Spējas, kuru zenītu iespējams sasniegt dzīves otrajā pusē
Vecums nav izprieca, skan latviešu paruna. Patiesi, kļūstot vecākiem, atmiņa pasliktinās, kaulos iezogas stīvums, un āda pamazām zaudē tvirtumu. Taču ne tikai fiziskās novecošanas pazīmes, bet arī kognitīvās spējas nebūt nesarūk vienmērīgā tempā. «Dažādas sistēmas mūsu smadzenēs noveco dažādos tempos,» raksta grāmatas Mainīgais prāts. Neirozinātnieka ieteikumi, kā skaisti novecot (The Changing Mind: A Neuroscientist’s Guide to Ageing Well) autors Daniels Levitins (Daniel Levitin).
Turklāt, lai arī daudzas spējas ar laiku samazinās, citas tikai pieaug spēkā. «Popkultūra mums mēģina ieskaidrot, ka novecošana ir nenovēršama pagrimuma laiks, tomēr tā nav taisnība,» uzsver Levitins. Jaunākie neirozinātniskie pētījumi ļauj ieraudzīt pavisam citādu skatījumu uz novecošanu — ne tikai atmiņu, bet arī mūsu uztveri, inteliģenci un pat motivāciju, skaidro neirozinātnieks. Izrādās, ārkārtīgi liela nozīme tajā, kā cilvēks noveco, ir viņa paša personībai. «Pat neņemot vērā fiziskās atšķirības vai slimības, kas var mūs piemeklēt vēlākā dzīves posmā, daži vecāka gadagājuma cilvēki vienkārši dzīvo dinamiskāku, aktīvāku un piepildītāku dzīvi nekā citi,» raksta Levitins.
Smadzenes turpina attīstīties visu mūžu, turklāt ir vairākas prasmes, kuru maksimumu pat vieglāk sasniegt tikai pēc 40 gadu sliekšņa pārkāpšanas.
Šahs
2020. gadā veiktā pētījumā par 24 tūkstošiem šaha spēļu, kas izspēlētas no 1890. līdz 2014. gadam, tika konstatēts, ka spēlētāji veikuši optimālākos gājienus aptuveni 40 gadu vecumā. Savukārt sniegums palēnām sāka samazināties no aptuveni 45 gadu vecuma, bet ne statistiski nozīmīgā pakāpē, vēsta Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.