Mākslinieku savienības galerijā Sabīnes Verneres tušas gleznojumi «sarunājas» ar klasiķu darbiem. Laikmetīgās mākslas centrā Kim? skatāma Indriķa Ģelža līdz šim plašākā personālizstāde
Vai latviešu mākslinieks var būt veiksmīgs, nebraucot prom uz ārzemēm? Ko iesākt, lai ne tikai kurnētu un sapņotu par uzlabojumiem vietējā mākslas laukā, bet censtos tos panākt? Šādas pārdomas nodarbināja Purvīša balvas 2023 nominanti Sabīni Verneri (1990), un viņa spēra savai paaudzei gandrīz vai radikālu soli un iestājās Latvijas Mākslinieku savienībā (LMS). Organizācijā, kura kopš neatkarības atjaunošanas, šķiet, nodarbojas ar sevis meklējumiem, kas lielākoties izpaudušies kā izolēta darbošanās ar neviendabīgu izstāžu piedāvājumu.
Studējot Antverpenē, Vernere novēroja, cik dzīvīgas un jēgpilnas var būt šādas radošas savienības, un šī pieredze iedvesmoja saskatīt LMS potenciālu. Viņas personālizstāde Aklā zona (Angles Morts) un to pavadošās sarunas ir solis ceļā uz to, lai iezīmētu LMS arī laikmetīgās mākslas kartē.
LMS ir viens no lielākajiem 20. gadsimta otrās puses mākslas krājumiem Latvijā, kurā ir vairāk nekā 16 tūkstoši darbu. Iepazinusies ar šīm bagātībām, Vernere īpaši izceļ faktu, ka saglabājamos darbus pēc kvalitātes, nevis ideoloģijas savulaik izvēlējušies paši savienības biedri. Pašlaik viņu ir vairāk nekā 800.
Izstādē Aklā zona (Angles Morts) paaudzes satiekas, un Verneres tušas gleznojumi veido dialogu ar LMS krājuma klasiķu darbiem. Jaunā māksliniece turpina tekoši runāt pašas izkoptajā vizuālajā valodā. Viņas darbi ir jutekliski, tajos savijas dabas motīvi un seksualitāte. Hipnotiskas tušas līnijas pārtop abstraktās ķermeņa aprisēs. Tām «atbild» apaļumi turpat līdzās izstādītajā Borisa Bērziņa grafikā Svārki. Verneres darbos parādās tauriņa spārni, kuru acis raugās skatītājā un drosmīgās modernistes Lidijas Auzas Ceļā. Jaunās gleznotājas pieeja mākslai, arī klasiķu izvēle bijusi personiska, emocionāla, intuitīva. Piemēram, Aija Jurjāne bija Verneres pirmā gleznošanas skolotāja, savukārt liegā noskaņa Ievas Iltneres gleznā Rīts palikusi atmiņā kopš bērnības. Tai līdzās vietu atraduši Verneres mazformāta tušas darbi, ierāmēti dzīslotās marmora atlūzās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.