un šķirbām jumtā.
Teroristu uzbrukums Izraēlai bija ļoti skaļš atgādinājums, ka «ir jābūt gataviem arī sliktākajiem scenārijiem», kā intervijā mūsu žurnāla iepriekšējā numurā brīdināja aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Pašlaik Krievijas iebrukums Latvijā diezin vai ir iespējams, taču dažus no citiem scenārijiem jau melnrakstā redzam. Vai esam tiem gatavi?
Pagājušonedēļ skolas un valsts iestādes Latvijā, pēc tam arī Igaunijā, Lietuvā un Polijā masveidā saņēma anonīmas e-pasta vēstules ar brīdinājumiem par it kā spridzekļiem. Policija tos vērtē kā «zema līmeņa riska draudus» un skaidro, ka noziedznieku mērķis ir destabilizēt iestāžu darbu un izraisīt satraukumu sabiedrībā, taču cilvēkiem nevajadzētu uz šiem draudiem uzķerties un krist panikā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.