Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 4
Trimdas vēsture pēc Otrā pasaules kara Latvijā joprojām ir maz pētīts temats, lai arī ir izdotas vērtīgas publikācijas par rietumvalstīs dzīvojošo kultūras sakariem ar dzimteni, trimdas teātra un literāro dzīvi, politiskajām demonstrācijām. Jāteic, jau piemirsta ir Ilgvara Veignera enciklopēdija par latviešiem ārzemēs.1 Lielu interesi Latvijā diemžēl nav raisījis Andreja Plakana apkopojošais pētījums2, kas angļu valodā iznāca pirms pāris gadiem.
Tukšumu trimdas vēstures izpētē daļēji aizpilda Kristīnes Beķeres monogrāfija. Tā būtiski papildina zināšanas par trimdinieku centrālajām organizācijām, uzsverot to ieguldījumu Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā un cīņu par valsts atjaunošanu.
Autore trimdas organizāciju politiskajā darbā izdala četrus atšķirīgus posmus: pārvietoto personu nometnes Vācijā, pretkomunistiskās aktivitātes jaunajās mītnes zemēs 20. gadsimta 50.—60. gados, darbības aktivizēšana starptautiskā mērogā 70.—80. gados, Atmodas un neatkarības atjaunošanas periods.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.