Likt izbraukt vai dot vēl divus gadus valodas apguvei — Saeimai jālemj, kā rīkoties ar četriem tūkstošiem Krievijas pilsoņu, kuri nav neko darījuši, lai saglabātu tiesības palikt Latvijā
Kur braukt? Uz dzimteni? Bet es šeit piedzimu! Tā saka daugavpiliete Svetlana Baltina. Sarunājamies neilgi pirms 2. septembra, kad saskaņā ar Imigrācijas likuma grozījumiem daļai iedzīvotāju, kas pieņēmuši Krievijas pilsonību, tiek anulēta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.
Lai paliktu Latvijā, vajadzēja nokārtot valsts valodas eksāmenu vismaz A2 līmenī, kas apliecina pamatzināšanas. Pēc tam — iesniegt dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai. Līdz 25. augustam prasību bija izpildījuši 13 tūkstoši cilvēku. Datu par situāciju 2. septembrī vēl nav, taču aktivitāte pēdējās dienās bijusi liela. Vēl gandrīz tūkstotis pieteicies gadu ilgai termiņuzturēšanās atļaujai.
Kopumā Imigrācijas likuma grozījumi attiecas uz gandrīz 25 tūkstošiem iedzīvotāju ar Krievijas pasi. Pēc pašreizējām aplēsēm, apmēram četriem tūkstošiem 2. septembrī uzturēšanās atļaujas vairs nav spēkā un būtu jādodas prom. Precīzus datus apkopos līdz septembra vidum, pēc tam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei jāsāk izsūtīt rīkojumus par brīvprātīgu izbraukšanu no valsts 90 dienu laikā.
Tomēr valdība, iepazīstoties ar Iekšlietu ministrijas ziņojumu, augusta beigās vienbalsīgi nolēma dot šiem iedzīvotājiem vēl pēdējo iespēju — iegūt termiņuzturēšanās atļauju uz diviem gadiem un šajā laikā nokārtot valodas pārbaudi. Atbildīgā komisija otrdien lēma, ka Saeima steidzamības kārtā līdz 14. septembrim pieņems šādus grozījumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.