Vai Rīgā beidzot varēs sodīt klubus un bārus par naktsmiera traucēšanu?
Apkrāpta. Tā Maija Krastiņa jutās, atklājot, ka pērn aprīlī nopirktajā dzīvoklī Ķīpsalā vispār nav iespējams izgulēties. Daugavas otrā krastā pretī ir pieci naktsklubi! Tiklīdz sākās siltais laiks, pār upi plūda «absolūti nenormāls troksnis». Ballītes Andrejsalā mēdz ievilkties līdz sešiem rītā, turklāt reizēm notiek pat ceturtdienās un svētdienās. Piektdienās, sestdienās — regulāri. Sienas rīb, troksnis skan cauri četru pakešu logiem. «Labi, ka sirds neiet aritmijā, savienojoties ar klubu basiem,» nosaka Maija.
Drīz vien pēc ievākšanās viņa uzrunāja kaimiņus. «Jā, tā te notiek. Tā ir milzīga problēma, bet tu, draudziņ, neko te neizmainīsi,» vietējie noplātījuši rokas. Maija noskaitās. «Es esmu diezgan spītīgs cilvēks, ar pieredzi un duku. Šitā nevar!» Nomoda naktīs viņa sāka pētīt likumus un pamanīja tajos pamatīgus caurumus. Pērn vasarā Maija radīja iniciatīvu Naktsmieru Rīgai, kas tagad cīnās par stingrāku regulējumu trokšņojošiem naktsklubiem un bāriem.
Krodzinieki ne huligāni
Rīgas krodzinieki gandrīz desmit gadus varējuši trokšņot, cik uziet. Policija viņus nespēja sodīt. Šāda situācija izveidojās 2014. gadā, kad Satversmes tiesa apmierināja Just bāra īpašnieka prasību atzīt par nelikumīgiem divus administratīvos sodus, ar kuriem Rīgas dome to bija nosodījusi par naktsmiera traucēšanu. Mūzikas atskaņošana, kas neizbēgami radot troksni, esot tieši saistīta ar bāra īpašnieka saimniecisko darbību un tiesībām uz īpašumu, uzstāja uzņēmums. Satversmes tiesa piekrita. Turklāt norādīja, ka dome nav tiesīga regulēt sabiedriskā miera traucēšanu savos noteikumos, jo to jau regulējot Administratīvo pārkāpumu kodekss. Pašvaldības noteikumi, kas aizliedza traucēt iedzīvotāju sabiedrisko mieru, tika atzīti par spēkā neesošiem.
Viss jau būtu labi, ja Administratīvo pārkāpumu kodekss patiešām regulētu arī uzņēmumus. Tomēr par sīko huligānismu, kas ir arī sabiedriskā miera traucēšana, var sodīt tikai fiziskas personas. Tādējādi policija ar šiem krodziniekiem vairāku gadu garumā drīkstējusi tikai «strādāt skaidrojošā režīmā», lai gan pagājušajā gadā saņemti vairāk nekā 10 tūkstoši izsaukumu par trokšņošanu, Saeimas Juridiskās komisijas sēdē šā gada pavasarī skaidroja Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Edgars Rudzītis. Visvairāk vasarā — aptuveni pusotrs tūkstotis izsaukumu mēnesī, un lielākās problēmas radot tieši juridisko personu radītie trokšņi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.