Noturēt latiņu augstu

Mūzikas nams Daile kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, rīkojot vērienīgus koncertus un balles

Vēsture atkārtojas, ir pārliecināta uzņēmuma Apvienība ARS NOVA valdes locekle un mūzikas nama Daile īpašniece Anda Zadovska. Viņa no rakstāmgalda paņem mapīti, kurā apkopoti seni dokumenti, kas apliecina — jau 20. gadsimta sākumā, projektējot pamatīgo ēku Lāčplēša un Barona ielas krustojumā, tās pamatakmenī tika ielikts sapnis par muzikālo teātri. Proti, nams bijis iecerēts kā vieta, kur regulāri notiktu muzikāli pasākumi. Ideja par muzikālo teātri gan neīstenojās, toties nama pirmajā stāvā ilgus gadus atradās kinoteātris Daile, viens no labākajiem Rīgā. Kinoteātris bija pirmais Latvijā, kas tika uzbūvēts speciāli skaņu filmām. Anda atkal velk paralēles — ēka pabeigta 1913. gadā, mūzikas nams Daile atvērts 2013. gadā. Kinoteātris atvērts 1936. gada 14. novembrī, mūzikas nams — 13. novembrī 2013. gadā.

Laikā, kad Anda izlēma atvērt mūzikas namu, daudzi teica — nekas neizdosies, nesanāks, jo kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam. Kurš tad nāks uz nevienam nezināmu mūzikas namu, ja Rīgā jau ir neskaitāmas citas izklaides vietas. Anda bija pārliecināta, ka viss izdosies!

Tā taču ir traka!

Anda ir beigusi mūzikas skolu, savulaik spēlējusi flautu, taču daudzus gadus strādājusi ar mūziku nesaistītā jomā. Nejaušas sagadīšanās dēļ viņa iepazinusies ar komponistu Jāni Lūsēnu. «Reiz vedu savu māsu, operdziedātāju Kristīni Zadovsku uz Alaukstu, kur bija jānotiek koncertam. Taču spēcīgu lietusgāžu dēļ koncerts tika atcelts.» Anda ar māsu, komponistu Jāni Lūsēnu un dzejnieci Māru Zālīti sēdējusi kafejnīcā, gaidot, kad  pāries lietus. Lūsēns Andai ieminējies — nākamgad viņš svinēšot 50 gadu jubileju, vai viņa vēlas sarīkot jubilejas koncertu sēriju. «Pēc dabas esmu aša, vienmēr pieņemu izaicinājumus,» smejas Anda. Viņa piekritusi rīkot komponista jubileju un šā iemesla dēļ pirms 15 gadiem nodibinājusi apvienību ARS NOVA. Lūsēna jubilejai sekoja Kristīnes Zadovskas un Ingus Pētersona koncerts Mazu brīdi pirms, kas izskanējis jau vairāk nekā 100 reižu un turpina skanēt joprojām. Tad tapis mūzikls Kaupēn, mans mīļais, pēc tam mūzikls Agrā rūsa un citi. «Visbiežāk mūsu rīkotās izrādes notika Valmieras teātrī, arī operā un citās vietās. Bet, lai cik pretimnākošas būtu kultūras vietas, vienmēr jārēķinās ar viņu pašu pasākumiem. Bija skaidrs, ka jāmeklē pašiem savas telpas.» Anda smejas, ka doma par savu koncertzāli viņai esot «atnākusi no kosmosa». «Domāju — Rīgā taču ir jābūt kādam vecam kinoteātrim, kuru varētu pārvērst par koncertzāli.»

Anda meklējusi, taču nekas prātīgs rokā nav nācis. Tad viņa iegūglējusi: «Īrē bijušā kinoteātra telpas.» Izlēcis divus gadus vecs sludinājums, ka izīrē kinoteātri Daile. Vilšanās. Bet tad Anda attapusi, ka var taču apvaicāties tajā pašā ēkā esošā restorāna Ozīriss darbiniekiem, varbūt viņiem kas zināms par bijušā kinoteātra telpām. Tā Anda tikusi pie nama pārvaldnieka numura. Piezvanījusi un uzzinājusi, ka pavisam drīz telpās ievāksies stabils nomnieks. «Esot tikai 1% varbūtība, ka nomnieks pēkšņi atteiksies. Tad pārvaldnieks zvanīšot man,» atceras Anda. Un šis 1% piepildījies. Nomnieks līgumu tā arī nenoslēdza. Anda saņēma zvanu, ka telpas pieejamas īrēšanai. Tajā brīdī bijis milzīgs prieks, bet arī pārņēmušas šausmas. Kur lai ņem naudu kinoteātra pārbūvei un īrei? «Toreiz ARS NOVA strādāja arī Jāņa Lūsēna māsa Anita Lūsēna. Viņa vēlāk stāstīja — tajā brīdī nodomājusi, ka no tās trakās jālaižas. Kā var īrēt telpas, ja nav naudas?!» smejas Anda. Viņa risinājumu atradusi. Kaut gan — ja «zinātu, kā tas viss būs, es neko tādu nedarītu», nosaka mūzikas nama Daile īpašniece. Vispirms viņa pārdevusi savu dzīvokli un visu naudu ieguldījusi remontā. Bija jānojauc augsta un bieza siena, kas bijušo kinoteātri sadalīja divās zālēs, jāremontē zāle. Režisors Reinis Suhanovs ieteicis zāli krāsot melnu un atstāt atklātu ķieģeļu sienu, kas došot daudz iespēju mākslinieciskām izpausmēm.