Gandrīz ikviens te pazīst pārējos vismaz vārda pēc, kā ar mazu ironiju rakstījusi Vita Matīsa, 2019. gadā sagaidot Café Osīriss ceturtdaļgadsimta jubileju. Drīz jau būs trīsdesmitgade, tātad Osīriss varētu būt vecākais neatkarības laikā tapušais Rīgas restorāns. Nule tas atvērts pēc remonta, interese ir liela, tāpēc galdiņu pusdienām ieteicams rezervēt iepriekš, lai nebūtu skumji jādodas prom.
Kas mainījies? Lete ieguvusi citu veidolu un novirzīta uz kreiso pusi. Līdz ar to kāds ziņkārīgāks garāmgājējs, plašajos logos raudzīdamies, pamanīs, kurš no viesiem dodas uz labierīcībām. Ļoti patīkamām, starp citu. Kādu decibelu skaļāka kļuvusi mūzika un drusciņ attālinājusies no iepriekšējās klasikas un retro.
Nemainīgi palikuši galdiņi ar elegantajām zaļā marmora virsmām, tāpat kā to novietojums. Un, protams, Osīrisa viesu loks joprojām ir intelektuāls un artistisks, un acis priecē ne tikai servētie ēdieni, bet, ja laimējas, arī kādas dīvas labi pārdomāts uznāciens. Osīrisam piestāv nostalģija un ironija.
Nemainīga ir ēdiena kvalitāte. Saglabājusies Café Osīriss klasika: steika sviestmaize ar Dižonas sinepēm lieliska (15,50 €), kartupeļu pankūkas pavadošais lasis tik sārts, svaigs un maigs (15,50 €), kā aprakstīts romānā Agrā rūsa. Ir gan vēl kāda novitāte, proti, vegānā ēdienkarte. Ķirbju un kartupeļu rosti izrādās liela un kraukšķīga pankūka ar sulīgu avokado un tomātu salsu iekšpusē (13,50 €). Cenas, saprotams, mazliet paaugušās — pamatēdieni mazliet zem 20 eiro, ja vien nesakārojas pēc kārtīga steika.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.